Padomi drošai atpūtai pie ūdens
Roku higiēna
Mates garīgā veselība
Garais klepus
Ērču encefalīts
Darba drošības un veselības materiāli
Diskusijas jautājumi "Parunāsim par veselību"
Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” aizvadīts pedagogu seminārs
Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” aizvadīts pedagogu seminārs 28.septembrī SPKC pārstāvji piedalījās Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” organizētajā pedagogu seminārā, kurā informēja
izglītības iestādes par iespēju iestāties NVVST un iepazīstināja ar aktualitātēm. Semināru apmeklēja 23 pedagogi no 5 dažādām Krāslavas novada izglītības iestādēm.
Sanāksmē ar praktisko pieredzi dalījās PII "Pīlādzītis" NVVST koordinatore. Prezentācijas laikā pārstāve sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” labo prakšu piemēriem bērnu un
darbinieku veselības veicināšanas jomā, piemēram, putru ēšanas popularizēšanas tradīciju un putringa konkursu (tiek noskaidroti labākie putru ēdāji katrā grupā, kuri iegūst titulu “Putru Karaļi un Karalienes”), dinamisko paužu starpbrīžiem, labo darbu nedēļu un mantu apmaiņas brīvbodi u.c. aktivitātēm.
Pēc sanāksmes pedagogiem bija lieliska iespēja saņemt SPKC izstrādātos informatīvos materiālus (brošūras, bukletus, infografikas, plakātus) par dažādām ar veselību saistītām tēmām.
Sirsnīgs paldies Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis” par viesmīlīgo uzņemšanu!
Bērnu traumatisms ziemā
Apsveicam konkursa "Uzlādējies ar ūdeni" dalībniekus
Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu
Darbinieku kustību aktivitātes
Viens no būtiskiem mērķiem veselību veicinošo skolu tīkla aktivitāšu ietvaros ir iestādes darbinieku labbūtība un veselības stiprināšana. "Pīlādzītis" darbiniekiem nu jau trešo gadu turpinās labā tradīcija Latvijas veselības sporta nedēļā izbaudīt kustību prieku. Šogad aktīvākie darbinieki devās velobraucienā 20 km garumā un āra tranažieru treniņā.
Kā pārvarēt stresu?
Katru gadu 10.oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena. Pasaules psihiskās veselības dienas galvenie mērķi ir veidot psihisko veselību un labbūtību par prioritāti visā pasaulē, veicināt sabiedrības rūpes par psihisko veselību un mazināt stigmu pret psihiskajām saslimšanām.
Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski pasliktinājusies iedzīvotāju psihiskā veselība. PVO dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā trauksmes un depresijas izplatība pasaulē ir pieaugusi par 25%. Tajā pašā laikā liela daļa iedzīvotāju ir strādājuši augsta psihoemocionālā stresa apstākļos un saskārušies ar izdegšanas sindromu.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radīto psiholoģisko slogu, psihiskajai veselībai ir jābūt ikviena prioritātei. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī tās mazina risku attīstīties dažādām psihiskām saslimšanām, kā depresija, trauksme u. tml.
Tuvojošās Pasaules psihiskās veselības dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Kā pārvarēt stresu?”
Seminārs Krāslavas novada pedagogiem
23 pedagogi no 5 Krāslavas novada izglītības iestādēm apmeklēja pieredzes apmaiņas semināru. Par "Pīlādzītis" labās prakses pieredzi Veselību veicinošo skolu tīklā dalījās programmas koordinētāja, vadītājas vietniece Jeļena Vorošilova. Semināru atklāja Veselīgo pašvaldību tīkla Krāslavas novada koordinētāja Ināra Dzalbe. Par aktualitātēm stāstīja SPKC Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja Berta Pulmane un koordinētājs Mārtiņš Zvackis. Visi dalībnieki saņēma darbam noderīgus izdales materiālus, plakātus, infografikas, bukletus.
