Masalas

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, tomēr tā ir vakcīnnovēršama infekcija un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā aizsargāties pret masalām un nepieļautu masalu uzliesmojumus.

Masalas bieži norit smagi un ar komplikācijām. Pārbaudi savu vakcinācijas statusu! Pārliecinies, ka vakcinēti ir arī bērni!

Vakcinācijas kalendārs

Drošā skolas soma

Darba burtnīca par ūdens dzeršanu

Pērtiķu bakas

Pērtiķu bakas - tā ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kuras inkubācijas periods ir 5-21 diena. Pērtiķu bakas cilvēku vidū izplatās lēni, tomēr ar tām var inficēties, ja ir bijis ilgstošs un ciešs kontakts ar slimnieku.

Drošība pie mājas dīķa

Sievietes uzturs zīdīšanas periodā

Veselīgs un sabalansēts uzturs māmiņai ir svarīgs vienmēr – pirms grūtniecības, grūtniecības laikā un arī zīdīšanas periodā. Zīdīšanas periodā ir būtiski atcerēties, ka atsevišķas vielas no uzņemtā uztura nokļūst mātes pienā, tādēļ zīdīšanas laikā papildu uzmanība ir jāpievērš mātes uzturam.

Zāļu drošā uzglābāšana, ja mājās ir bērns

Nederīgās zāles ir bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi. Nepareiza neizlietoto zāļu glabāšana mājsaimniecībās var kļūt par vienu no saindēšanās riska faktoriem.

 

Ja zāles tiek izmestas sadzīves atkritumos, tās var izraisīt saindēšanos dzīvniekiem, kuri tās atrod. Nonākot vidē, šīs zāles rada kaitējumu – ūdens un augsnes ķīmiska piesārņojumu, antibiotiku rezistences, dzīvnieku un augu hormonālo izmaiņu un mutāciju veidošanos.

 

Vaicājiet farmaceitam aptiekā, kur likt zāles, kuras Jūs vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Zāles kļūst nederīgas, ja

 

beidzies to derīguma termiņš;

zāles ir nepareizi uzglabātas;

mainījies zāļu izskats, smarža vai garša;

bojāts iepakojums;

nav salasāms zāļu nosaukums.

 

Neizlietotās vai nederīgās zāles ir jānodod kādā no aptiekām, bet pirms tam tās

 

jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm;

tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas un ziežu tūbiņas jāsaliek maisiņā.

Ja vēlaties nodot saplīsušu dzīvsudraba termometru, tas būtu jāievieto plastmasas pudelē/traukā, lai transportēšanas laikā iepakojums netiktu bojāts.

Krāslavas novada PII „Pīlādzītis” mācību telpu un darba kabinetu vēdināšanas plāns

Ieteikumi redzes saglabāšanai

Zobu kariess

Idejas dinamiskajām kustību pauzēm

Dinamisko paužu video materiāli pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem

Lai palielinātu pirmsskolas vecuma bērnu fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā, Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar SIA “Izglītības pasākumi” un Latvijas Fizioterapeitu asociāciju ir izstrādājis 6 video sēriju "Laiks kustībai".

Video izmantojami dinamisko (kustību) paužu nodrošināšanai nodarbībās pirmsskolas izglītības iestādēs, tādējādi samazinot ilgstošas sēdēšanas negatīvās sekas uz veselību, kā arī veicinot regulāru un pietiekamu fizisko aktivitāšu veikšanu ikdienā.  

 Video satura izstrādē un saskaņošanā nodrošināta pedagoga un fizioterapeita iesaiste, tādējādi apliecinot to atbilstību attiecīgā bērnu vecumposma uztveres un attīstības īpatnībām. Vienlaikus, video piemērotība konkrētai izglītojamo grupai būtu izvērtējama pedagogam individuāli. 


Video materiālus iespējams atrast SPKC youtube.com kanālā: 

  1. Mājas celšana: https://youtu.be/uL_if4iL1qI 
  2. Pludmale: https://youtu.be/euYY8EqJJx0 
  3. Rīta rosme: https://youtu.be/ToXWJRQSPCo 
  4. Talantu šovs: https://youtu.be/2e19uQag9fE 
  5. Tarsija ceļojums: https://youtu.be/LjNrYPzETs0 
  6. Meža ballīte: https://youtu.be/Ix-3eWzyLPc

Vingrojumi pēdas muskulatūrai

Vingrošanas komplekss mājas apstākļos bērniem ar īpašām vajadzībām

Fakti par roku higiēnu nozīmi

15. oktobrī ik gadu atzīmē Pasaules roku mazgāšanas dienu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs Māris Liepiņš un infekciju kontroles māsa Agita Melbārde-Kelmere atklāj 12 mazāk zināmus faktus par roku higiēnas nozīmi. 

1.    Mēs bieži aizskaram savas acis, degunu un muti, to pat nepamanot. Jaundienvidvelsas Universitātē veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēks pieskaras sejai vidēji 23 reizes stundā. Ja rokas ir netīras, mikrobi no rokām šādā veidā var iekļūt mutē, degunā, kā arī tikt ieberzēti acīs un izraisīt dažādas slimības.

2.    Pētījumi liecina, ka visnetīrākās lietas, kam pieskaramies ik dienas, ir datora klaviatūra, durvju rokturi, nauda, lifta pogas un paša mobilais tālrunis. Uz tām var atrasties ļoti dažādi mikroorganismi, tai skaitā stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņas, saaukstēšanās un gripas vīrusi, tāpēc ir ļoti svarīgi neaizmirst par roku higiēnu. 

3.    Pasaulē ik gadu vairāk nekā 1,8 miljoni bērnu vecumā līdz pieciem gadiem mirst no vēdera infekcijām un plaušu karsoņa, kas ir galvenie bērnu nāves cēloņi pasaulē. Liela daļa šo bērnu nemaz nebūtu inficējušies ar šīm slimībām, ja ģimenē tiktu ievērota roku higiēna. 

4.    Arī Latvijā bieži dzirdam par gadījumiem, kad visa ģimene izslimojusi kādu vēdera vīrusinfekciju. Vēdera vīrusi neceļo pa gaisu, ar tiem inficējas no nemazgātām rokām. Šie gadījumi ir kliedzošs brīdinājums, ka sabiedrībā trūkst zināšanu par pareizu roku higiēnu un tās lielo nozīmi dažādu infekcijas slimību izplatības ierobežošanā. 

5.    Daudzi no mums raduši, šķaudot vai klepojot, aizsegt muti ar plaukstu, lai novērstu saaukstēšanās un citu vīrusu izplatīšanos. Taču cik daudzi no mums uzreiz pēc tam šo plaukstu nomazgā vai apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli? Ja tas netiek izdarīts, pieskaroties durvju rokturiem, lifta pogām, kāpņu margām un jebkurai citai virsmai, uz tās atstājam slimības izraisītājus. Tas pats notiek, sarokojoties ar kādu. Šī iemesla dēļ pareizāk būtu šķaudīt un klepot elkoņa ielokā.

6.    Visbiežāk ar gripu inficējas nevis ieelpojot, bet „apēdot” gripas vīrusus. Gripas slimniekam, šķaudot, klepojot un runājot, kopā ar mikroskopiskiem siekalu pilieniņiem gaisā izplatās gripas vīrusi, kas pēc laika nosēžas uz dažādām virsmām. Pieskaroties tām, vesels cilvēks ar rokām savāc gripas vīrusus un, ja tās nenomazgā vai neapstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, pieskaroties sejai vai ēdot, inficējas ar gripu. 

7.    Teju katram vecāki jau mazotnē ir iemācījuši roku higiēnas pamatpostulātus: rokas vienmēr jānomazgā pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, pārnākot mājās no sabiedriskām vietām un gadījumos, kad tās ir netīras. Diemžēl par tiem ļoti bieži aizmirstam. 

8.    Visbūtiskāk ir mazgāt rokas pirms ēst gatavošanas un pēc tualetes apmeklējuma. Kā liecina pētījumi, tikai 20% cilvēku nomazgā rokas, pirms ķerties pie maltītes gatavošanas. Mazāk nekā 75% sieviešu un mazāk nekā 50% vīriešu nomazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma.

9.    Vēlamais roku mazgāšanas ilgums ir 15 sekundes, bet ideālais – 30 sekundes. Lielākā daļa cilvēku roku mazgāšanai diemžēl velta mazāk nekā 10 sekundes. Daudzi mazgā rokas tikai ar ūdeni, tomēr, mazgājot rokas ar ziepēm, tās tiek attīrītas no mikrobiem daudz labāk. 

10.    Visvairāk mikrobu mūsu rokās sakrājas uz pirkstu galiem un zem nagiem, turklāt visnetīrākais ir īkšķis. Pamēģiniet kaut ko satvert, neizmantojot īkšķi! Paradoksāli, bet tieši īkšķi cilvēki visbiežāk aizmirst kārtīgi nomazgāt.

11.    Mākslīgie nagi un ilgnoturīgie nagu pārklājumi laika gaitā var kļūt par īstu mikrobu perēkli, jo tajos ir acīm nemanāmas mikroplaisas. Izpētīts, ka, mākslīgo nagu īpašniecēm rokas apstrādājot ar dezinfekcijas līdzekli, tikai 20% gadījumu mākslīgos nagus izdodas kārtīgi attīrīt no mikroorganismiem. 

12.    Dodoties ārpus mājas, ikvienam līdzi vajadzētu būt roku dezinfekcijas līdzeklim, lai gadījumos, kad nav pieejams ūdens un ziepes, būtu iespējams parūpēties par roku higiēnu. 

Infografika – Mārtiņš Vilcāns

Kā veicināt bērna pozitīva pašvērtējuma veidošanos

Pašvērtējums ir sajūta, kas mūsos rodas pašiem par sevi, par to, kā sevi saredzam, apziņa par to, kādi esam - pievilcīgi, spējīgi un unikāli.

Pašvērtējums ir ceļš uz panākumiem. Pozitīva sevis uztvere jeb pozitīvs pašvērtējums ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums apmierināta un veiksmīga bērna un pusaudža attīstībai.

Bērni ar atbilstošu pašvērtējumu spēs:

  • Rīkoties patstāvīgi;
  • Uzņemties atbildību;
  • Lepoties ar saviem panākumiem;
  • Būt veiksmīgāki problēmu risinātāji;
  • Tikt galā gan pozitīvām, gan negatīvām emocijām;
  • Piedāvāt palīdzību un atbalstu citiem.

Vecāki vairāk, kā jebkurš cits cilvēks, veicina sava bērna pašvērtējuma veidošanos, jo viņi ir pirmie un paši nozīmīgākie skolotāji. Cilvēka pašvērtējums vistiešāk ietekmē to, kādas veidosies attiecības ar ģimenes locekļiem, skolotājiem, draugiem un citiem pieaugušajiem.

Reizēm vecākiem pietrūkst izpratnes par to, cik ļoti viņu vārdi un darbi ietekmē to, kā bērns jūtas.

Mīlestība un pieņemšana

Parādot bērnam, ka viņš tiek mīlēts un pieņemts tikai tāpēc vien, ka viņš eksistē ir pirmais un pats svarīgākais solis pozitīva un veselīga pašvērtējuma veidošanā. No vissvarīgākajiem un vistuvākajiem pieaugušajiem bērnam ir svarīgi sajust, ka viņš ir mīlestības vērts, pat reizēs, kad rīkojas slikti. Ir svarīgi atcerēties:

  • Izrādiet mīlestību bez nosacījumiem;
  • Izrādiet mīlestību un pieņemšanu ikdienas saskarsmē un rūpēs;
  • Pavadiet kopā laiku- spēlējieties, strādājiet un atpūtieties;
  • Izrādiet neverbālu uzmanību- apskaujiet, uzlieciet roku uz pleca, noglāstiet galvu;
  • Sakiet bērnam, ka jūs viņu mīliet.

Justies piederīgam

Bērnam ir svarīgi sajust savu nozīmīgumu ģimenē. Ja bērns ir pieņemts un mīlēts no sev vissvarīgākajiem cilvēkiem, viņš jūtas ērti, droši un pasargāti, atvērts komunikācijai ar citiem cilvēkiem. Ja pret bērnu izturas ar cieņu, bērns daudz veiksmīgāk veidos attiecības arī ārpus ģimenes. Palīdzēt izjust piederības sajūtu var:

  • Palīdzot bērnam izjust ģimenes vērtību nozīmīgumu un kopības sajūtu;
  • Iedrošinot bērnam lepoties ar ģimenes izcelsmi un ģimenisko vērtību mantojumu;
  • Ik pa laikam atceroties par dažādiem ģimenei svarīgajiem notikumiem, aplūkojot foto albumus vai pārskatot mājas video.

Justies droši

Drošības sajūta bērnam atļauj patstāvīgi virzīties uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus un apgūtu jaunas zināšanas. Ja bērns jūtas emocionāli droši, viņš mazāk baidīsies no neveiksmēm un nebaidīsies mēģināt vēlreiz, tādejādi bērns iemācās izjust veiksmi. Vecāki var :

  • Radīt fiziski un emocionāli drošu vidi;
  • Uzstādīt un realizēt skaidrus noteikumus un ierobežojumus;
  • Būt godīgiem un reāliem savās gaidās un cerībās;
  • Iedrošināt bērnu teikt „nē” negatīvam spiedienam.

