Pārmaiņas pirmsskolā

Mērķis pirmsskolā

Pirmsskolā bērnam veidojas pirmā apzinātā mācīšanās pieredze. Tā ietekmē personības veidošanos un to, vai bērns mācīsies ar prieku, vai spēs koncentrēties, izzināt lietas, parādības, sakarības. Šī pieredze ir pamats turpmākajām skolas gaitām.

Mācību mērķis pirmsskolā ir ambiciozs – zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns. Bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi. Bērns, kas patstāvīgi darbojas, mācās ar prieku un ieinteresēti. Bērns, kas gūst pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un to, kā notiekošasi savstarpēji mijiedarbojas.

Svarīgākās pārmaiņas mācībās

Bērni pirmsskolā atbilstoši vecumam ar rotaļu palīdzību iepazīst sevi, dabu, sabiedrību, kā arī attīsta vērtībās balstītus ieradumus.

Šajā vecumā bērns ir kā pētnieks un darītājs. Viņš ar skolotāja atbalstu konstruē savas zināšanas, un tā veido izpratni, gūst pieredzi, apgūst dažādas pamata un vispārīgās prasmes –skaitīt un salīdzināt,  līmēt un griezt. stāstīt un klausīties, mācīties uzvesties, apzināties sevi, sadaboties.

Pirmsskolā bērns mācās nepārtraukti: ikdienas situācijās, savstarpējās attiecībās ar citiem bērniem un pieaugušajiem, patstāvīgās un skolotāja organizētās nodarbībās, pastaigās, izbraukumos, gatavojot maltītes un svinot svētkus.

Lai tas notiktu, skolotājs mērķtiecīgi veido daudzveidīgus uzdevumus un mācību materiālus, atbilstoši iekārto vidi. Skolotājs līdzdarbojas un novērtē bērna sniegumu un attīstību, palīdz, ja nepieciešams. Bērns darbojas kopā ar skolotāju, uzklausa viņu, taču vienlaikus domā un dara pats, apzinās, ko vēlas paveikt un sasniegt.

Vecāku iesaiste pirmsskolā

Kā vecāki var atbalstīt bērnu un viņa mācīšanos?

  • Interesēties par to, ko bērns mācās, pārrunāt to;
  • Veidot sadarbības attiecības ar skolotājiem;
  • Atbalstīt un veidot bērna patstāvību;
  • Atbalstīt bērna intereses un jautājumus;
  • Mērķtiecīgi pavadīt laiku kopā ar bērnu;
  • Izmantot ikdienas situācijas, lai mācītos;
  • Modelēt pozitīvu uzvedību, zinātkāri un pozitīvu attieksmi pret mācīšanos

Lietotne “Apturi Covid”

Tēt, esi unikāls!


Bērns mācās rotaļājoties

Ja bērns rotaļājas, aktīvi kustas, radoši darbojas, tātad viņš mācās. Svarīga ir bērna interese un aizrautība. Pieaugušo uzdevums ir novērot bērna darbības un atbalstīt, palīdzēt izvēlēties vietu un sagādāt materiālus, jautāt un ieinteresēti pārrunāt bērna darbības un domāšanas gaitu. Jāatceras, ka bērns visu laiku novēro pieaugušo, atdarina pieaugušā darbības savā rotaļā, tāpēc pieaugušais ar savu darbību māca vairāk, nekā cenšoties kaut ko tieši ‘’iemācīt’’. Svarīga ir pieaugušo piedalīšanās bērna rotaļās kā līdzvērtīgam dalībniekam. Pieaugušais nosaka robežas, lai bērns varētu droši un brīvi rotaļāties.

Mājās ir iespējams nodrošināt nepieciešamo ilgstošo laika posmu, lai bērns iedziļinātos savā darbībā, rotaļā. Dažkārt tas var būt vienas dienas, dažkārt vairāku dienu vai pat nedēļu garumā.

Piedaloties lēmumu pieņemšanā, bērns

  • mācās uzņemties atbildību: ko, kā un kad es darīšu / mācīšos;
  • attīsta prasmi kritiski domāt (analizēt, novērtēt, secināt) un problēmu risināšanas prasmi (izvēlēties problēmas risinājumu);
  • attīsta prasmi izvēlēties, iekšējo motivāciju, patstāvību un radošumu;
  • attīsta pārliecību par savam spējām, varēšanu.