Par veselīgu uztura paradumu veicināšanu bērniem
Veselīgs dzīvesveids ir viens no būtiskākajiem aspektiem veselības saglabāšanā un veicināšanā. Tāpat svarīga veselīga dzīvesveida sastāvdaļa ir veselīgs uzturs, kas ir īpaši nozīmīgs bērniem un pusaudžiem. Ar uzturu bērns uzņem nepieciešamo enerģiju un uzturvielas – olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Vienlaikus neveselīgi pārtikas produkti – pārāk saldi, sāļi vai trekni, veicina liekā svara attīstību un ilgtermiņā izraisa dažādas neinfekcijas slimības, tostarp otrā tipa cukura diabētu, vēzi, infarktu un citas sirds un asinsvadu slimības[1]. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma datiem, 22,8% septiņgadīgu pirmklasnieku ir ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos[2]. Tādējādi bērnu izglītošana par veselīgu uzturu, kā arī veselīgu paradumu veicināšana ikdienā, ir priekšnoteikums cilvēka veselībai mūža garumā.
Bērni pavada lielu daļu dienas izglītības iestādēs un tāpēc tām ir nozīmīga loma bērnu izglītošanā par veselīga dzīvesveida paradumiem. Bērni apgūst veselības jautājumus dažādos mācību priekšmetos, kā arī pavadot laiku izglītības iestādes vidē bērni apgūst veselīga dzīvesveida, tostarp veselīga uztura, pamatprincipus. Tāpēc izglītības iestādēs ikdienā un arī svētku reizēs būtu jāveido veselību veicinoša vide. Tomēr atsevišķās reizēs var veidoties situācijas, kad izglītības iestādēs bērniem tiek piedāvāti neveselīgi pārtikas produkti, tādējādi pamudinot tos našķēties dienas laikā. Tostarp, uzsākot šo mācību gadu, vairāki Latvijas uzņēmumi savās tīmekļa vietnēs un sociālo tīklu kontos publicēja informāciju, ka izglītojamiem pirmajā klasē ir dāvinājuši savus pārtikas produktus, t.sk. arī tādus pārtikas produktus, kas ir bagāti ar ogļhidrātiem un cukuriem, piemēram, baltmaize, želejas konfektes[3], biezpiena sieriņi[4]. Vēršam uzmanību, ka pārtikas produktus ar augstu pievienoto cukura vai sāls daudzumu, kā arī produktus no augstākā labuma miltiem, tostarp smalkmaizītes, baltmaizi, būtu ieteicams lietot vien atsevišķās reizēs, izvērtējot kopējo dienā uzņemto enerģijas, ogļhidrātu un cukuru daudzumu. Piemēram, viens biezpiena sieriņš satur 10,6 g cukuru, kas ir 42% no Pasaules Veselības organizācijas[5] rekomendācijās norādītā pieļaujamā cukuru daudzuma bērnu ikdienas uzturā. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem, vidēji katrs ceturtais skolēns vismaz reizi dienā ēd saldumus[6]. Gadījumā, ja izglītības iestādē ir paredzēts pusdienās deserts, kā arī brokastīs, launagā vai pie vakariņām bērns uzturā lieto produktus ar pievienoto cukuru, tad kopā ar izglītības iestādē piedāvāto našķi, var tikt pārsniegts diennaktī pieļaujamais pievienoto cukuru daudzums bērnu ēdienkartē. Papildus Veselīga uztura ieteikumos bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam[7] tiek uzsvērts, ka saldumus un citus našķus nevajadzētu izmantot kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu. To vietā veselīgajās uzkodās ieteicams izvēlēties augļus vai ogas ar biezpiedevu jogurtu, svaigus dārzeņus, žāvētus augļus, pilngraudu maizi, sieru, piena produktus bez pievienota cukura.
Tādējādi, lai veicinātu veselīgu vidi izglītības iestādēs, kā arī veselīgus uztura paradumus bērniem, aicinām izvērtēt atbalstāmās iniciatīvas izglītības iestādēs ikdienā un svētku reizēs. Tāpat aicinām izglītības iestādes izvērtēt pārtikas ražotāju piedāvātās dāvanas un lūgt bērniem nodrošināt pēc iespējas veselīgākas alternatīvas. Tādējādi tiks sniegts arī nozīmīgs ieguldījums bērnu izglītošanā, kā arī bērnu veselības veicināšanā un stiprināšanā.