Uzticēšanās

Stabilitātes sajūta, uz ko var paļauties, rada drošību. Ir svarīgi bērnam mācīt, ka katrai rīcībai ir savas sekas. Ja bērns zina, ka viņš vienmēr varēs paļauties uz vecāku atbalstu un palīdzību, bērns iemācās uzticēties sev un būt uzticams. Lai attīstītu šāda veida uzticēšanos nepieciešams:

  • Būt konsekventiem, lai bērns zina, ko no jums sagaidīt;
  • Pārliecināties, lai jūsu teiktais sakrīt ar jūsu rīcību;
  • Būt godīgiem savās jūtas gan pret sevi, gan savu bērnu;
  • Būt godīgiem attiecībās (izturēšanās veidā) pret katru bērnu atsevišķi.

Cieņa

Bērns izjutīs pašcieņu un cienīs citus, ja viņš ticēs, ka tas, ko viņš jūt un dara ir nozīmīgs. Ja bērnu pazemo un noliedz viņa domas un jūtas - bērns jūtas nevērtīgs. Pārspīlēta kritika un pārlieku barga sodīšana var traucēt bērna pašvērtējuma attīstībai. Pieņemot, ka bērnam ir tiesības justies tā, kā viņš jūtas, jūs varat viņam iemācīt cienīt arī citu jūtas. Iemācot bērnam, kā paust savas jūtas, palīdzēs viņam nākotnē veidot pozitīvas savstarpējās attiecības. Sadarbībā ar bērnu jāatceras:

  • Pieņemt to, kā jūtas bērns, arī tad, ja tas atšķiras no tā kā jūtaties jūs;
  • Izrādīt cieņu pret bērna jūtām, domām, darbībām un individualitāti uzmanīgi uzklausot;
  • Sarunās, apspriežot bērna kļūdas, vairāk lietojiet uzrunu „Es jūtu”, „es domāju”, tā vietā, lai teiktu „Tu esi slikts, nejauks, dumjš vai slinks”.

Justies īpašam

Mēs visi esam īpaši. Ir svarīgi, ka jūs bērnam palīdzat atklāt viņa īpašos talantus un spējas, kad bērns to ir atklājis, viņš apgūst sava iekšējā spēka vērtību. Atcerieties, ka justies īpašam nenozīmē justies labākam par citiem, bet tā ir savas unikalitātes apzināšanās. Bērnu vajag iedrošināt :

  • Novērtēt savu unikalitāti;
  • Būt optimistiskiem;
  • Izturēties pret citiem ar rūpēm (rādiet to ar savu piemēru);
  • Darboties patstāvīgi;
  • Censties, jo tas nozīmē daudz vairāk, kā uzvarēt.

Pašpārliecinātība

Ir ārkārtīgi svarīgi sniegt bērnam atbalstu un atzinību. Bērni, kuri tic un jūtas pārliecināti par sev un savām spējām, kļūs par laimīgākiem un veiksmīgākiem pieaugušajiem. Palīdziet bērnam mācīties no viņa paša kļūdām, lai sasniegtu mērķi, kā arī lepoties par saviem sasniegumiem. Vacākiem nepieciešams :

  • Iedrošināt bērnu stāties pretī grūtībām;
  • Mācīt pieņemt lēmumus un uzstādīt mērķus;
  • Paust savu ticību un pārliecību par sevi un savām spējām;
  • Dot iespēju uzņemties atbildību par savu rīcību;
  • Palīdzēt atpazīt, ka ir lietas, kas ir jāpieņem un lietas, ko var izvēlēties mainīt;
  •  Dot iespēju gūt panākumus.

Ievēro personīgo higiēnu!

Animācijas filma bērniem par higiēnu.

ACU VINGRINĀJUMI

Kādēļ  mūsu acis nogurst un kāpēc tās jāatpūtina? Mūsu acīs atrodas daudz mazu muskuļu ar ierobežotām spējām veikt saspringtu darbu. Jo ilgāk tie tiek nodarbināti un jo biežāk mēs aizmirstam ievērot  īsas atpūtas pauzes, tad pēc  īsāka vai garāka laika sprīža radīsies vispārējs diskomforts – acu graušana, smaguma sajūta acīs, acu apsārtums, miglošanās, nepatika lasīt grāmatas un pat galvas sāpes un muguras sāpes. Nākamais nozīmīgākais solis ir iekārtot savu darba dienas režīmu, lai acīm būtu iespēja ik pa laikam atpūsties un šajos brīžos atcerēties izvingrināt acis.

Profilaktiskie jeb vienkāršie redzes vingrinājumi, kurus var veikt jebkurš skolēns un to mērķis ir sabalansēt visu acu muskuļu darbību, atjaunojot to koordināciju un pielāgošanās spēju, kas nodrošina skaidru redzi.

 Redzes profilaktisko vingrinājumu galvenie pamatprincipi, kurus būtu labi zināt ikvienam:

  • Ļoti svarīgi katru dienu ir censties skatīties gan tuvumā, gan tālumā, lai acis saglabātu spēju pielāgotos uztvert apkārtējo pasauli dažādos attālumos.
  • Strādājot ilgstošu darbu, kur nepieciešams skatīties tuvumā, acis ik pa laikam jāatpūtina, proti, ik pēc  četrdesmit piecām minūtēm tuvuma darbs uz piecām minūtēm jāpārtrauc.
  • Viegla acu mirkšķināšana palīdz mainīt fokusu, kā arī mitrina aci. Mirkšķināšana palīdz acīm uz īsu brīdi atpūsties, savukārt cieša skatīšanās piepūlē acis.
  • Acu vingrinājumi domāti, lai palīdzētu acīm un to muskuļiem atjaunot koordināciju un pielāgošanās spējas.
  • Padariet acu vingrinājumus par ikdienas dzīves sastāvdaļu!

Šie redzes vingrinājumi atpūtinās un uzmundrinās Jūsu acis:

Pirmais solis – nomazgājiet seju un acis ar aukstu ūdeni. Plaukstas piepildiet ar aukstu ūdeni un iemērciet tajās acis un pamirkšķiniet dažas reizes.  

Otrais solis – ļoti viegli pamasējiet acu plakstiņus un ap aci apkārt esošo sejas daļu.  

Trešais solis – aizklājiet acis ar plaukstām, nespiežot uz acīm, tā lai Jūs skatītos tumsā. Jo tumšāks būs, jo labāka būs atpūta acīm. Veiciet šo vingrinājumu  ērtā  pozā, lai arī  viss ķermenis varētu atpūsties.

STĀJAS TRAUCĒJUMU PROFILAKSE

Kustību prieks 

Būt veselam nenozīmē to pašu, ko neslimot. Bērns ir vesels, kad viņš jūtas priecīgs, apmierināts un grib kustēties. Jo vairāk bērns kustas un pilnveido savas iemaņas, jo labāk attīstās visas viņa organisma sistēmas, uzlabojas fiziskā attīstība un veselība. Bērna stāja atspoguļo viņa kustību amplitūdu.   

Labas stājas pazīmes: bērnam stāvot pamatstājā – taisni, galva un ķermenis atrodas vienā vertikālā līnijā, abi pleci ir vienādā augstumā, viegli atvilkti atpakaļ un mazliet noslaisti lejup; lāpstiņas atrodas vienādā augstumā un attālumā no mugurkaula, krūšu kurvis un mugurkaula fizioloģiskie izliekumi ir simetriski; sānos trijstūris, ko veido taisni lejup nolaistas rokas iekšējā virsma un ķermeņa sānu kontūra, ir simetrisks, kāju garums ir vienāds, kājas ir taisnas, iegurnis taisns. 

Bērna stāju visvairāk bojā: ilgstoša, vienveidīga, statiska poza, piemēram, sēdēšana augumam nepiemērotās mēbelēs pie televizora, datora, galda u.tml. Tas veicina kustību un balsta sistēmas funkcionālo traucējumu veidošanos, kas būtiski pasliktina sirds un asinsvadu, elpošanas, nervu sistēmas funkcionālās spējas. 

Praktiski ieteikumi bērna stājas uzlabošanai

Lai bērnam veidotos normāla stāja, vecākiem un pedagogiem vajadzētu ievērot elementārus, profilaktiskus pareizas stājas veidošanās nosacījumus: 

- bērna gultai nepieciešams stingrs matracis un neliels spilvens;

- bērna darba galdam un krēslam jābūt atbilstošiem viņa augumam;

- sekojiet bērna pareizai pozai sēžot un stāvot, lai izvairītos no ilgstošām, vienveidīgām piespiedu pozām;

- novērsiet ieradumu veidot asimetriskas pozas;

- mugursomas svars nedrīkst pārsniegt 10 –12 % no bērna svara;

- stimulējiet bērnu fiziskām aktivitātēm;

- novērsiet jebkurus nepareizu stāju veicinošos faktorus – neērtu apģērbu, nepiemērotus, neatbilstoša lieluma apavus;

- bērnam ir nepieciešama regulāras vingrošanas nodarbības, kas veido pareizu stāju un uztur muskuļu tonusu. 

 Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem vajadzētu nodarboties ar vispārīgi attīstošo vingrošanu. Šajā vecumā nav pārkaulojies skelets, muskulatūra vēl ir samērā vāja, tāpēc neatbilstoša, pārmērīga slodze, vai pretēji – mazkustīgums, vāja muguras muskuļu korsete jeb mugurkaulu aptverošā ķermeņa muskulatūra, kā arī traumas un slimības var izraisīt patoloģiskas izmaiņas bērna mugurkaulā, kā rezultātā var veidoties nepareiza stāja un dažādas veselības problēmas.  

 Ieteicami regulāri vēdera, muguras un sānu muskulatūras vingrojumi, kas ap mugurkaulu veido stingru muskuļu korseti un būtiski uzlabo stāju. Šajā vecuma posmā nav piemēroti ilgstoši, statiski spēka vingrojumi, tie audos, kas veido locītavas, palēnina asinsriti un negatīvi ietekmē vielmaiņas norises. 

 Ārstnieciskā vingrošana 

 Regulāra ārstnieciskā vingrošana ir ne tikai laba pareizas stājas profilakse, bet arī novērš funkcionālas stājas izmaiņas. Pirmsskolas un sākumskolas posmā bērniem jāmācās un jānostiprina elementāras pamatprasmes – soļošana, skriešana, mešana, tveršana, lekšana, rāpošana, līšana, kāpšana u.c. Tas attīsta arī līdzsvaru un koordināciju. Nodarbībās nepieciešams pievērst uzmanību elpošanas vingrinājumiem, kā arī jāveic speciāli vingrinājumi pēdām, kas sekmē pēdas velvju veidošanos. Ir ļoti svarīgi, lai vingrošanas nodarbības sagādātu bērnam prieku. Ideāli, ja fiziskajās aktivitātēs iesaistās arī pieaugušie– pozitīvais piemērs bērnā radīs aizrautību un prieks būs visiem.  

  Sastādīja Tatjana Barkovska, fiziskās audzināšanas un AFK speciāliste

Vingrojumi plaušu veselībai

Kad ierodamies pasaulē, pirmais ko darām - ievelkam elpu. Skābeklis organismam dod vairāk kā 90% enerģijas. Jo vairāk skābekļa cilvēks saņem, jo vairāk dzīvības enerģijas saņem.

No dabas visi cilvēki prot elpot pareizi, bet saslimšana noved pie izmainīta elpošanas ritma. Plaušas netiek pietiekami izvēdinātas, elpošana ir virspusēja un sekla. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ir šauri elpceļi, tāpēc viegli veidojās bronhu tūskas un uzkrājas daudz sekrēta.

Vingrošana īpaši ieteicama ir hronisku saslimšanu, tādu kā bronhiālā astma vai hroniskas bronhīts, remisijas jeb miera periodā. Regulāri jāvingro bērniem pēc akūtām saslimšanām, lai atjaunotu un nostiprinātu imūnsistēmu, ļoti ieteicams vingrot bērniem ar produktīvu (mīkstu, atlecošu) klepu krēpu izvadīšanai.

Svarīgi ir vingrot, lai stiprinātu elpošanas muskulatūru, koriģētu elpošanas ritmu un veidotu pareizu stāju.

Vingrošanas laikā tiek stiprināta elpošanas muskulatūra, koriģētas ieelpas-izelpas attiecības, sekmēta sekrēta drenāža un iestiepts krūškurvis. Krūškurvja kustības norit elpošanas ritmā – ieelpā tas izplešas uz priekšu, uz augšu un uz sāniem, kā arī paplašinās dziļumā un platumā, bet izelpā- saplok.

Daži vienkārši elpošanas vingrojumi var ļoti atvieglot bronhīta, pneimonijas un astmas ārstēšanu, kā arī noder astmas paasinājuma profilaksei. 

Elpošanas vingrojumi ar pūšanu :

Der viss, ko mājās varam atrast pūšanai - baloni, burbuļu pūšana traukā vai pudelē, spalvas, svilpes. Jo garāka ir izelpa, jo labāk. Ieelpot būtu ieteicams caur degunu, tādēļ, pievērsiet uzmanību, vai nodarbības laikā ir tīrs deguns.