Spēlējot lomu rotaļas un muzicējot, bērns

  • novēro pieaugušos un izspēlē novērotās darbības, situācijas, izmanto un attīsta savu izpratni par sabiedrību;
  • iejūtas dažādās lomās, risina tēlu sarunas, lietojot dažādas runas intonācijas, mīmiku, ķermeņa žestus;
  • izdzīvo dažādas emocijas, pārvar bailes;
  • attīsta iztēli un radošumu, prasmi plānot un īstenot savu ieceri, izvēloties nepieciešamos materiālus;
  • mācās iekārtot vietu rotaļām, pārvietot priekšmetus sev un citiem drošā veidā, prasmi orientēties telpā;
  • mācās uzstāties – sniegt priekšnesumus ģimenei, muzicēt, spēlēt skaņu rīkus, izpildīt ritmiskas kustības;
  • attīsta saziņas un sadarbības prasmes, prasmi pamatot savas domas, pieņemt lēmumu un vienoties, ja bērna rotaļā piedalās citi bērni vai pieaugušie.

Darbojoties ar sīkām lietām, bērns

  • attīsta sīko pirkstu muskulatūru un acu–roku koordināciju: satverot, pārvietojot, kombinējot un atdalot sīkas lietas vienu no otras;
  • mācās grupēt priekšmetus pēc vienas vai vairākām pazīmēm, salīdzina priekšmetu kopas pēc skaita;
  • izzina ģeometriskās figūras, veido izpratni par simetriju, mācās raksturot objekta atrašanās vietu telpā un plaknē;
  • attīsta prasmi fokusēt uzmanību un koncentrēties arvien ilgāku laika periodu.

Būvējot vienkāršas un sarežģītas konstrukcijas ar klučiem un citiem materiāliem, bērns

  • attīsta prasmi orientēties telpā, nosaukt objektu atrašanās vietu telpā un plaknē;
  • izzina telpiskus ķermeņus un ģeometriskās figūras, veido izpratni par simetriju;
  • veido izpratni par gravitāciju, priekšmetu svara un lieluma attiecībām, līdzsvaru, cenšoties izveidot stabilas konstrukcijas;
  • attīsta iztēli un radošumu, prasmi plānot un īstenot savu ieceri, izvēloties nepieciešamos materiālus;
  • attīsta sadarbības prasmes, būvējot celtnes kopā ar citiem bērniem: spēju vienoties, risināt konfliktus, rast kompromisus un strādāt, lai sasniegtu kopīgu mērķi.

Spēlējot galda spēles un liekot mozaīkmīklas (puzles), bērns

  • attīsta pašdisciplīnu un spēju paveikt iesākto līdz galam: līdz mozaīkmīkla ir salikta vai spēle pabeigta;
  • mācās regulēt savas emocijas, pārvaldīt savu uzvedību: gaidīt savu kārtu, priecāties par uzvaru un samierināties ar zaudējumu;
  • trenē atmiņu, mācās skaitīt, atpazīt ciparus, salīdzināt priekšmetu kopas pēc skaita;
  • attīsta sīko pirkstu muskulatūru un acu–roku koordināciju.

Darbojoties ar vielām un gatavojot ēdienu, bērns

  • izzina dažādas vielas (ūdeni, smiltis, mālu, sāli), to īpašības;
  • attīsta novērošanas un pētniecības prasmes;
  • veido izpratni par cēloņiem un sekām, piemēram, sajaucot smiltis un ūdeni, rodas dubļi; ieliekot cepumus krāsnī, tie sacietē;
  • izzina jauno, pārvarot nedrošību;
  • mācās salīdzināt (vairāk, mazāk, tikpat), grupēt, izprast cēloņu un seku sakarības;
  • attīsta acu–roku koordināciju, sīko pirkstu muskulatūru un prasmi satvert dažādus rīkus;
  • veido izpratni par ietilpību (cik šķidruma vienību ietilpst glāzē);
  • apgūst drošības noteikumus;
  • iepazīst pārtikas produktus.

Radot mākslas darbus un imitējot rakstīšanu 

  • attīsta iztēli un radošumu;
  • pauž savas domas un sajūtas ar dažādu materiālu un izpausmes līdzekļu palīdzību;
  • mācās saudzīgi lietot resursus (izmanto lietotu papīru, kartonu, kastes);
  • radošā veidā parāda savu izpratni par notiekošo un par pasauli sev apkārt;
  • variē un kombinē krāsas, līnijas, laukumus, tekstūras dažādos formātos un ritmos;
  • izzina krāsas, tās jaucot, veido jaunas krāsas un toņus;
  • attīsta sīko pirkstu muskulatūru un acu–roku koordināciju: plēšot, griežot, līmējot papīru, veidojot ar plastilīnu, mālu vai citiem plastiskajiem materiāliem, zīmējot un gleznojot;
  • apgūt rakstītprasmi, atdarinot, kā raksta pieaugušie;
  • attīsta rakstāmpiederumu satvērienu;
  • veido izpratni par cēloņiem un sekām, piemēram, vairāk uzspiežot krītiņu, veidojas tumšāka līnija, ilgi krāsojot vienā papīra vietā, var rasties lapā caurums.