[1] https://www.who.int/publications/i/item/9789240035072
[2] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4375/download
[3] https://www.fazer.lv/jaunumi/414-skoleni-ogres-novada-sanemusi-sveicienu-jaunaja-macibu-gada-no-fazer-latvija/
[4] https://foodunion.lv/jaunumi/visi-pirmklasnieki-latvija-sanems-davanu-karums-sierinus
[5] https://www.who.int/publications/i/item/9789241549028
[6] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4267/download
[7] https://www.vm.gov.lv/lv/media/9758/download
24.08.2022. plkst. 15:00 un 15:50 "Pīlādzītis" kā Nacionālā Veselību veicinošā skolu tīkla izglītības iestāde sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizēja 5-6-gadīgo bērnu izglītojošo pasākumu “Ja Tu robots neesi, atceries dzert ūdeni!”. Visi bērni aicinati piedalīties bērnu radošo darbu konkursu “Uzlādējies ar ūdeni!”.
Fiziskās aktivitātes
Sāc ar pastaigu!
Ieteikumi fiziskām ativitātēm jebkurā vecumā
Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, tādēļ vislabāk jūtamies tad, kad regulāri izkustāmies. Jo vairāk laika veltām fiziskajām aktivitātēm, jo lielāks būs ieguvums veselībai.
Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu - arī senioru vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību. Jebkura savām spējām un veselības stāvoklim atbilstoša fiziskā aktivitāte ir ieguvums veselībai! Mazkustīgums vai nepietiekama fiziskā aktivitāte bērnībā un pusaudžu gados var negatīvi ietekmēt veselību visa turpmākā mūža garumā, tādēļ jau kopš mazotnes svarīgi pievērst uzmanību bērnu fiziskajām aktivitātēm.
Viens no būtiskiem veselības priekšnosacījumiem ir pietiekama fiziskā aktivitāte. Fiziskās aktivitātes sniedz iespēju gūt jaunu pieredzi, uzlabot fizisko un psihoemocionālo veselību, tas ir labs veids kā atpūsties, baudīt draugu vai ģimenes kompāniju un kopumā uzlabo pašsajūtu.
Gados vecākiem pieaugušajiem fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas slimību profilaksē, palīdz saglabāt domāšanas spējas un iemaņas patstāvīgi veikt ikdienas darbus, samazina traumatisma risku krītot, kā arī uzlabo garastāvokli.
"Pīlādzītis" prioritāte - bērnu veselības stiprināšana, tāpēc vasaras periodā mēs turpinam īstenot dažādas iniciatīvas kā Veselību veicinošā skolu tīkla iestāde. 30.06.2022. topošā fizioterapeite Laura Vēvere praktiskās nodarbības gaitā sniedza konsultāciju "Pīlādzītis" skolotājiem par dažādiem vingrojumiem ar lielo bumbu, nūjām un citiem atribūtiem. Bērniem ļoti patika vingrot svaigā gaisā un staigāt basām kājām pa zāli. Paldies Laurai Vēverei par vērtīgu pieredzi un iniciatīvu!
2022.gada darba plāns
Ieteikumi bērnudārziem par infekciju profilaksi
Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla ziņu lapa Nr.1
Veselības aprūpe bērniem
Bērni līdz 18 gadu vecumam, saņemot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvoto iedzīvotāju kategorijā.
- Ambulatorās iestādes un ārsti speciālisti, kas ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu - skatīt šeit.
Saņemot maksas veselības aprūpes pakalpojumus, pacientam jāveic samaksa atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim.
Par reģistrāciju vai pārreģistrāciju pie pediatra vai ģimenes ārsta:
Ģimenes ārstu pacients izvēlas atkarībā no savas faktiskās dzīvesvietas. Pie pediatra reģistrē tikai bērnus līdz 18 gadu vecumam. Lai reģistrētos (vai pārreģistrētos) pie ģimenes ārsta, iedzīvotājs var izmantot valsts E-veselības portālu www.eveseliba.gov.lv (autorizējoties ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem) vai portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu, vai arī sazināties ar izvēlēto ģimenes ārsta praksi un vienoties par reģistrācijas vizīti klātienē.
Profilaktiskās apskates un izmeklējumi bērniem:
Bērnu profilaktiskās apskates un izmeklējumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, pamatā nodrošina ģimenes ārsts, piesaistot nepieciešamos speciālistus.
Lēmumu par nosūtījuma izsniegšanu valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai pieņem ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas. Piemēram, ja veselības stāvokļa dēļ nepieciešams veikt analīzes, lai noteiktu saslimšanu vai izvēlētos atbilstošākos medikamentus.
Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē www.vmnvd.gov.lv skatīt sarakstu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātās profilaktiskās apskates un izmeklējumus bērniem.
Bērnu vakcinācija
No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta vakcinācija bērniem atbilstoši Vakcinācijas kalendāram (*pdf.). Plašāku informāciju par bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām, un par valsts apmaksāto vakcināciju lasīt Nacionālā veslelības dienesta tīmekļa vietnē www.vmnvd.gov.lv. Plašāka informācija par infekcijas slimībām pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē www.spkc.gov.lv.
Konsultāciju jautājumos par bērniem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var saņemt, sazinoties ar Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centru pa bezmaksas informatīvo tālruni: 80001234 vai e-pastu: nvd@vmnvd.gov.lv.
Par našķiem (cepumiem, vafelēm u .t.t) iestādes ēdienkartē
Par našķiem (cepumiem, vafelēm u .t.t) iestādes ēdienkartē:
2018.gada 1. septembrī stājās spēka MK noteikumu Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” grozījumi, kuru būtība ir sekojoša: samazināt enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas izglītības iestāžu izglītojamiem un iekļaut ēdienkartē vairāk augļu un dārzeņu, tai skaitā svaigā veidā. Līdz ar to atļauto kaloriju daudzums izglītības iestāžu audzēkņiem tika samazināts par 317kcal dienā( 1484 kcal vietā tagad ir 1170kcal), kā arī tika samazinātas olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu pieļaujamais daudzums.
Atbilstoši grozījumiem tika koriģēta arī mūsu iestādes ēdienkarte un, lai ievērotu jaunās likuma prasības, tika pieņemts lēmums samazināt ēdienkartē cepumu, vafeļu un citu tāda veida našķu daudzumu ēdienkartē. Tie tika aizvietoti ar veselīgākiem „našķiem” – vietējiem āboliem, bumbieriem un citiem sezonas augļiem. Cepumi, vafeles un baranciņas pavisam nav izslēgtas no iestādes ēdienkartes, bet to daudzums ir krietni samazināts, un tie retāk tiek iekļauti ēdienkartē.
Atgādinu, ka saskaņā ar augstāk minētajiem MK noteikumiem, izglītības iestādes ēdienkartē neiekļauj pārtikas produktus, kuri satur krāsvielas, saldinātājus, garšas pastiprinātājus un konservantus.
PII „Pīlādzītis” ārsta palīgs /diētas māsa Jūlija Menicka
ADAPTĀCIJA BĒRNUDĀRZĀ
ADAPTĀCIJA BĒRNUDĀRZĀ – SAREŽĢĪTS PROCESS
Ar to tikt galā palīdzēs mūsu ieteikumi
Ja bērnam rudenī jāiet bērnudārzā, nepieciešams savlaicīgi sagatavot bērnu un sevi šim notikumam.
Pārstājiet uztraukties. Viss būs labi. Nepārnesiet savu uztraukumu uz bērnu. Neapspriediet ar viņu iespējamās grūtības.
Pievērsiet uzmanību bērna dienas režīmam. Vasaras periodā bērnam ir jāpierod pie jaunā režīma. Bērnam viegli jāpamostas stundu iepriekš, pirms iziešanas no mājas uz bērnudārzu. Ja jūsu bērns neguļ diendusu, iemāciet bērnu vienkārši gulēt gultā.
Pacentieties iemācīt bērnu iet uz tualeti vienā un tajā pašā laikā. (Ne šajā laikā no plkst. 11:00 līdz plkst.13:00. Tas ir laiks, kad bērni iet ārā.) Uz tualeti bērnu jāiemāca iet ne tad, kad ļoti gribās, bet ātrāk: pirms došanās uz bērnudārzu, pirms pastaigas, pirms miega.
Cik vien iespējams veidojiet bērna ēdienkarti līdzīgu ēdienkartei bērnudārzā. Izvairieties no uzkodām starp ēdienreizēm. Pamēģiniet samazināt kaloriju daudzumu ēdienā, tas palīdzes uzlabot apetīti.