Ja bērnam ir pneimonija, viņam nebūs spēka aktīvi vingrot vai lēkāt, toties elpošanas vingrinājumu izpilde neprasa lielu piepūli.

Vingrojumi plecu joslas un krūšu kurvja atslābināšanai :

Saspringts krūškurvis neļauj plaušām pilnībā atbrīvoties no ieelpotā gaisa, tāpēc viens no vingrojumu mērķiem ir atslābināt plecu joslu un krūšu kurvi. Tam palīdz rāpošana un nodarbības uz bumbas.

Kas jāievēro vingrojot mājās?

Vingrošanu drīkst uzsākt tikai pēc saslimšanas akūtā perioda beigām. Vingrošanai jāizvēlās laiks, kad bērns ir visaktīvākais un labprāt piedalās.

Jārespektē bērna uzvedība un pacietība, jāpiemēro vingrojums, vingrošanai jānotiek pozitīvā noskaņojumā.

Vingrojumu izpildes laikā jācenšas saglabāt taisnu stāju ar atvērtu krūškurvi, lai varētu pilnvērtīgi veikt elpošanu. Uzmanīgi ar forsētas (spēcīgas) izelpas vingrojumiem pēcakūtā periodā.

Pēc akūtām saslimšanām vingrot ieteicams 10 – 15 minūtes 2 reizes dienā: no rīta un vakarā, bet pieskaņojoties bērna režīmam.

Hronisku saslimšanu, piemēram, astmas gadījumā, vingrot ieteicams remisijas periodā 1 reizi diena aptuveni 15-20 minūtes.

Pareizas sēdēšanas ābece

1.  Lai bērna mugurkaulu saglabātu veselu, darba vieta jāpielāgo konkrēti Jūsu bērna augumam un proporcijām. Pirmkārt tas jāsāk ar krēslu, otrkārt jānoregulē galda augstums.  2. Krēsla augstums ir pareizs, ja kājas ērti novietotas uz grīdas un pēdas virsmas leņķis ar apakšstilbu ir nedaudz platāks par 90 grādiem.
 
3. Regulējot krēsla dziļumu, attālumam starp sēdes priekšējo malu un augšstilba bedrīti jābūt apmēram četru pirkstu platumā, tas nodrošina pareizu asinsriti kājām.
 
4. Atzveltnes augstumu regulējot, jānodrošina atbalsts visai mugurai līdz pat lāpstiņām. Tas noņem muguras saspringumu.
 
5. Galda augstumu izvēlas , noliekot uz tā rokas līdz pat elkonim.Galda augstums ir optimāls, ja pleci ar roku veido leņķi nedaudz platāku par 90 grādiem.
 
6. Darbojoties pie galda, rokām līdz elkonim jāatrodas uz galda, tas noņem slodzi kakla muskuļiem.
 
7. Lietojot datoru, monitoram jāatrodas tālāk par izstieptas rokas attālumu, lai acīm nebūtu papildus slodze. Ja monitors atrodas acu augstumā vai augstāk, acīm papildus jāsasprindzinās, tāpēc pareizi monitoru novietot zem neliela leņķa zemāk par galda virsmu.  
 
8. Pietiekams apgaismojums telpā un uz galda nodrošina labu pašsajūtu, bet nepietiekams – veicina saspringumu, pat galvassāpes. Dabīgs apgaismojums ir vispatīkamākais, tāpēc pareizi darba vietu ir novietot logu tuvumā. Kad nepietiek dabīgā apgaismojuma, jārūpējas par mākslīgo – tā piemēram lasīšanai ir nepieciešams apgaismojums ne mazāk par 500LUX.

SPORTOJAM KOPĀ AR BĒRNU

Kustības nepieciešamas bērna kvalitatīvai attīstībai. Tās sekmē balsta un kustību aparāta attīstību. Šis process maina organisma formas un funkcijas. Fiziskie vingrinājumi paaugstina visu sistēmu funkcionālās iespējas, kā arī rezistenci pret slimībām.

 Darbojoties kopā ar bērniem, neaizmirstiet:
♦ paslavēt bērnu par to, ko viņš var izdarīt;
♦ novērtēt pozitīvi to, kas viņam sanāk;
♦ izrādīt, ka mīlat viņu, — apmīļojiet, uzsmaidiet, uzsitiet uz pleca, aplaudējiet!
♦ pasacīt skaļi „Es mīlu tevi” un „Es lepojos ar tevi!”. Ja viņš jums atbild ar to pašu, neaizmirstiet pateikt „Paldies!”;
♦ pajautāt, ko viņš domā par to, ko pats var izdarīt;
♦ pajautāt, kā viņš jūtas;
♦ mudināt viņu vēlreiz izpildīt to, kas viņam sanāk, un to, kas nesanāk;
♦ ļaut viņam sacensībās uzvarēt;
♦ ļaut viņam sacensībās arī zaudēt un skaidrojiet, ka vēl ir jāpavingrinās, lai uzvarētu.

Dodiet iespēju revanšēties

Ieteikumi fiziskajām aktivitātēm vecākiem kopā ar bērniem:
SOĻOŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza.
1. Soļot pa ietves apmali ar turēšanos un bez tās.
2. Soļošana pirms un aiz mammas/tēta/brāļa/māsas.
3. Soļot, augsti ceļot kājas, atdarināt putnus — stārķi, dzērvi.
4. Soļot mūzikas ritmā.
Skriešana — izmantojiet bērnudārza laukumu, ejot uz mājām! Sacentieties, kurš pirmais aizskries līdz tuvākajam kokam, krūmam, ceļa zīmei! Uzspēlējiet spēli „Sunīši” — viens ķer, otrs bēg! Kad noķer, mainās lomām.

LĒKŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza, uzkāpt uz paaugstinājuma (akmens, apmale, kāpnes) un izpildīt lēcienus.
1. Lēcieni uz abām kājām un vienas kājas.
2. Lēcieni pāri priekšmetiem, grāvim.
3. Uzlēcieni un nolēcieni no paaugstinājuma.
4. Lēcieni pa „ciņiem”.

MEŠANA — TVERŠANA — ejot uz mājām, metiet akmentiņus peļķē! Metiet čiekurus tālumā! Izmatojiet dažāda lieluma un smaguma bumbas — metiet grozos, spaiņos, uz sienas uzzīmētos mērķos! Metiet dažāda lieluma priekšmetus, kas atrodas mājās — spilvenus, rotaļlietas, no avīzes izveidotas bumbiņas!
Rāpošana — rāpšanās — rāpošana pa istabu — uz priekšu, atmuguriski, sāniski.
1. Uzrāpšanās uz priekšmetiem — kastes, sola...
2. Izlīšana, izrāpošana zem priekšmetiem — auklas, sola, galda, krēsla, kāpnēm.
3. Pārrāpšanās vai pārlīšana — pār solu, klučiem, spilveniem.
4. Rāpšanās pa slīpām virsmām.
5. Priekšmetu aprāpošana.

RIPINĀŠANA — dažādu priekšmetu ripināšana pa istabu un brīvā dabā (dažādu izmēru bumbas, dažādi priekšmeti) pāros un mērķī.
1.Bumbas ripināšana rāpojot.
2. Bumbas ripināšana pāros.
3. Bumbas ripināšana mērķī.
4. Bumbas ripināšana pa joslu.

VINGRINĀJUMI STĀJAI — vingrojiet no rīta kopā ar bērnu! Izmantojiet sarullētu dvieli, slotaskātu, garu lineālu vai nūju! Var izmantot smilšu maisiņus, klucīšus, vingrošanas apļus, hanteles.

VINGRINĀJUMI PĒDAI — ļaujiet bērnam staigāt basām kājām!
1. Iet pa virvīti, tauvu un nūju ar pielikšanas soļiem un, liekot pēdu pie pēdas.
2. Ar kāju pirkstiem salasīt pogas, mazas mantiņas.
3. Staigāt pa dažādu materiālu segumiem — smiltīm, oļiem...

Dažādu prasmju apvienošana šķēršļu joslā
Lēkšanas klasītes, ko var zīmēt uz asfalta
Esiet gudri, sportiski un mīļi vecāki saviem bērniem!

 Sagatavoja:

Sporta skolotāja Tatjana Barkovska

Ziepiņa dziesmiņa

Nostiprini bērna roku mazgāšanas paradumus ar Ziepiņa dziesmiņu

PVO aicina palikt fiziski aktīviem

Fiziskās aktivitātes veicina gan mūsu fizisko, gan garīgo veselību. Tā kā COVID-19 izplatības dēļ daudzi cilvēki šobrīd atrodas savās mājās, Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izstrādājusi rokasgrāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem rast vienkāršus, drošus veidus, kā būt fiziski aktīviem arī ierobežotā telpā. Rokasgrāmatā ņemti vērā arī tie fiziskie izaicinājumi, ko rada darbs no mājām, piedāvājot idejas, kā realizēt izkustēšanos un fiziskas aktivitātes ikdienas rutīnā.

“Ir iespējams saglabāt aktivitāti pat tad, ja esat ierobežots telpās. Tā kā arvien vairāk no mums dzīvo un strādā vai mācās vienā un tajā pašā telpā, ir vēl svarīgāk ievērot aktīvas darba pauzes, lai izkustētos, izstaipītos un pievērstu uzmanību arī savai garīgajai veselībai. Vingrinājumi, ar kuriem mēs dalījāmies šajā rokasgrāmatā, ir viegli izdarāmi, un tiem nav nepieciešams īpašs aprīkojums. Mēs visi varam turpinām fiziskās aktivitātes arī paliekot mājās”, sacīja Lea Nash Castro, PVO/Eiropas uztura un fizisko aktivitāšu speciāliste.

PVO pieaugušajiem iesaka veikt vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes vai 75 minūtes augstas intensitātes fiziskas aktivitātes nedēļā (vai arī abu šo aktivitāšu kombināciju). Norādījumi ir paredzēti cilvēkiem, kuri atrodas pašizolācijā un kuriem nav simptomu vai akūtas elpceļu slimības diagnozes.

 

Veselīga uztura šķīvis 1 līdz 3 gadus veciem bērniem

Darba lapas bērnu acu atpūtai - mājās un ārā

Dzīvojot informācijas tehnoloģiju un digitālo ierīču laikā, ārkārtējās situācijas laikā ir iespējams mācīties attālināti. Taču ir jāsaprot, ka tas iekļauj arī skolēnu laika pavadīšanu viedierīcēs, kas var kaitēt redzei, ja acis netiek atpūtinātas brīdī, kad nav jāpilda skolas uzdevumi un laika pavdīšana viedierīcēs tiek izmantota arī brīvajā brīdī.

Sagatavotās darba lapas bērniem, kuras var pārzīmēt, izkrāsot, salīmēt ar uzlīmēm, citādi personalizēt un pildīt uzdevumus brīvajos brīžos, atrodoties mājās un ejot ārā. Darba lapa var būt vienai dienai vai visai nedēļai. To iespējams arī pārveidot ar sevis un vecāku izdomātiem uzdevumiem.

"Paliec mājās Supervaroņi"

Animācijas filma pirmsskolas vecuma bērniem "Paliec mājās Supervaroņi" , lai bērniem saprotamā valodā paskaidrotu, kas ir Covid-19 un kā būtu jārīkojas, lai nesaslimtu un uzveiktu vīrusa izplatību.

Kas jāzina par fiziskajām aktivitātēm

 1. Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt atkarībā no aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa.

Vairākums cilvēku droši vien ir pārliecinājušies, ka veselības uzlabošanai visefektīvākā ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes. Mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes ir tāds aktivitātes tips, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Galvenās veselību veicinošas fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības - tādas, kā pastaiga, riteņbraukšana, fizisks darbs, peldēšana, mājsaimniecības darbi, pārgājieni, dārza darbi, izklaides sports un dejas.


 2. Cilvēka veselībai un pašattīstībai, neatkarīgi no dzimuma, funkcionālām spējām, kultūras, vecuma vai sociālekonomiskā stāvokļa, ļoti svarīgi ir izbaudīt kvalitatīvu atpūtu.

Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem un jauniešiem, sevišķi no trūcīgām ģimenēm, kā arī cilvēkiem, kuri pieder pie zemākas sociālekonomiskās grupas, un kuriem ir mazāk brīvā laika un mazāk iespēju nokļūt atpūtas vietās. Viņi bieži vien dzīvo pilsētu teritorijās, kur drošība uz ceļiem ir zema, satiksmes ātrums ir liels un ir maz zaļo zonu. Šie faktori vēl vairāk samazina iespējas būt fiziski aktīviem ikdienā.

 Galvenie šķēršļi, kas kavē cilvēkiem būt fiziski aktīviem, ir izmaksas, izpratnes trūkums, pārvietošanās attālums, kultūras un valodu barjeras, apgrūtināta pieeja vietējiem atpūtas centriem un drošām rotaļu vietām. Novērots, ka pieaug nevienlīdzība valstu starpā, turklāt visvairāk tas skar Eiropas reģiona austrumu valstis.

 3. Epidemioloģiskie pētījumi pierāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums par 15-20% palielina risku saslimt ar koronārām sirds slimībām, 2.tipa cukura diabētu, resnās zarnas vēzi, krūts vēzi, kā arī veicina gūžas kaulu lūzumus gados vecākiem cilvēkiem.

Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, depresijas un vientulības sajūtas. Dažādas spēles, sports un cita veida fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt parliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās aktivitātes palīdz novērst un kontrolēt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīga uztura lietošana un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.


 

4. Neskatoties uz to, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, vairums cilvēku savā ikdienas dzīvē nav pietiekami aktīvi.

Rietumeiropā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo nav pietiekami fiziski aktīvi un aktivitātes līmenis turpina kristies. Visā pasaulē bērni kļūst arvien mazkustīgāki, īpaši nabadzīgajos rajonos. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai arvien samazinās, un fiziski aktīvās spēles un izklaides tiek aizstātas ar datorspēlēm un televizoru. Pētījumā, kas tika veikts 2001. - 2002.gadā, tika atklāts, ka vidēji Eiropā tikai 34% no 11, 13 un 15 gadus veciem pusaudžiem ir fiziski aktīvi tādā līmenī, kas atbilst pašrizējiem ieteikumiem. Lielākajā daļā valstu zēni ir aktīvāki kā meitenes, bet ar gadiem fiziskās aktivitātes līmenis abiem dzimumiem samazinās. Nepietiekama fiziskā aktivitāte bērnībā var ietekmēt veselību visa mūža garumā.

  5. Fizisko aktivitāšu trūkums tiek atzīts kā viens no galvenajiem patstāvīgiem riska faktoriem hronisku neinfekcijas slimību attīstībā, kas izraisa aptuveni 3,5% dažāda veida slimības un līdz pat 10% nāves gadījumu Eiropā.

Satraucoša ir arī augstā ekonomiskā cena, kas jāmaksā fizisko aktivitāšu trūkuma rezultātā. Šveicē un Lielbritānijā veiktie pētījumi parāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums valstij var izmaksāt ap 150 - 300 eiro uz vienu iedzīvotāju. Fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšana uzlabotu sabiedrības veselību, kā arī samazinātu izdevumus, kas rodas fizisko aktivitāšu trūkuma rezultātā.

  6. Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē pieaugušajiem veikt 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, vēlams - katru dienu.

Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, vēlams ne mazākos kā 10 minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā. Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabos un saglabās muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprinās kaulus.

  7. Vide, kurā cilvēki uzturas - mājās, skolā, darbā, ceļojuma laikā utt. - bieži vien nerada vēlēšanos būt fiziskiem aktīviem.

50% no braucieniem ar automašīnu Eiropā ir īsāki par 5km; tā ir distance, ko var veikt 15 - 20 minūtēs braucot ar velosipēdu vai arī 30 - 50 minūtēs ejot ātrā solī. Fizisko aktivitāšu iespējas ir jāiekļauj ikdienas dzīvē tā, lai tās būtu vieglas, dabiskas un vēlamas. Ar skolās un darba vietās realizēto programmu palīdzību visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt pieejamām un sasniedzamām iespējām iekļaut fiziskās aktivitātes ikdienas dzīvē, piemēram, fiziski aktīva pārvietošanās. Ja mēs vēlamies, lai tas ietekmētu visu sabiedrību, ir svarīgi piemērot šo principu un radīt fizisko un sociālo vidi, kas vairotu cilvēku fizisko aktivitāti visā Eiropā.
 

 8. Regulāras mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes ir izmaksu ziņā efektīvs līdzeklis sabiedrības veselības uzlabošanai un saglabāšanai.

Tādējādi fizisko aktivitāšu veicināšanai būtu jābūt vienai no sabiedrības veselības prioritātēm, iekļaujot tajā visus sabiedrības slāņus. Taču atbildība par rīcību šajā sfērā nebūtu jāuzņemas vienīgi veselības, sporta, tūrisma, nodarbinātības un izglītības nozarēm. Tam jābūt kā kopējam uzdevumam, kurā līdzdarbojas vairākas nozares, piemēram, tādas kā satiksmes, pilsētplānošanas un apkārtējās vides aizsardzības nozares. Turklāt masu informācijas līdzekļi ir ļoti ietekmīgs veids veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Gan valsts, gan privātā sektora kopīgs darbs sekmētu efektīvāku darbību, un tādējādi attīstītu veselīgu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Pateicoties kopīgam darbam, labumu gūst visas ieinteresētās puses. Turklāt, konkrētās aktivitātes vajadzētu atbalstīt sākot ar vietējās sabiedrības līmeni un valdības līmeni, līdz pat starptautiskajam līmenim. Ir svarīgi, lai sadarbības stratēģijas un kapacitātes attīstība reģionālā un vietējā līmenī tiktu iekļauta valsts politikas plānošānā, jo vietēja līmeņa iniciatīvām piemīt lielāks potenciāls veicināt fiziskās aktivitātes.
 

 9. Sabiedrības veselības politikas programmas fizisko aktivitāšu veicināšanā ir jāplāno ilgtermiņā ar skaidru un izmērāmu mērķi un indikatoriem.

Ņemot vērā pastāvošās bažas par fiziskās aktivitātes līmeņa samazināšanos, ir ļoti būtiski uzraudzīt sabiedrības fiziskās aktivitātes līmeni, izmantojot standartizētus protokolus. Pastāv vairāki svarīgi principi, pēc kuriem dalībvalstīm būtu jāvadās, izstrādājot valsts stratēģijas fizisko aktivitāšu veicināšanai, piemēram:

  • fiziskās aktivitātes definīcija neaprobežojas tikai ar sportu un fizkultūru;
  • stratēģijas īstenošanā jāiesaistās daudziem sektoriem;
  • apkārtējai videi jāveicina fiziskās aktivitātes;
  • jābūt vienlīdzīgai pieejamībai fiziskām aktivitātēm;
  • programmu pamatā jābūt sabiedrības vajadzībām.

 

Ieteikumi par roku mazgāšanu

Sakārtota vide bērnudārzā

Zīdīšana

Problēmizraisoša uzvedība

Vecākiem par bērnu uztura gudrībām

Par to, no kuriem produktiem būtu vērts izvairīties un ko biežāk vajadzētu iekļaut bērnu ēdienkartē, saruna ar uztura speciālisti Jeļenu Pavlovu.

Kas ir biežākās kļūdas, kuras vecāki pieļauj, izvēloties bērnu uzturu?

Viena no biežākajām kļūdām ir saldumu došana enerģijai. Starp vecākiem un vecvecākiem pastāv uzskats, ka bērnam ir vajadzīgs cukurs, tātad saldumi, jo bērns daudz kustas. Jā, glikoze ir nepieciešama, bet to var gūt ne tikai no saldumiem, bet arī no produktiem, kas satur cieti, piemēram, putraimi. Cietei šķeļoties mūsu organismā, veidojas glikoze.

Vecāki reti pievērš uzmanību cukura saturam produktos.

Dodot saldu jogurtu vai biezpiena sieriņu, vecāki domā, ka dod veselīgu produktu, jo, kā zināms, piena produkti ir kalcija avots, bet diemžēl šie produkti ir bagāti ar cukuru. Līdzīga situācija ir arī ar dažādām putriņām, brokastu pārslām, musli.

Esmu ievērojusi, ka vecāki slāpju remdēšanai izvēlas sulas, kompotus vai ūdeni ar ievārījumu. Protams, salīdzinot ar pārējiem nosauktajiem produktiem, sula satur C vitamīnu, kas ir vajadzīgs, lai stiprinātu organisma aizsargspējas, bet tajā pašā laikā ar sulu bērns uzņem arī daudz augļu cukura.

Regulāri ēdot visus iepriekš minētos produktus, bērns atsakās no piena produktiem bez piedevām, nesaldinātām putrām un tīra ūdens. Diemžēl vecāki neapzināti attīsta bērnos atkarību no cukura.

Vecākiem nevajadzētu dot saldumus kā balvu par labu uzvedību vai kā līdzekli bērna nomierināšanai,

jo, bērnam pieaugot, viņam neapzināti stiepsies roka pēc kāda salda našķa līdzīgu situāciju gadījumā. Jāinformē arī vecmāmiņas, vectētiņi un citi cilvēki, kuri nāk ciemos, ka nav vēlams nest bērnam konfektes, bet labāka izvēle būs kāds auglis vai arī neēdama lieta, piemēram, zīmuļi, grāmata, plastilīns utt. Prieku bērnam var sniegt arī citos veidos, ne tikai caur ēdienu.

Vai ēdināšana bērnudārzos uzskatāma par veselīgu?

Ēdienkartei pirmsskolas izglītības iestādēs jābūt izstrādātai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 172, kas nosaka, kādām produktu grupām jābūt iekļautām bērnu uzturā, taču šajos noteikumos netiek reglamentēta produktu kvalitāte, līdz ar to iepirkumos bieži vien uzvar tas ēdinātājs, kurš var piedāvāt zemāko cenu, nevis tas, kurš izmanto kvalitatīvākus produktus.

Diemžēl Latvijas bērnudārzos nav izstrādātas standartizētas ēdienkartes, daudz kas ir atkarīgs no konkrētā bērnudārza vadības.

Ēdienkartes parasti izstrādā pirmsskolas izglītības iestādes māsiņas, kurām dažkārt sagādā grūtības izveidot interesantu ēdienkarti un iekļaut tajā ēdienus, kas bērniem garšotu. Lai ēdiens būtu vienlaikus veselīgs un bērniem tīkams, manuprāt, būtu nepieciešami uztura speciālistu izstrādāti ēdienkaršu paraugi un personāla apmācība.

No uztura ir atkarīga arī bērnu zobu veselība. Kas vēl bez saldumiem ir tie produkti, kuri nepatīk zobiem?

Zobiem nepatīk skābi, saldi produkti un tie, kas līp pie zobiem.  Dažādi cepumi, piemēram, krekeri, čipsi ielīp zobu spraugās un veido ideālu vidi kariesa attīstībai. Zobiem nepatīk gāzēti, saldināti dzērieni, kā arī augļu sulas, jo tās satur cukuru un var saturēt skābi, kas bojā zobu emalju. Arī tādi veselīgi produkti, kā, piemēram, žāvēti augļi, kas mums sniedz šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, saķep zobos, tāpēc pēc to lietošanas zobus vajadzētu iztīrīt.

Bērniem nav ieteicams lietot kofeīnu saturošus dzērienus, jo tie nelabvēlīgi ietekmē kalcija uzsūkšanos, kā rezultātā var ciest bērna kaulu un zobu veselība. Kofeīnu satur ne tikai kafija, bet arī melnā un zaļā tēja (jo stiprāka tēja, jo vairāk kofeīna tajā), kā ar bērnu vidū tik iecienītais dzēriens Coca Cola.

Vai saldumu lietošana būtu jāierobežo arī tad, ja bērns pēc tam rūpīgi iztīra zobus?

Lietojot daudz našķu, pastāv lielāka iespēja, ka retāk tiks izvēlēti produkti, kas ir kalcija avoti, piemēram, piena produkti. Tas, protams, ietekmēs zobu veselību. Turklāt, bieži lietojot saldumus, pastāv risks, ka attīstīties liekais svars vai aptaukošanās. Cilvēkiem ar palielinātu svaru var būt D vitamīna nepietiekamība. D vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos organismā.

Aptaukošanās gadījumā D vitamīns nogulsnējas taukaudos un nenonāk asinīs vajadzīgajā daudzumā.

Dienā pirmsskolas vecuma bērnam cukura daudzumam nevajadzētu pārsniegt 30-45 gramus (g) jeb 6-9 tējkarotes (1 tējkarote = 5 g). 1-3 gadu vecumā tie būs 30 g, bet  4-6 g vecumā 9 tējkarotes. Pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, cukura (augļu sula, medus, galda cukurs, glikoze, fruktoze) pieļaujamo daudzumu būtu vēlams samazināt līdz 5 % dienā, tas nozīmē uz pusi - 15-22,5 g dienā.

Pērkot jogurtu vai citu šķidru piena produktu ar kādu garšu, vēlams, lai cukura saturs uz 100 g nepārsniedz 10 g, tas nozīmēs, ka aptuveni 4-5 g būs dabīgais cukurs - laktoze, bet atlikušie 5 g pievienotais.  Pērkot jebkuru produktu, ja tas satur tikai 5 g cukura uz 100 g, nozīmē, ka produktā ir maz cukura.

 Aptuvens cukura saturs dažādos našķos

Našķis

Cukura saturs (g)

Želejkonfektes (100 g)

~50-60

Biezpiena krēms (85 g)

16  (kopā ar dabīgo cukuru laktozi)

Kinder ola (20 g)

10 g

Biezpiena sieriņš (45 g)

10 g

Piens ar garšu (200 ml)

20 (kopā ar dabīgo cukuru)

Augļu sula  (200 ml)

22 (augļu cukurs)

Jogurts ar piedevām (200 ml)

~ 20-30 g (kopā ar dabīgo cukuru)

Limonāde (250 ml)

~ 15-25 g

Piena šokolāde (50 g)

22 g

Želeja ar garšu (150 g)

20 g

 

Vēl būtu svarīgi ievērot intervālus starp ēdienreizēm un nenašķoties pārāk bieži.

Vajadzētu būt trīs pamata ēdiereizēm un divām starpēdienreizēm.