Skatoties un lasot grāmatas, bērns

  • attīsta interesi par grāmatām un lasīšanu;
  • mācās lietot grāmatu saudzīgi, dalīties ar grāmatām un lasīt kopā (ar ģimenes locekli);
  • mācās saprast rakstītā teksta un ilustrāciju nozīmi;
  • attīsta prasmi saistīt redzēto ilustrācijās ar savu pieredzi;
  • apgūst lasītprasmi, atdarinot, kā lasa pieaugušie;
  • attīsta prasmi saistīt burtu un skaņu;
  • paplašina savu vārdu krājumu;
  • attīsta iztēli.

Pārvietojoties pats, pārvietojot priekšmetus (bumbu, ripu), bērns

  • attīsta spēku, lokanību un izturību;
  • attīsta prasmi balansēt, kustību koordināciju, satvērienu;
  • attīsta prasmi orientēties telpā, pārvietoties un pārvarēt šķēršļus sev un citiem drošā veidā;
  • attīsta ritma izjūtu, plastiskumu: dejojot, kustoties mūzikas pavadījumā;
  • mācās izvērtēt savas fiziskās spējas un izvēlēto darbību drošību.

Jo vairāk laika bērns pavada pie ekrāniem vai pieaugušā vadītās nodarbībās, jo mazāk laika viņam paliek brīvai rotaļdarbībai, kas bērnam ir nepieciešama attīstībai. Rotaļa ir iespēja bērnam attīstīties kopveselumā – fiziski, sociāli, emocionāli, kognitīvi – un gūt prieku. Rotaļdarbībā bērns mācās izprast pats sevi, citus, apkārtējo pasauli un to mijiedarbību: izzina savas stiprās puses un talantus; saprot to, kas sagādā grūtības, un apgūst paņēmienus, kādā veidā tās pārvarēt. Rotaļājoties bērns mācās ar prieku. Radiet iespēju bērnam rotaļāties ilgāku laika periodu un atbalstiet viņa idejas!

 

Pirmsskolas izglītības nobeigumā bērns ir apguvis šādus pratību pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes

VALODU MĀCĪBU JOMĀ:

·         valodā, kurā tiek īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus;

·          bērns, kurš apguvis mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, latviešu valodā atbild uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, jautā, lai iegūtu informāciju, izsaka savas vajadzības, iesaistās sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācību procesu; mācās pareizi izrunāt skaņas, pazīst iespiestos burtus, lasa īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus;

SOCIĀLAJĀ UN PILSONISKAJĀ MĀCĪBU JOMĀ:

·         bērns apzinās sevi, piederību ģimenei un izglītības iestādei, skaidro un atšķir labu rīcību no sliktas, novērtē paša izvēlētu un patstāvīgi veiktu darbību, prognozē dažādas rīcības sekas ar personīgo veselību un drošību saistītās ikdienas situācijās (saskarsme ar pazīstamu cilvēku un svešinieku, veselībai kaitīgu vielu lietošanas un sadzīves traumatisma risku mazināšana mājās, izglītības iestādē, uz ielas, rotaļās brīvā dabā, pie ūdenstilpēm un spēļu laukumos, kā arī ugunsdrošības, ceļu satiksmes drošības, elektrodrošības noteikumi), ievēro noteikumus, saprot, pie kā un kādā gadījumā vērsties pēc palīdzības, kad jūtas slikti vai nedroši, nosauc ārkārtas palīdzības numuru 112; skaidro, ka Latvija ir daļa no pasaules, saprot, ka cilvēki ir dažādi; atpazīst un nosauc Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni un himnu, mācās ar cieņu izturēties pret tiem;

KULTŪRAS IZPRATNES UN PAŠIZPAUSMES MĀKSLĀ MĀCĪBU JOMĀ:

·         bērns vēro, klausās un iztēlojas, rada un īsteno ideju daudzveidīgā darbībā, mērķtiecīgi izmanto mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un, ja nepieciešams, kombinē tos, izvēlas un radoši izmanto dažādus materiālus, iepazīst latviešu un citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo, skandē tautasdziesmas, deklamē īsus dzejoļus, izspēlē pašu izdomātu vai literārā darba sižetu, dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dziedot individuāli un kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā, stāsta par savu pieredzi radošā darbībā, raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un literārā darba radīto pārdzīvojumu;