Norūdīt nepieciešams visus bērnus, īpaši tos, kuri iet bērnudārzā. Pats vienkāršākais un efektīvākais veids norūdīt bērnu ir ļaut vasaras laikā gan telpā, gan ārā staigāt basām kājām. Tas nostiprina ne tikai imūnsistēmu, bet arī nervu sistēmu. Noderīgas ir jebkuras ūdens procedūras (duša, vanna, ezers, jūra). Pacentieties neierobežot bērnu un nekontrolēt ūdens temperatūru. Pakāpeniski pieradiniet bērnu pie aukstiem dzērieniem (kefīrs, piens, sula no ledusskapja). Saldējums ir ne tikai garšīgs, bet arī noderīgs temperatūras kontrasta ziņā.
Bieži sastopami bērni, kuri raud, kad jāšķiras no mammas. Bērnus bieži ilgi jāpierunā, pat tad, kad viņi paliek ar tuviniekiem, labi pazīstamiem cilvēkiem. Ja bērns jūtas labi, neskumst, nejautā par mammu, viegli tiek galā ar dienas režīmu, pēc tā kā mamma aizgāja, tad ir tikai jāizmaina šķiršanās „tradīcija”.
Pavērojiet kā bērns spēlējas ar citiem bērniem. (šajā vecumā savstarpējās attiecības ar vienaudžiem tikai veidojas. Vedot bērnu uz bērnudārzu, mēs šo procesu paātrinām.) Vai viņš iederas grupā? Ja viņam ir grūti spēlēties ar citiem bērniem, palīdziet viņam. Iemāciet bērnu pareizi sasveicināties ar grupas bērniem, piedāvāt bērniem savas rotaļlietas, palūgt atļauju spēlēties ar grupas bērnu rotaļlietām, pareizi reaģēt uz atteikumu, atrast kompromisu.
Iemāciet bērnu uz bērnudārzu nest tikai tās rotaļlietas ar kurām viņš ir gatavs dalīties ar citiem bērniem. Pretējā gadījumā bērnā rodas skopums vai satraukums par savu rotaļlietu, ka ar to var kaut kas notikt.
TIPISKAS VECĀKU KĻŪDAS ADAPTĀCIJAS PERIODĀ
1. Adaptācijas perioda nenovērtēšana, strauji atstājot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Tas ir tad, kad māte, neievērojot psihologa rekomendācijas, atstāj bērnu bērnudārzā uzreiz uz veselu dienu.
2. Sistematizācijas principa neievērošana. (Šodien iesim uz dārziņu, rīt neiesim, jo aizgulējāmies. „Viņš šodien tā raud, ka baidos viņu atstāt.”) Bērnam grūtāk pierast un adaptēties, kad ir nepastāvība.
3. Pēkšņa pazušana šķiršanās laikā, kad māte cenšas novērst bērna uzmanību un aiziet nepamanīta, domājot, ka izbēg no stresa situācijas.
4. Nepareiza ēdināšana. Daži vecāki ilgu laiku baro bērnus ar biezeņiem. Bērns, mājās ēdot tikai biezeņus, neattīsta košļāšanas prasmes, kas nepieciešamas dārziņā.
5. Vienādu prasību neievērošana mājās un pirmsskolas iestādē. Piemēram, bērnu barošana skatoties televizoru noved pie tā, ka bērns dārziņā bēg no galda. Ja nav koncentrēšanās uz multfilmu, bērns nevar ilgi nosēdēt vienā vietā. Bērns, kas mājās aizmieg tikai tad, kad viņu šūpo, kļūst par lielu problēmu skolotajai klusajā stundā.
6. Neatbilstošs dienas režīms. Agri celties bērnam jāiemāca vēl pirms iestāšanās dārziņā.
7. Iemācīt bērnu pilnībā parūpēties par sevi – tas ir labi, bet ne vienmēr iespējams, ņemot vēra bērna vecumu. Iemāciet bērnu lūgt palīdzību un mierīgi gaidīt savu kārtu.
8. Bērnu jau iepriekš jāsagatavo komunicēšanai ar citiem bērniem un pieaugušajiem, novērojot bērna uzvedību. Bērns jāpieradina, ka mamma un tētis var aiziet darba darīšanās, bet pēc kāda laika tie noteikti atgriezīsies. Pirms tam, ka bērns sāks apmeklēt dārziņu, viņam jābūt šķiršanās pieredzei ar mammu vismaz pāris stundās.