Ja pēc ēdienreizes nav iespējams iztīrīt zobus vai izskalot muti ar zobu skalojamo līdzekli, var paskalot muti ar ūdeni. Kā alternatīva var būt arī košļājamā gumija bez cukura. Savukārt burkāns un ābols kā birstīte palīdzēs notīrīt zobu aplikumu un stiprinās smaganas.

Ir dzirdēts, ka pēc skābu produktu lietošanas nav ieteicams uzreiz tīrīt zobus. Vai tā ir?

Jā, pēc skābu produktu lietošanas nevajadzētu tīrīt zobus ar zobu birsti, jo tādā veidā vēl vairāk tiks kairināta zobu emalja. Pie skābiem produktiem pieder citrusaugļi, skābas ogas, piemēram, dzērvenes, brūklenes un dažādas sulas. Pēc šo produktu lietošanas ieteicams paskalot muti ar ūdeni.

Kādi veselīgie našķi būtu alternatīva neveselīgajiem saldumiem?

Tie ir dažādi svaigi dārzeņi un augļi, piemēram, burkāni un āboli, piena produkti bez piedevām, piemēram, nesaldināta jogurta glāze vai siera šķēle, var apēst arī sauju riekstu.  

Vai mammas uzturs grūtniecības laikā ietekmē to, kas bērnam turpmākajā dzīvē garšos un cik stipri un veseli būs topošā mazuļa zobi?

Ja māmiņas uzturā pietrūks D vitamīna vai kalcija, tad šīs vielas tiks ņemtas no māmiņas organisma rezervēm. Ja māmiņai būs D vitamīna nepietiekamība, tad, protams, arī bērnam tā pietrūks un var tikt ietekmēta augļa attīstību, kā arī kaulu un zobu veselība. 

Māmiņas uzturs grūtniecības laikā var ietekmēt arī to, kas bērnam turpmākajā dzīvē garšos, jo auglis ar amniotisku šķidrumu (pirmais bērna uzturs) jau iepazīst dažādas garšas. Arī barojot ar krūti, bērns iepazīst garšas ar mammas pienu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka, mammai bieži ēdot brokoļus, arī bērns tos turpmākajā dzīvē labprāt ēdīs. Tā var būt, bet ne vienmēr. Garšas attīstības mehānisms vēl nav līdz galam izpētīts.

Svarīga nozīme ir periodam no viena līdz trīs gadu vecumam, kad bērnam attīstās galvenie ēšanas paradumi.

Tādēļ gan māmiņas, gan bērna uzturam ir jābūt dažādam.

Pirmā palīdzība bērnam

Ja no tuvākās slimnīcas dzīvojat vairāku stundu brauciena attālumā, noteikti zvaniet 113, nevis centieties bērnu slimnīcā nogādāt paši! Jo NMPD brigādes ir izvietotas tā, lai mediķi pie cietušā mazā cilvēka ierastos pilsētās lielākoties 10-15 minūšu laikā, bet lauku teritorijās – līdz 25 minūšu laikā. Valstī darbojas vienots dienests, un uz izsaukumu izbrauc tuvākā brīvā brigāde, tāpēc palīdzība tiek sniegta operatīvi.

Zvani 113 ātrajai palīdzībai, ja bērnam ir:

  • Paaugstināta temperatūra
  • Šķidruma zudums
  • Galvas traumas
  • Lūzumi
  • Elektrotraumas
  • Slīkšana
  • Indīga kukaiņa dzēliens mutē

Mīti un patiesības par antibakteriālajām ziepēm

Vai vēlies izvairīties no saaukstēšanās? Mazgā rokas! Ar ko mazgāt rokas – ikdienišķajām ziepēm vai antibakteriālajām? Lasi tālāk, kāda ir atšķirība starp tām, un pārliecinies, cik daudz zināji pirms tam par antibakteriālajām ziepēm vai antibakteriālajiem līdzekļiem!

Mīts vai patiesība: Lai labāk nomazgātu rokas, ir nepieciešams izmantot antibakteriālās roku ziepes!

Mīts! Jebkuras roku ziepes nomazgās rokas vienlīdz labi un nav būtiski, vai tās ir ar antibakteriālām īpašībām, vai nav. Antibakteriālo ziepju sastāvā ir izejvielas, kuras spēcīgāk cīnās pret mikrobiem un infekcijām, tāpēc tā ir laba izvēle, ja lielāko dienas daļu pavadi vietās vai telpās, kur to ir visvairāk, piemēram, slimnīcās, poliklīnikās. Tāpat antibakteriālās ziepes būs noderīgas, ja mājās atrodas mājdzīvnieks.

Mīts vai patiesība: Veselīgāk ir lietot antibakteriālās ziepes.

Mīts! Dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka antibakteriālo ziepju sastāvā nav neviena izejviela, kas padarītu tās “veselīgākas” par parastajām ikdienas ziepēm. Un papildu priekšrocība parastajām ziepēm – tās ir krietni izdevīgākas maciņam!

Mīts vai patiesība: Pārmērīgā antibakteriālo produktu lietošana var nodarīt kaitējumu tavam organismam.

Patiesība! Pārmērīga antibakteriālo līdzekļu lietošana samazina veselīgo baktēriju daudzumu uz ādas. Turklāt pārmērība rezultējas ar pieraduma izveidošanos – ar laiku antibakteriālās sastāvdaļas neiedarbosies tik efektīvi pret dažādu mikrobu iznīcināšanu.

Mīts vai patiesība: Lietojot antibakteriālās ziepes, nav nepieciešamības regulāri rūpēties par roku higiēnu.

Mīts! Lietojot antibakteriālās ziepes, nedrīkst sākt pievērst mazāku uzmanību roku mazgāšanas paradumiem. Antibakteriālās ziepes uz mikrobiem iedarbojas gandrīz tāpat kā parastās ikdienas ziepes. Pēc ikkatra labierīcību apmeklējuma, klepošanas vai saskares ar dzīvniekiem, ir nepieciešams mazgāt rokas. Tas ir jādara arī pirms ēšanas, medikamentu lietošanas vai kontaktlēcu ievietošanas. Lietojot antibakteriālās ziepes, ir nepieciešams ņemt vērā, ka tās uz ādas ir jāpatur vismaz 2 minūtes, lai spētu iedarboties pret nevēlamajiem baciļiem.

Mīts vai patiesība: Roku dezinfekcijas līdzeklis ir efektīva alternatīva roku mazgāšanai.

Patiesība! Jebkurš līdzeklis, kura sastāvā ir vismaz 60% alkohola, ir efektīva alternatīva, ja nav iespējams nomazgāt rokas ar ziepēm un siltu ūdeni. Gan šķidrajiem dezinfekcijas līdzekļiem, gan dezinfekcijas salvetēm galvenā priekšrokcība ir universalitāte – tos ir ērti pārnēsāt un lietot jebkurā vietā, jebkurā laikā. Tomēr jāatceras – roku dezinfekcijas līdzeklis necīnās ar visu veidu baktērijām, tāpēc to nevajag lietot tad, ja rokas ir taukainas, netīras vai lipīgas.

Mīts vai patiesība: Baktērijām bagātākā vieta mājās ir tualete.

Mīts! Tualete neierindojas pat pirmo desmit lietu / vietu sarakstā. Baktērijas vairāk ir iecienījušas atrasties uz ēdiena dēlīšiem, plīts rokturiem, virtuves skapīšu virsmām, mājdzīvnieku rotaļlietām un ēdiena traukiem, zobu birstes turētājiem, virtuves izlietnēm un trauku švammēs.

Jebkura baktērijām klāta virsma ir labs veids, lai baktērijas nonāktu vispirms uz rokām un pēc tam, pakasot degunu vai berzējot acis, organismā. Tāpēc mazgā rokas bieži un pareizi!

Avoti: https://www.aurorahealthcare.org/ un www.ipmsak.com

Aktīva bērna uzturs

VIDES IETEKME UZ BĒRNA VESELĪBU

Kas rada visliekāko apdraudējumu veselībai? Pētījumos par vides ietekmi uz veselību īpaša vieta ir bērnu veselībai. Vides un veselības aizsardzības speciālistiem, bērnu ārstiem bieži nākas risināt jautājumus par bērnu īpašu jutīgumu, reaģējot uz dažādiem vides faktoriem. Pasaules Veselības organizācijas ieskatā bērni pret dažādu vides faktoru iedarbību ir sevišķi jutīgi. Tomēr šis apgalvojums ir saistīts ar zināmu problēmas vienkāršošanu – netiek ievērots, ka bērnu reakcija pret vides faktoriem ir atšķirīga un dažādu kaitīgo faktoru iedarbība mainās atkarībā no bērnu attīstības stadijas. Toksisko vielu ietekme ir atkarīga no bērnu fizioloģiskā jutīguma un uzvedības. Saistībā ar bērnu organisma dažādu orgānu attīstības fāzēm, iespējami tā saucamie „uzņēmības jeb jutīguma logi” (brīži, kad jutīgums un uzņēmība ir vairāk izteikti kā vidēji). Pie tam jāņem vērā arī katra bērna individuālais jutīgums, kura pamatā ir ģenētiska dispozīcija (iedzimtība). Zināmu pamatojumu sniedz šādi apgalvojumi un pieņēmumi:

  1. embrijs, auglis un bērns atrodas fiziskā un funkcionālā attīstībā un ir daudz uzņēmīgāki pret vides iedarbību nekā pieaugušie;
  2. fizioloģiskās un metaboliskās (vielmaiņas) sakarības mainās atkarībā no vecuma. Jaundzimušajiem vielmaiņa un tās produktu, medikamentu, kaitīgo vielu izdalīšanās ir palēnināta, lai gan reizēm var novērot pretējo. Vielmaiņa un elpošanas biežuma attiecība pret ķermeņa svaru ir citādāka nekā pieaugušajiem;
  3. bērnu uzvedība atšķiras no pieaugušo uzvedības – bērni ir fiziski aktīvāki (bērnu elpošanas temps ir ātrāks, tie uzņem vairāk šķidruma un biežāk uzturas svaigā gaisā);
  4. cilvēks atrodas garās barības ķēdes augšgalā – kaitīgās vielas var iegūt jau ar mātes pienu;
  5. netraucēta bērna attīstība ir pamats veselībai pieaugušā vecumā;
  6. bērniem bieži ir novērojamas dažādu alerģiju izpausmes, īpaši neirodermatīti, kuru izcelsmi var ietekmēt iedzimtība un vides faktori.

Bērniem ir dažādi vecumposmi un to iedalījums ir šāds:

  • Embrionālā un augļa attīstība, jaundzimušie un zīdaiņi (<1gadu);
  • Agrā bērnība (1-3 gadi);
  • Pirmsskolas vecuma bērni (3-6 gadi);
  • Skolēni (6-16 gadi);
  • Jaunieši (16-18 gadi).