 

DABASZINĀTŅU MĀCĪBU JOMĀ:

·         bērns novērojot, salīdzinot un eksperimentējot izzina apkārtnē raksturīgo dzīvo organismu – augu, dzīvnieku un sēņu – pazīmes, iežu un ūdens īpašības, salīdzina no dažādiem materiāliem – stikla, koka, plastmasas, papīra, akmens – izgatavotu priekšmetu īpašības un to izmantošanas iespējas, novēro debess ķermeņus un to kustību, novēro zemes virsmas dažādību (līdzena, nelīdzena) tuvākajā apkārtnē, stāsta par novērotajām pārmaiņām dabā, mainoties gadalaikiem, diennaktij, laikapstākļiem, saprot drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar dzīvniekiem (tai skaitā kukaiņiem), augiem un sēnēm (tai skaitā nepazīstamiem), saprot, ka jāsaudzē daba un tās resursi, iesaistās tuvākās apkārtnes sakopšanas darbos;

MATEMĀTIKAS MĀCĪBU JOMĀ:

·         bērns darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā, veido skaitļa sastāva dažādas variācijas, izsaka pieņēmumu par skaitu attēlos un priekšmetu kopās un skaitot to pārbauda, skaitu apzīmē ar tam atbilstošu ciparu, raksta ciparus, ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību, ar lineālu mēra garumu, izzina ģeometriskas figūras, tai skaitā telpiskus ķermeņus, raksturo to formu un saista ar pazīstamiem objektiem, šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks"), nosauc objektu atrašanās vietu telpā un plaknē (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi"), radoši un atbilstoši noteiktam nosacījumam veido ritmiskas rindas un sakārtojumus no priekšmetiem un ģeometriskām figūrām;

TEHNOLOĢIJU MĀCĪBU JOMĀ:

·         bērns stāsta par sava darba ieceri, plāno savas ieceres īstenošanas soļus, izvēlas nepieciešamos materiālus, īsteno ieceri un novērtē rezultātu, apgūst dažādas tehnikas, paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu izmantošanā savas ieceres īstenošanai, veido un savieno detaļas, iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem materiāliem, tur un pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus, piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura nozīmi;

VESELĪBAS UN FIZISKĀS AKTIVITĀTES MĀCĪBU JOMĀ:

·         bērns ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā un veido veselīga dzīvesveida ieradumus, apzinoties riskus veselībai un mācoties tos novērst, sev un citiem drošā veidā pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām un piedalās kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, notur līdzsvaru, pārvieto priekšmetus un pārvar šķēršļus, izvēloties darbības veidu atbilstoši situācijai, daudzveidīgi izmanto sīkās motorikas prasmes, apzinās savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību, ikdienā regulāri ievēro personīgo higiēnu, stāsta, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādās kustību aktivitātēs, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdu.

 

Par konsultatīvo pakalpojumu izglītības iestāžu speciālistiem un bērnu vecākiem

Konsultatīvā nodaļa (turpmāk - nodaļa) izveidota, lai sniegtu atbalstu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, viņu vecākiem (citiem likumiskajiem pārstāvjiem /aprūpētājiem), pedagogiem un citiem speciālistiem. Nodaļā sociālie darbinieki, klīniskie psihologi, speciālais pedagogs, bērnu psihiatrs un atkarību profilakses speciālists (ārsts narkologs) izstrādā atbalsta programmu bērna uzvedības korekcijai. Nodaļas sniegtie atbalsta pakalpojumi ir bez maksas.

Lai klātienes konsultācijā izstrādātu atbalsta programmu, nepieciešams bērna vecāka (cita likumiskā pārstāvja/aprūpētāja) iesniegums. Izstrādājot atbalsta programmu, nodaļa sadarbojas un sniedz metodisko atbalstu bērna izglītības iestādei un sociālajam dienestam.

Aicinām izglītības iestādes speciālistus izmantot nodaļas sniegto konsultatīvo atbalstu.

Nosūtām informatīvu materiālu vecākiem (citiem likumiskajiem pārstāvjiem /aprūpētājiem) un speciālistiem, kā arī iesnieguma un anketas paraugu bērna vecākiem (citiem likumiskajiem pārstāvjiem /aprūpētājiem). Papildus informāciju var saņemt pa tālruni 67359129 vai konsultativaiscentrs@bti.gov.lv

Lūdzam informēt vecākus, t.sk. vecāku sapulcēs, par atbalsta saņemšanas iespējām Konsultatīvajā nodaļā.

Jau iepriekš pateicamies par sadarbību un atsaucību!