9. Bērna nepareiza attieksme pret bērnudārzu. Daži vecāki pārāk labi bērnam stāsta par dārziņu. Citi atkal bērnam draud ar dārziņu, sodot par nepaklausību. Labāk ir ieņemt pozīciju, ka dārziņš ir nepieciešams.
10. Vēlme izklaidēt bērnu šajā priekš viņa grūtajā periodā ar došanos uz cirku, zooparku, kafejnīcu. Tādā veidā bērna nervu sistēma ir vēl vairāk noslogota.
11. Pārmērīgas rūpes un nemiers. Ja māte pārāk uztraucas, ka bērns saslims, bērns noteikti saslims. Ja māte atvadās no bērna ar norūpējušos sejas izteiksmi, bet pēc tam atnāk viņam pakaļ nemierīgi viņu apskatot vai viss ir kārtībā, viņas trauksme un nemiers pāries uz bērnu. Tādā situācijā mātei ir jāizmaina savs iekšējais stāvoklis.
12. Nepieciešamība apmeklēt pirmsskolas iestādi. Vecāki apšauba piemērotību " audzināšanai bērnudārzā" un jebkuras vecāku svārstības bērns izmanto par iemeslu bērnudārza neapmeklēšanai.
13. Vecāku nesagatavotība pret bērnu negatīvo reakciju pret dārziņu. Bērns raud, bet vecāki pārdzīvo trauksmi un vainas apziņu, tādā veidā tikai saasinot situāciju.
Fizioloģiskā adaptācija
Apmeklējot dārziņu, bērni bieži ļoti ātri saslimst. Tam ir divi iemesli:
- Bērns nonāk jaunā vidē, kurā organismam nepieciešama jauna imūnsistēma.
- Bērns saņem daudz jaunu iespaidu. Viņa zināšanas par pasauli mainās (piemēram, viņš agrāk domāja, ka mamma vienmēr būs blakus, bet izrādās, ka mamma viņu var arī atstāt uz kādu laiku). Lai jaunās zināšanas nogulsnētos un kļūtu par daļu no viņa „Es”, dažreiz nepieciešams, lai tās izietu caur ķermeni.
Profilakses veidi: Pieredze rāda, ka nesaslimt, sākot apmeklēt dārziņu un praktiski neiespējami. Bet ir iespējams palīdzēt bērna organismam tikt galā ar slimību ātrāk.
- Norūdīšana. Pastāv dažādas metodes ar dažādu intensitāti, bet pat gaisa vannas un staigāšana basām kājām ir ļoti efektīvas.
- Pretvīrusu medikamentu un imūnpreparātu uzņemšana. Tās ir homeopātiskās zāles, kas pieejamas dažādās formās (uzlējumi ar alkohola saturu un saldās granulas) Granulas daudz vieglāk ir dot maziem bērniem.
- Oksacilīna ziede. Ziedes aktīva sastāvdaļa ir oksolīns, kuram ir pretvīrusa aktivitāte pret gripas vīrusu un herpes vīrusu.
- Bērna deguna mazgāšana ar jūras ūdeni Humer, Kvix, Akvalor. Mikroelementi, kas atrodas šajos līdzekļos, pastiprina deguna gļotādu izturību pret slimību baktērijām un vīrusiem.
Ja bērns tomēr saslima:
- Izsauciet ārstu. Agrīnā stadijā ļoti svarīgi ir diagnosticēt slimību, vai tā ir saaukstēšanās vai vīrusa infekcija. Ārstēšanās metodes, protams, atšķirsies.
- Pirms ierašanās pie ārsta (tas var būt dažas dienas, piemēram, bērns saslima sestdien, bet ārsts būs tikai pirmdien), nepieciešams uzņemt pretvīrusu un imūnsistēmas uzlabojošos preparātus, lai palīdzētu imūnsistēmai cīņā ar slimību.
- Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, necentieties temperatūru mazināt. Mazinot temperatūru, mēs neļaujam imūnsistēmai cīnīties ar slimību, pagarinot tās ilgumu.
- Dodiet bērnam daudz dzert – tīru ūdeni, kumelīšu novārījumu, kurai ir antiseptiskas īpašības.
Ja bērnam ir temperatūra, nevajag veikt nekādas sildīšanas procedūras.