Anatomiskās un fizioloģiskās atšķirības dažādos attīstības posmos

Prenatālais periods Vides kaitīgie faktori var ietekmēt olšūnu jau no apaugļošanās brīža. Augļi ir īpaši jutīgi pirmajā grūtniecības trešdaļā (no 15. līdz 40. dienai), kad veidojas orgāni. Tālākajā grūtniecības laikā vairs nenovēro orgānu anomāliju (nepareizu veidojumu) rašanos, bet var būt novērojami orgānu vielu un struktūru zaudējumi vai traucējumi, līdz ar to samazinās augļa prenatālais augšanas laiks (svara, garuma izmaiņas). Kaitīgā iedarbība var notikt caur placentu, jo dažos gadījumos toksiskas vielas, piemēram, tvana gāze, etilspirts var pārvarēt placentas barjeru. Placentu ietekmē arī tādas toksiskās vielas kā svins, metildzīvsudrabs un tabakas dūmi. Kaitīgā ietekme var būt arī netieša, piemēram, mātes organismu ietekmē troksnis, karstums, jonizējošs starojums un citi faktori. Zīdaiņi Pirmajā dzīves gadā iedarbība uz jaundzimušo un zīdaini var rasties kaitīgās vielas ieelpojot, ieēdot vai uzņemot caur ādu. Svina un dzīvsudraba iedarbība uz bērna nervu sistēmu šajā vecumā ir daudz kaitīgāka nekā pieaugušajiem. Ir konstatēts, ka bērniem pirmajās dzīves nedēļās un mēnešos vēl pilnībā nav attīstījusies organisma fermentu sistēma, kas rūpējas par uzņemto vielu pārstrādi – tas veicina organismam svešo vielu palielināšanos asins plazmā, kā arī palēninātu un samazinātu toksisko vielu izdalīšanos no organisma. Bez tam zīdaiņiem ir lielāka iespēja uzņemt organismā kaitīgās vielas, jo ieelpotā gaisa tilpuma attiecība pret ķermeņa svaru ir divreiz lielāka nekā pieaugušo gaisa tilpuma attiecība pret ķermeņa svaru. Arī plaušu bronhu koks vēl nav tik labi strukturēts, tāpat arī alveolu skaits un lielums ir mazāks. Līdz sešu mēnešu vecumam vēl pilnībā nav attīstījies aizsardzības tīkls, kas filtrē asins plūsmu uz smadzenēm (asins – smadzeņu barjera), un kaitīgās vielas (svins, metildzīvsudrabs) var nelabvēlīgi ietekmēt bērna galvas smadzeņu attīstību un darbību. Bērniem līdz 6-12 mēnešu vecumam nieru funkcija ir pazemināta (samazinātas filtrācijas un sekrēcijas spējas), pagarinās noteiktu vielu sadalīšanās posms plazmā. Arī žults darbība pirmajos mēnešos nav pilnībā attīstīta. Kaut arī tiek uzskatīts, ka līdz sešu mēnešu vecumam vislabākā barība zīdainim ir mātes piens, tomēr nevar izslēgt arī problēmas, kas saistītas ar taukos šķīstošo vielu, piemēram, polihlorēto difenilu, dioksīnu ietekmi. Šajā laikā taukos šķīstošās vielas no mātes organisma taukaudiem un svins no kaulaudiem var nonākt mātes pienā un iedarboties līdzīgi kā metildzīvsudrabs. Rūpnieciski ražoto pārtiku galvenokārt var apdraudēt mikrobioloģiskais vai ķīmiskais piesārņojums. Svarīga ir dzeramā ūdens kvalitāte – ja zīdainis netiek barots ar mātes pienu, tas uzņem piecreiz vairāk dzeramo ūdeni nekā pieaugušais. Tāpat iespējama kaitīgo vielu uzņemšana ar rotaļlietām, sevišķi knupīšiem un ftalātu iedarbība. Bērni, īpaši jaundzimušie, daudzas vielas var uzņemt arī caur ādu, jo tiem ādas absorbcija ir paaugstināta un ādas virsma, salīdzinot ar ķermeņa svaru, ir lielāka. Tas jāņem vērā, izvēloties un lietojot ādas krēmus, mitrās salvetes un citus kosmētiku, kas satur smaržvielas un konservantus. Svarīgi ir rūpēties par gaisa kvalitāti iekštelpās, kurās atrodas jaundzimušais, kura veselību var ietekmēt tabakas dūmi, būvmateriālu sīkās daļiņas, tīrīšanas līdzekļi u.c. Savukārt āra vidē vecākiem jāpārdomā pastaigu vietas izvēle. Agrā bērnība Bērni šajā vecumposmā sāk lietot uzturu, kas jau līdzinās pieaugušo uzturam. Bērniem uzņemto kaloriju attiecība pret ķermeņa svaru ir 2-4 reizes lielāka nekā pieaugušajiem, tādēļ ir lielākas iespējas uzņemt pesticīdu atliekas vai smagos metālus ar pārtiku. Vecākiem jārūpējas par mājas tīrību, lai mazi bērni nenonāktu saskarē ar putekļiem, kas var saturēt dažādas kaitīgas vielas. Sadzīves ķīmija jānovieto bērniem nepieejamā vietā, jo bērni var nejauši saindēties ar tiem. Kaitīgās vielas bērni var uzņemt arī caur ādu – spēlējoties un saskaroties ar smiltīm un putekļiem. Arī uzturoties svaigā gaisā bērns var ieelpot kaitīgās vielas, piemēram, transportlīdzekļu izplūdes gāzes u.c. Pirmsskolas vecuma bērni, skolēni, jaunieši Pieaugot, bērna uzturs pilnībā tuvojas pieaugušo uzturam gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Šajā vecumposmā bērni biežāk uzturas ārā, kur palielinās ultravioletā starojuma un gaisā esošo bīstamo vielu iedarbības risks.

Vielmaiņa

Bērniem vecumā no viena līdz pieciem gadiem ir ātrāka vielmaiņa, un bērni pretēji pieaugušajiem toksiskās vielas pārveido un no organisma izdala ātrāk. Ja vielmaiņas procesā rodas vielas, kas var būt toksiskas, tad bērni var būt vairāk apdraudēti.

Toksisko vielu ietekme

Toksisko vielu iedarbība bērniem ir atkarīga no devas un iedarbības laika, kaitīgā iedarbība nerodas uzreiz. Toksisko vielu devas un iedarbības sakarības nevar skatīt vispārināti, tās jāvērtē atkarībā no bērna individuālā jutīguma, attīstības stadijas un citiem faktoriem.

Tabakas dūmu iedarbība

Smēķēšana grūtniecības laikā ietekmē bērna attīstību (bērnu garums un svars var būt mazāks). Palielinās priekšlaicīgu dzemdību vai dzemdību komplikāciju risks. Iespējama arī jaundzimušo mirstība. Pasīvā smēķēšana var būt saistīta ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu, pieaug plaušu saslimšanu risks. Bērniem biežāk novērotas elpceļu saslimšanas. Reizēm vērojama garīgās un sociālās attīstības aizkavēšanās.

Onkoloģisko saslimšanu risks

Kancerogēnas vielas un jonizējošais starojums, piemēram, rentgenapstarošana palielina risku saslimt ar vēzi. Īpaša uzmanība jāpievērš arī ultravioletā starojuma iedarbībai. Piemēram, solārija apmeklējums palielina risku saslimt ar melanomu. Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaug saslimšanas gadījumu skaits ar melanomu, kas ir visnopietnākā un agresīvākā ādas vēža forma. Viens no galvenajiem melanomu provocējošiem faktoriem ir pārmērīgs saņemtais ultravioletā (UV) starojuma daudzums. Pētījumos pierādīts, ka pārmērīgs līdz 18 gadu vecumam saņemtais UV starojuma līmenispar 75% palielina risku saslimt ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem. Turklāt bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu ietekmi nekā pieaugušajiem, jo tā vēl attīstās.

Toksiskās iedarbības uz nervu sistēmu

Nelabvēlīgu ietekmi uz augļa, zīdaiņa un bērna smadzenēm var radīt svins, dzīvsudrabs un augu aizsardzības līdzekļi. Šīs toksiskās vielas var ietekmēt smadzeņu darbību un radīt nervu bojājumus. Svins uzkrājas kaulos un smadzenēs. Tā rezultātā var rasties garīgās attīstības un uzvedības traucējumi, un to izpausme atkarīga no vecuma (psihomotorais un inteliģences deficīts). Savukārt metildzīvsudrabs ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi, ja iedarbība ir prenatālajā periodā. Augļa jutīgums prenatālajā periodā pret metildzīvsudrabu ir 3-4 reizes augstāks. Iedarbojoties grūtniecības laikā, sekas var būt cerebrālā trieka un epilepsija. Arī pēc dzimšanas pat niecīga metildzīvsudraba koncentrācija var izraisīt psihiskus traucējumus. Šī toksiskā iedarbība ir visbiežāk saistīta ar piesārņotu jūras zivju lietošanu. Neorganisko dzīvsudraba savienojumu iedarbība saistīta galvenokārt ar sudraba zobu plombu (amalgama plombu) izmantošanu, kas neietekmē mazus bērnus.

Iedarbība uz reproduktīvo sistēmu

Hloru saturoši insektu apkarošanas līdzekļi ietekmē orgānu un audu attīstību. Pēc pesticīdu un dioksīnu iedarbības lielā koncentrācijā, piemēram, rūpnieciskas avārijas rezultātā, šīs kaitīgās vielas nokļūst apkārtējā vidē un var ietekmēt reproduktīvo sistēmu. Ja apkārtējās vides kaitīgajai iedarbībai pakļauti vīrieši, kuri jaunāki par 19 gadiem, tiem samazinās testosterona līmenis, bet pieaug gonadotropo hormonu līmenis, kas ietekmē viņu nākamo bērnu dzimumu (vairāk dzimst meitenes).

Iedarbība uz imūno sistēmu

Āra un iekštelpu gaisa piesārņojums veicina alerģijas, kā rezultātā var rasties ekzēmas vai bronhiālā astma.

Iedarbība uz nierēm

Arī toksisku metālu iedarbība uz bērniem ir lielāka. Piemēram, ir konstatēts, ka bērnu organisma uzņēmība pret kadmiju ir augstāka nekā pieaugušajiem. Uzkrājoties kadmijam nieru audos, var rasties veselības apdraudējums – var attīstīties nieru funkciju traucējumi, kas var radīt veselības problēmas jau pieaugušā vecumā. Vai bērni tiek pietiekami aizsargāti? Jautājums par vides aizsardzību Eiropā ir ļoti aktuāls. Tiek noteiktas prasības dzeramā ūdens un pārtikas kvalitātes nodrošināšanai. Tā rezultātā ievērojami ir samazinājusies metālu un bīstamo ķīmisko vielu koncentrācija pārtikā un dzeramajā ūdenī (svins, dzīvsudrabs u.c.). Savukārt bažas rada sociālie, ekonomiskie, psiholoģiskie faktori – legālie un nelegālie medikamenti, sociālā atpalicība, migrācija un nabadzība. Kā brīdinājums ir satraucošas ziņas, ka 13% bērnu vecumā no 8 – 14 gadiem novēro dzirdes zudumu par 20dB. Kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekme, kas rada būtisku risku pieaugušo vecumā saslimt ar ādas vēzi. Tāpēc ir svarīga iedzīvotāju informētība par vides piesārņojuma ietekmi uz veselību.

Troksnis

Nav pierādījumu, ka bērnu jutīgums uz paaugstināta trokšņa līmeni ir lielāks nekā pieaugušajiem. Tomēr bērni paši nevar kontrolēt vidi, kurā viņi atrodas. Piemēram, pārāk skaļas rotaļlietas, uguņošana, mūzika austiņās, diskotēkas var atstāt kaitīgu ietekmi uz bērnu veselību. Taču trokšņa slodze bērniem rada ātrāku iedarbību uz dzirdes orgānu. Tādējādi svarīgi ir ievērot piesardzības principu. Sekas pārmērīgai trokšņa slodzei var radīt dzirdes traucējumus, piemēram, dzirdes pasliktināšanos un džinkstēšanu jeb troksni ausīs. Bērniem tāpat kā pieaugušajiem paaugstināts trokšņa līmenis var ietekmēt endokrīno sistēmu, paaugstināt asinsspiedienu un ietekmēt miega kvalitāti. Trokšņa iedarbība miega vai mācību laikā ir citādāka nekā rotaļu vai spēļu laikā. Pētījumi pierāda, ka bērnu uztveres spējas ir sliktākas skolās, kuras atrodas, piemēram, lidostu tuvumā. Iedarbības efekti ir pārejoši pēc trokšņa slodzes izbeigšanās.

Elektromagnētiskie lauki – nejonizējošais starojums

Nevar izslēgt elektromagnētiskā lauka (EML) iedarbību uz bērnu un jauniešu veselību, ņemot vērā, ka imūnā un arī nervu sistēma nav pilnībā nobriedusi. Aktuāla problēma ir augstas frekvences EML iedarbība saistībā ar mobilo telefonu, interneta un citu bezvadu komunikāciju izmantošanu. Ņemot vērā bērnu mazākas ķermeņa proporcijas (galvas izmēru), kā arī kaulaudu labāku caurasiņošanu, iespējams, ka EML radiofrekvenču diapazonā var dziļāk sasildīt galvas audus, tajā skaitā arī smadzenes. Lai arī nav pierādījumu par EML radiofrekvenču saistību ar smadzeņu audzējiem, pētījumi turpinās.

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums (UV) nepieciešams organisma augšanai un attīstībai, tomēr jāņem vērā, ka augsta UV slodze var radīt akūtu iedarbību – saules apdegumu un arī ilglaicīgu iedarbību, kas saistīta ar priekšlaicīgu ādas novecošanos, ādas vēža rašanos un imūnās sistēmas vājumu. Zīdaiņu āda ir daudz plānāka un imūnā sistēma nav pilnībā attīstījusies, tāpēc UV starojuma iedarbība uz bērniem ir lielāka. Biežas saules peldes bērniem veicina dzimumzīmju rašanos, palielinot ļaundabīgo melanomu risku. Lielāko UV starojuma daudzumu (¾) bērni uzņem līdz divdesmit gadu vecumam. UV un gaismas iedarbībā ādā no holesterola veidojas D vitamīns. Savukārt tā trūkums var veicināt bērnu saslimšanu ar rahītu, bet pieaugušajiem – osteoporozi. Pietiekamu D vitamīna uzņemšanu nevajadzētu saistīt ar pārmērīgu saules gaismas iedarbību.

Jonizējošais starojums

Jonizējošais starojums (rentgena starojums vai radioaktīvās vielas) paaugstina risku saslimt ar leikēmiju un vēzi. Starojuma devas kaitīgā ietekme atkarīga no cilvēka vecuma. Saskaņā ar ANO atoma starojuma iedarbības zinātnisko komiteju ziņojumu bērniem starojuma ietekme ir divreiz vai trīsreiz lielāka nekā pieaugušajiem. Starojuma iedarbības rezultātā risks saslimt ar leikēmiju bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, ir 3,5 reizes augstāks nekā vidēji citās vecuma grupās.

Informācijas avoti:

  • Kindergesundheit und Umwelt: reaagieren Kinder empfindlicher als Erwachsene?
  • Umweltbundesamt (2004) Umweltbedingte Gesundheitsrisiken – Was ist bei Kinder anders als bei Erwachsener?
  • www.allum.de

Sportosim kopā

Viens no labas veselības priekšnoteikumiem ir regulāras fiziskās aktivitātes. Lai bērns ar prieku nodarbotos ar sportiskajām aktivitātēm, viņš pie tām jāsāk pieradināt jau no mazotnes, tad arī pieaugot ar sportu būs uz “Tu” un izvairīsies no mazkustīga dzīvesveida.