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk - VBTAI) VBTAI īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr.9.2.1.3/16/I/001 "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē".

 

 

Ar cieņu,

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Konsultatīvā nodaļa

Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002

Tālr.: 67359129

konsultativaiscentrs@bti.gov.lv

Daugavpils Iekļaujošas izglītības atbalsta centrs (DIIAC)

Daugavpils Iekļaujošas izglītības atbalsta centra (DIIAC) speciālistu darba mērķis, strādājot ar pirmsskolas vecuma bērniem, ir maksimāli sagatavot bērnu mācībām skolā, jo agrīna problēmu atklāšana un korekcija veicina veiksmīgas turpmākās mācības skolā.

Saules iela 7, Daugavpils, LV-5401

Tālrunis: 65420332, e-pasts: diiac@remove-this.inbox.lv

 

Darba laiks:

Pirmdiena

8:00 – 12:00   13:00 – 18:00

Otrdiena

8:00 – 12:00   13:00 – 17:00

Trešdiena

8:00 – 12:00   13:00 – 17:00

Ceturtdiena

8:00 – 12:00   13:00 – 17:00

Piektdiena

8:00 – 12:00   13:00 – 16:00

Daugavpils Iekļaujošas izglītības atbalsta centra  vadītāja
Raisa Latiša

Bērnu tiesību aizsardzības likums

 

IZRAKSTS

24.pants. Vecāku pienākumi pret bērnu

(4) Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības.

(5) Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(7) Bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts mācību laikā bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorsalonos, interneta kafejnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, kur par maksu sniedz interneta un datorspēļu pakalpojumus. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.

-----------------------------------------------------------------------------------

Krāslavas novada domes saistošie noteikumi Nr.3

Sabiedriskās kārtības noteikumi Krāslavas novadā

Izdoti pamatojoties uz likuma

“Par pašvaldībām” 21. pantu un 43. panta 4. punktu.

 

IZRAKSTS

 

15. Par nepilngadīgo personu, kas jaunākas par 16 gadiem peldēšanos bez pieaugošo personu uzraudzības –

nepilngadīgās personas vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņus aizstāj izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.

 

16. Par nepilngadīgo personu, kas jaunākas par 16 gadiem atrašanos sabiedriskās vietās bez vecāku, aizbildņu vai personu, kas viņus aizstāj klātbūtnes no plkst. 23:00 līdz plkst. 06:00 –

nepilngadīgās personas vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņus aizstāj izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

 

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas –

nepilngadīgās personas vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņus aizstāj uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecpadsmit latiem.

 

17. Par nepilngadīgo personu atrašanos izklaides rakstura vietās ( naktsklubos, azartspēļu klubos, datorsalonos u.tml.) vai publiskos pasākumos, kur tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni (t.sk. alus) un tabakas izstrādājumi no plkst. 23:00 līdz plkst. 6.00 – nepilngadīgai personai vai tās vecākiem, aizbildņiem vai personām, kas viņus aizstāj izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecpadsmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas –

nepilngadīgai personai vai tās vecākiem, aizbildņiem vai personām, kas viņus aizstāj uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīsdesmit latiem.

 

18. Par nepilngadīgās personas ielaišanu izklaides rakstura vietās (nakstklubos, azartspēļu klubos, datorsalonos u.tml) un atļaušanu tur uzturēties no plkst. 23:00 līdz plkst. 6:00

– izklaides vietas īpašniekam uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā protokola sastādīšanas –

izklaides vietas īpašniekam uzliek naudas sodu piecdesmit latu.

 

19. Par nepilngadīgās personas atrašanos datorsalonos, datorklubos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā mācību laikā – darba dienās no plkst. 8:00 līdz plkst. 13:00 –

nepilngadīgai personai vai tās vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņus aizstāj izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu līdz pieciem latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laika pēc administratīvā soda uzlikšanas –

nepilngadīgai personai vai tās vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņas aizstāj uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecpadsmit latiem.

 

20. Par nepilngadīgās personas ielaišanu datorsalonā, datorklubā un atļaušanu tur uzturēties Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā mācību laikā – darba dienās no plkst. 8:00 līdz 13:00 –

datorsalona, datorkluba īpašniekam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu līdz desmit

latiem.

Par šādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas –

datorsalona, datorkluba īpašniekam uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

 

21. Par nepilngadīgo personu smēķēšanu sabiedriskās vietās, t.sk. skolas teritorijā– nepilngadīgai personai vai tās vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņas aizstāj izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu līdz pieciem latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas –

nepilngadīgai personai vai tās vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuras viņas aizstāj uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.