 Kā motivēt bērnu sportot?

Pirmkārt, ir nepieciešama kompānija, ko vislabāk spēs nodrošināt ģimene – vecāki vai brāļi, māsas. Bērns, redzot, ka citi ģimenes locekļi sporto, to pieņems par normu un arī vēlēsies iesaistīties, ģimene būs kā motivācija ceļā uz aktīvu dzīvesveidu jau bērnībā, kā arī tas būs lielisks veids kā visiem kopā pavadīt brīvo laiku. Par labi veiktu uzdevumu bērns noteikti jāuzslavē, var arī apbalvot ar kaut ko, kas atkal un atkal mudinātu sportot, piemēram, tā varētu būt uzlīme par katru izpildīto uzdevumu.

 Kā sākt un kas jādara pirms fiziskas aktivitātes?

Svarīgs priekšnoteikums visu fizisko aktivitāšu gadījumā – pirms to uzsākšanas ir nepieciešama kārtīga iesildīšanās – visu locītavu iesildīšana ar apļveida kustībām, kā arī skriešanu uzsākam pakāpeniski ar soļošanu – un nobeigumā jāveic atsildīšanās – pāriešana soļos pēc skrējiena un tad stiepšanās vingrojumi visām noslogotajām muskuļu grupām.

 Fizisko aktivitāšu apjoms

Fiziskajām aktivitātēm jābūt pietiekošā daudzumā, kas ir vismaz 60 minūtes dienā, kā arī daudzveidīgām, lai bērnam tiktu attīstīta pareiza stāja, līdzsvars un koordinācija, stiprināts balsta un kustību aparāts – kauli, muskuļi un saites. Tā  var būt dejošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana vai pavisam citas aktivitātes, iespēju ir ļoti daudz, katram tikai jāatrod savam bērnam atbilstošākais. Tomēr jāatceras, ka katra bērna spējas un fiziskā sagatavotība ir individuāla, tāpēc jāizvērtē aktivitāšu piemērotība, jo ne visi sporta veidi der jebkuram. Jāievēro aktivitāšu dozācija katram individuāli, lai tā nav pārlieku liela vai tieši pretēji pārāk maza. Un bērnā ir jāieklausās, ja viņš sūdzas par kādām sāpēm vai diskomfortu, jo tas var būt kā signāls par kādām veselības problēmām, ko radījusi pārslodze – tās var būt traumas, dažādu orgānu sistēmu darbības traucējumi, pārgurums.

Bērnu imunitāti var stiprināt

Pavasarī un arī pašā vasaras sākumā novērojam, ka bērni biežāk šķauda, parādās iesnas, pieķeras dažādi vīrusi. Tiem pretoties spēj tikai bērniņi ar spēcīgu imunitāti. Tādēļ ieteicams  vecākiem vasaras brīvlaikā stiprināt savu bērnu imunitāti ar vienkāršu metodi – norūdīšanos. Vasara ir īstais laiks, lai sāktu norūdīšanos, tādējādi samazinot risku saaukstēties, iestājoties rudenim.

Nevienam nav noslēpums, ka imunitāti stiprina vairākas lietas, ko varam ievērot ikdienā - veselīgs un daudzveidīgs  uzturs, fiziskās aktivitātes, norūdīšanās, vitamīni, labs miegs, vide ģimenē un savstarpējās attiecības.

 Uzsākot norūdīšanos vēlams ievērot  vairākus nosacījumus:

  • norūdīšanas laikā bērnam ir jābūt pilnīgi veselam;
  • nedrīkst veikt norūdīšanu, kad bērnam ir negatīvas emocijas – bailes, niķi, raudāšana, jo labas imunitātes pamats ir labas emocijas;
  • jāseko, lai norūdīšanas intensitāte norit pakāpeniski;
  • jāņem vērā, ka norūdīšanai jābūt sistemātiskai un patstāvīgai.

Vieni no vienkāršākajiem norūdīšanās veidiem, ar ko ieteicams sākt, ir tā saucamās svaiga gaisa peldes, izvēloties bērniem plānāku un vieglāku apģērbu. Svarīga gaisa procedūra ir arī istabu vēdināšana. Pirms bērna diendusas un vakara miedziņa istabu vajadzētu izvēdināt. Tad miegs būs daudz veselīgāks. Pie rūdīšanās pieskaitāma arī staigāšana ar basām kājām. Sākumā gan to vajadzētu  darīt istabā  ar zeķēm, pēc tam basām kājām un visbeidzot – ārā – pa zāli, zemi, smiltīm, nelīdzenu zemi, oļiem, rasu.

Nopietnākam norūdīšanās nolūkam iesaka lietot dažādas ūdens procedūras:

  • norīvēšanos, ko veic ar vēsā ūdenī samērcētu dvieli. Sāk ar siltā ūdenī samērcētu dvieli, pakāpeniski ūdens temperatūru samazinot;
  • aplaistīšanos, ko veic pārmaiņus ar karstu un aukstu ūdeni;
  • peldēšanos, kas ir visiedarbīgākā un bērniem patīkamākā procedūra.

 Sākot norūdīšanos, svarīgi sekot līdz bērna emocijām – vai norūdīšanās procedūras bērniņam patīk un sagādā pozitīvas emocijas. Ar varu uzspiest šīs aktivitātes nevajadzētu, bet parādīt un iedrošināt vecāki  var  ar savu piemēru.

ADAPTĀCIJA BĒRNUDĀRZĀ

Ar to tikt galā palīdzēs mūsu ieteikumi 

Ja bērnam rudenī jāiet bērnudārzā, nepieciešams savlaicīgi sagatavot bērnu un sevi šim notikumam.

Pārstājiet uztraukties. Viss būs labi. Nepārnesiet savu uztraukumu uz bērnu. Neapspriediet ar viņu iespējamās grūtības.

Pievērsiet uzmanību bērna dienas režīmam. Vasaras periodā bērnam ir jāpierod pie jaunā režīma. Bērnam viegli jāpamostas stundu iepriekš, pirms iziešanas no mājas uz bērnudārzu. Ja jūsu bērns neguļ diendusu, iemāciet bērnu vienkārši gulēt gultā.

Pacentieties iemācīt bērnu iet uz tualeti vienā un tajā pašā laikā. (Ne šajā laikā no plkst. 11:00 līdz plkst.13:00. Tas ir laiks, kad bērni iet ārā.) Uz tualeti bērnu jāiemāca iet ne tad, kad ļoti gribās, bet ātrāk: pirms došanās uz bērnudārzu, pirms pastaigas, pirms miega.

Cik vien iespējams veidojiet bērna ēdienkarti līdzīgu ēdienkartei bērnudārzā. Izvairieties no uzkodām starp ēdienreizēm. Pamēģiniet samazināt kaloriju daudzumu ēdienā, tas palīdzes uzlabot apetīti.

Norūdīt nepieciešams visus bērnus, īpaši tos, kuri iet bērnudārzā. Pats vienkāršākais un efektīvākais veids norūdīt bērnu ir ļaut vasaras laikā gan telpā, gan ārā staigāt basām kājām. Tas nostiprina ne tikai imūnsistēmu, bet arī nervu sistēmu. Noderīgas ir jebkuras ūdens procedūras (duša, vanna, ezers, jūra). Pacentieties neierobežot bērnu un nekontrolēt ūdens temperatūru. Pakāpeniski pieradiniet bērnu pie aukstiem dzērieniem (kefīrs, piens, sula no ledusskapja). Saldējums ir ne tikai garšīgs, bet arī noderīgs temperatūras kontrasta ziņā.

Bieži sastopami bērni, kuri raud, kad jāšķiras no mammas. Bērnus bieži ilgi jāpierunā, pat tad, kad viņi paliek ar tuviniekiem, labi pazīstamiem cilvēkiem. Ja bērns jūtas labi, neskumst, nejautā par mammu, viegli tiek galā ar dienas režīmu, pēc tā kā mamma aizgāja, tad ir tikai jāizmaina šķiršanās „tradīcija”.

Pavērojiet kā bērns spēlējas ar citiem bērniem. (šajā vecumā savstarpējās attiecības ar vienaudžiem tikai veidojas. Vedot bērnu uz bērnudārzu, mēs šo procesu paātrinām.) Vai viņš iederas grupā? Ja viņam ir grūti spēlēties ar citiem bērniem, palīdziet viņam. Iemāciet bērnu pareizi sasveicināties ar grupas bērniem, piedāvāt bērniem savas rotaļlietas, palūgt atļauju spēlēties ar grupas bērnu rotaļlietām, pareizi reaģēt uz atteikumu, atrast kompromisu.

Iemāciet bērnu uz bērnudārzu nest tikai tās rotaļlietas ar kurām viņš ir gatavs dalīties ar citiem bērniem. Pretējā gadījumā bērnā rodas skopums vai satraukums par savu rotaļlietu, ka ar to var kaut kas notikt.  

 

TIPISKAS VECĀKU KĻŪDAS ADAPTĀCIJAS PERIODĀ 

1. Adaptācijas perioda nenovērtēšana, strauji atstājot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Tas ir tad, kad māte, neievērojot psihologa rekomendācijas, atstāj bērnu bērnudārzā uzreiz uz veselu dienu.

2. Sistematizācijas principa neievērošana. (Šodien iesim uz dārziņu, rīt neiesim, jo aizgulējāmies. „Viņš šodien tā raud, ka baidos viņu atstāt.”) Bērnam grūtāk pierast un adaptēties, kad ir nepastāvība.

3. Pēkšņa pazušana šķiršanās laikā, kad māte cenšas novērst bērna uzmanību un aiziet nepamanīta, domājot, ka izbēg no stresa situācijas.

4. Nepareiza ēdināšana. Daži vecāki ilgu laiku baro bērnus ar biezeņiem. Bērns, mājās ēdot tikai biezeņus, neattīsta košļāšanas prasmes, kas nepieciešamas dārziņā. 

5. Vienādu prasību neievērošana mājās un pirmsskolas iestādē. Piemēram, bērnu barošana skatoties televizoru noved pie tā, ka bērns dārziņā bēg no galda. Ja nav koncentrēšanās uz multfilmu, bērns nevar ilgi nosēdēt vienā vietā. Bērns, kas mājās aizmieg tikai tad, kad viņu šūpo, kļūst par lielu problēmu skolotajai klusajā stundā.

6. Neatbilstošs dienas režīms. Agri celties bērnam jāiemāca vēl pirms iestāšanās dārziņā.

7. Iemācīt bērnu pilnībā parūpēties par sevi – tas ir labi, bet ne vienmēr iespējams, ņemot vēra bērna vecumu. Iemāciet bērnu lūgt palīdzību un mierīgi gaidīt savu kārtu.

8. Bērnu jau iepriekš jāsagatavo komunicēšanai ar citiem bērniem un pieaugušajiem, novērojot bērna uzvedību. Bērns jāpieradina, ka mamma un tētis var aiziet darba darīšanās, bet pēc kāda laika tie noteikti atgriezīsies. Pirms tam, ka bērns sāks apmeklēt dārziņu, viņam jābūt šķiršanās pieredzei ar mammu vismaz pāris stundās.

9. Bērna nepareiza attieksme pret bērnudārzu. Daži vecāki pārāk labi bērnam stāsta par dārziņu. Citi atkal bērnam draud ar dārziņu, sodot par nepaklausību. Labāk ir ieņemt pozīciju, ka dārziņš ir nepieciešams.

10. Vēlme izklaidēt bērnu šajā priekš viņa grūtajā periodā ar došanos uz cirku, zooparku, kafejnīcu. Tādā veidā bērna nervu sistēma ir vēl vairāk noslogota.

11. Pārmērīgas rūpes un nemiers. Ja māte pārāk uztraucas, ka bērns saslims, bērns noteikti saslims. Ja māte atvadās no bērna ar norūpējušos sejas izteiksmi, bet pēc tam atnāk viņam pakaļ nemierīgi viņu apskatot vai viss ir kārtībā, viņas trauksme un nemiers pāries uz bērnu. Tādā situācijā mātei ir jāizmaina savs iekšējais stāvoklis.

12. Nepieciešamība apmeklēt pirmsskolas iestādi. Vecāki apšauba piemērotību " audzināšanai bērnudārzā" un jebkuras vecāku svārstības bērns izmanto par iemeslu bērnudārza neapmeklēšanai.

13. Vecāku nesagatavotība pret bērnu negatīvo reakciju pret dārziņu. Bērns raud, bet vecāki pārdzīvo trauksmi un vainas apziņu, tādā veidā tikai saasinot situāciju.

Fizioloģiskā adaptācija

Apmeklējot dārziņu, bērni bieži ļoti ātri saslimst. Tam ir divi iemesli: 

  1. Bērns nonāk jaunā vidē, kurā organismam nepieciešama jauna imūnsistēma.
  2. Bērns saņem daudz jaunu iespaidu. Viņa zināšanas par pasauli mainās (piemēram, viņš agrāk domāja, ka mamma vienmēr būs blakus, bet izrādās, ka mamma viņu var arī atstāt uz kādu laiku). Lai jaunās zināšanas nogulsnētos un kļūtu par daļu no viņa „Es”, dažreiz nepieciešams, lai tās izietu caur ķermeni. 

Profilakses veidi: Pieredze rāda, ka nesaslimt, sākot apmeklēt dārziņu un praktiski neiespējami. Bet ir iespējams palīdzēt bērna organismam tikt galā ar slimību ātrāk. 

  1. Norūdīšana. Pastāv dažādas metodes ar dažādu intensitāti, bet pat gaisa vannas un staigāšana basām kājām ir ļoti efektīvas.
  2.  Pretvīrusu medikamentu un imūnpreparātu uzņemšana. Tās ir homeopātiskās zāles, kas pieejamas dažādās formās (uzlējumi ar alkohola saturu un saldās granulas) Granulas daudz vieglāk ir dot maziem bērniem.
  3. Oksacilīna ziede. Ziedes aktīva sastāvdaļa ir oksolīns, kuram ir pretvīrusa aktivitāte pret gripas vīrusu un herpes vīrusu.
  4. Bērna deguna mazgāšana ar jūras ūdeni Humer, Kvix, Akvalor. Mikroelementi, kas atrodas šajos līdzekļos, pastiprina deguna gļotādu izturību pret slimību baktērijām un vīrusiem.

 Ja bērns tomēr saslima:

  1. Izsauciet ārstu. Agrīnā stadijā ļoti svarīgi ir diagnosticēt slimību, vai tā ir saaukstēšanās vai vīrusa infekcija. Ārstēšanās metodes, protams, atšķirsies.
  2. Pirms ierašanās pie ārsta (tas var būt dažas dienas, piemēram, bērns saslima sestdien, bet ārsts būs tikai pirmdien), nepieciešams uzņemt pretvīrusu un imūnsistēmas uzlabojošos preparātus, lai palīdzētu imūnsistēmai cīņā ar slimību.
  3. Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, necentieties temperatūru mazināt. Mazinot temperatūru, mēs neļaujam imūnsistēmai cīnīties ar slimību, pagarinot tās ilgumu.
  4. Dodiet bērnam daudz dzert – tīru ūdeni, kumelīšu novārījumu, kurai ir antiseptiskas īpašības. Ja bērnam ir temperatūra, nevajag veikt nekādas sildīšanas procedūras.

Lasi 9 lietas, ko ievērot rudenī bērnu rūdīšanai!

Tiklīdz termometra stabiņš nokāpj līdz nullei, bērni nereti tiek turēti pārkurinātās telpās vai tiek pārtuntuļoti, lai gan rudens ir īstais laiks imunitātes stiprināšanai.

 Vecāku prioritāte nr. 1 vienmēr ir bērna labsajūta un veselība, tomēr tiklīdz sākas pirmās salnas un termometra stabiņš nokāpj līdz nullei, mammas un tēti mēdz ieslīgt galējībās. Bērni nereti tiek turēti pārkurinātās telpās vai tiek pārtuntuļoti, lai gan rudens ir īstais laiks imunitātes stiprināšanai un izklaidēm svaigā gaisā. Pediatre Anna Birka stāsta, kā būtu pareizāk rīkoties, lai bērns rudenī ir vesels un ņiprs.

  1. Izkustieties kopā āra pastaigās vai rotaļās. Nebaidies no spirgtāka gaisa – tā stiprināsi bērna imunitāti arī rudenī. Meklējiet raibumus kokos, zālē, ziedos vai pagatavojiet krāsainu rudens foto kolāžu. Ja pagalmā nav spēļu laukuma, radiet to paši ar rudens lapu labirintiem!
  2.  Ģērb mazo vairākās kārtās kā sīpoliņu. Labāk no liekā vajadzīgajā brīdī atbrīvoties, nekā pārkarst vai salt. Lai, aktīvi darbojoties, nesasvīstu, izvēlies divdaļīgas virsdrēbes (piemēram, jaku un bikses, nevis kombinezonu). Tās varēsi ērti novilkt un vēlāk uzvilkt atpakaļ.
  3. Neturi tropos. Dažkārt vecāki, labu gribot, pārlieku sasilda gaisu automašīnā. Atceries – temperatūras svārstības, no siltā auto izkāpjot mīnus grādos, var veicināt saaukstēšanos. Tāpēc pārbraucienos noģērb bērnam cepuri, šalli un āra jakas un temperatūru salonā turi mērenu (līdz 20 grādiem).
  4. Ļauj priecāties par rudeni! No prieka, ko rada peļķes un slapjie slidkalniņi, nevajadzētu izvairīties. Galvenais, lai mazajam būtu ūdens un vēja necaurlaidīga virsjaka, cimdi un gumijas zābaciņi, kuros ievilktas kokvilnas vai vilnas zeķes siltumam. Vēlams, lai drēbes vai apavi būtu ar atstarojošiem elementiem.
  5. Lutini bērnu ar rudens veltēm. Labākais veids, kā stiprināt imunitāti, ir lietot uzturā gana daudz vietējo sezonas dārzeņu un ogu. Cik ilgi vien iespējams, maltītes gatavo no ķirbjiem, burkāniem, bietēm un citiem sezonālās ražas dārzeņiem, kas satur vērtīgas uzturvielas un vitamīnus. Tie, kam rudens labumi neaug mazdārziņā, kopā ar atvasēm var doties uz saimniecībām, kuras piedāvā pašiem salasīt ābolus, vēlās avenes un citas rudens veltes.
  6. Saldajā – saldējums! Maldīgs ir priekšstats, ka saldējums ir kārums tikai vasarai. Arī rudenī un ziemā bērnam jādod saldēti produkti. Tā stiprināsi imunitāti. Vari dot bērnam dabīga piena vai krējuma saldējumu, saldētu Danonki sieriņu vai gluži vienkārši – saldētas ogas!
  7. Seko līdzi šķidruma daudzumam. Aukstā laikā dabiski padzerties prasās mazāk, tāpēc seko līdzi, vai bērns uzņem nepieciešamo daudzumu šķidruma. Vislabākais ir tīrs ūdens, tomēr to vari papildināt ar kādu rudens vitamīnu devu, piemēram, cidoniju sīrupu. Neļauj dzert karstu tēju, it sevišķi, tieši pirms vai pēc pastaigas vēsā gaisā.
  8. Guliet svaigā gaisā. Pirms gulētiešanas izvēdini telpu. Jo siltāks ir mājokļa gaiss, jo sausāks tas kļūst, pakļaujot lielākam saslimšanas riskam. Istabā, kurā sastāvējies gaiss būs izvēdināts un mitrināts, ciešāks būs arī bērna miegs.
  9. Pievērs uzmanību veselībai un profilaksei. Katras iesnas nav gripa – tomēr konsultējis ar ārstu, ja ir simptomi, kas liek raizēties par bērna veselību. Ar sāpošu kaklu, ausīm vai temperatūru ieteicams iet pie otolaringologa (LOR), par gripas vakcināciju jāvēršas pie pediatra vai ģimenes ārsta, kas pārzina bērna veselības stāvokli.

Vesels bērns vecākiem nozīmē mazāk stresa un uztraukumu!

Bērna stresa mazināšana

Bērnam rudens sācies ar pārmaiņām dzīvē - bērnudārza apmeklēšanu, apkārt ir daudz nezināmā un svešā, kas rada bailes un palielina stresa līmeni. Stresu bieži vien izraisa cilvēciska neziņa par dzīvē notiekošajām izmaiņām. Pieaudzis cilvēks pats spēj spriest par stresa cēloņiem un tos novērst, savukārt bērns nesaprot, kas tieši ar viņu notiek un kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma. Tādēļ vecākiem jāprot saskatīt satraukuma un stresa pazīmes bērnā, kā arī jāmāk palīdzēt mazajam ar šīm situācijām tikt galā.

Viens no visbiežāk izmantotajiem stresa mazināšanas līdzekļiem vecāku vidū ir bērnu “uzpirkšana” ar dažādu našķu un kārumu piedāvāšanu bērnam. Vecāki nereti izvēlas konfektes, cepumus, saldinātus dzērienus un citus kārumus, tomēr ir pietiekami daudz citu, ne mazāk gardu, bet ievērojami veselīgāku un pat efektīvāku risinājumu. Svaigi augļi, augļu sukādes, dzērvenes pūdercukurā vai zāļu tēja ar medu – tās būs labākās zāles bērna stresa mazināšanai.

„Stresa pārvarēšanai nepieciešama ne tikai labsajūtas vairošana ar ko gardu – nepieciešams arī uzņemt uzturvielas, kas normalizē stresa līmeni. Esam pārliecinājušies, ka Latvijas dabā sastopamie augi ir visefektīvākie mums un mūsu bērniem. Vislabākie nomierinošākie līdzekļi ir pieejami pašmāju pļavās vai piemājas dārziņos augošajos ārstniecības augos. Tomēr efektīvākam rezultātam nepieciešams uzņemt arī dabīgos vitamīnus – tā kā stress novārdzina imunitāti, pieaug dažādu saslimšanu risks, pret ko palīdzēs cīnīties vitamīni,” stāsta „Silvanols” produktu eksperte Inga Arbidāne.

Visbiežākais stresa izraisītājs ir psiholoģiskais spiediens. Dažkārt tā cēlonis ir muskuļu spazmas vai sāpes, tāpēc ieteicams lietot nomierinošus ārstniecības augus – melisu, māteri, baldriānu, apiņus, asinszāli, vilkābeles augļus vai vīgriezes. Ilgstoša stresa gadījumā organisms var piedzīvot pat depresiju, pret kuru cīņā labākais dabīgais līdzeklis būs asinszāle un melisa. Pārdzīvojumu rezultātā savārgušo imunitāti visefektīvāk atjauno C vitamīns, kas bagātīgi sastopams, piemēram, dzērvenēs. Tāpat kopš seniem laikiem latvieši izmantojuši medu kā nomierinošu līdzekli, jo tajā esošie B un E vitamīni, un medus saldā garša stimulē labsajūtas uzlabošanos.

Problēmu pārvarēšanā nereti galvenā barjera ir bērna noskaņojums, ko var nolasīt pēc paustajām emocijām, žestiem vai pat vienkāršākās sarunas. Pieaugušā uzdevums ir atrast veidu, kā palīdzēt nomāktajam bērnam vai pusaudzim. Bērniem ir nepieciešams acu kontakts, fiziski mīlestības apliecinājumi, iespēja tikt uzklausītam un justies saprastam. Kā atzīst speciālisti, šajā procesā no bērna puses tiek sagaidīta nedalīta uzmanība, kas nozīmē, ka pieaugušā uzmanībai jābūt vērstai tikai uz sarunu, tā nevar būt paralēla ikdienas maltītes gatavošanai vai televīzijas vērošanai.

Informāciju sagatavoja:
Andis Blinds
SIA „Proof Advisory Group”
Sabiedrisko attiecību konsultants
Epasts: andis@theproof.lv

 

Plašāka informācija:
Ilze Bluķe
SIA „Silvanols” administratīvā vadītāja
Epasts: ilze.bluke@silvanols.lv

Bērna redzes veselība

VAI JŪS ZINĀT, KA:

 

Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas.

Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms - jau skolā.

Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi.

 

 

PIEVĒRSIET UZMANĪBU:

 

Vai jūsu bērnam ir redzes grūtības spēlējoties, skatoties attēlus, apskatot sīkus priekšmetus?

Vai bērns bieži miedz acis?

Vai aplūkojamos priekšmetus bērns liek tuvu pie deguna?

Vai bērns sēž pārāk tuvu TV ekrānam?

Vai bērns bieži berzē acis?

Vai bērns šķielē?

Vai ir novērotas mācīšanās grūtības?

Vai bērnam ir grūtības jeb nevēlēšanās lasīt, rakstīt?

Vai ir pasliktinājusies bērna uzvedība?

Vai bērnam ir nepatika pret spožu gaismu?

Vai bērns sūdzas par sāpēm acīs, vai acis ir apsārtušas?

Vai bērnam ir biežas galvassāpes?

 

Ja redzes problēmas ir iedzimtas, bērna uzvedībā par tām nekas var arī neliecināt, jo bērns spēj adaptēties tādai dzīvei, kādu uztver ar savu redzi. Šādos gadījumos redzes problēmas var konstatēt tikai acu ārsta apmeklējuma laikā.

Kad Jūs pēdējoreiz pārbaudījāt sava bērna redzi?

Veselīga uztura ieteikumi

Valsts, rūpējoties par bērnu veselību, izstrādājusi 10 principus, kuri būtu jāievēro ikvienā ģimenē, kurā aug bērni vecumā no diviem līdz pat 18 gadiem

1. Piedāvājiet bērnam ēdienreizes regulāri, noteiktā laikā. Neaizstājiet ēdienreizi ar saldumiem.

Bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam, lai nodrošinātu optimālu garīgu un fizisku attīstību. Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, bērnam ir jāēd regulāri - no četrām līdz pat piecām reizēm dienā, uzņemot gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas, gan taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Tā kā trijās ēdienreizēs nepieciešamos uzturvielu daudzumus ir grūti uzņemt un bērni ēdienreižu starplaikos izjūt izsalkumu, ir nepieciešamas otrās brokastis un launags. Ēdot noteiktā laikā, veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi. Saldumus nevajadzētu izmantot kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu, raksta portāls Cālis.lv.

2. Dažādojiet bērna ēdienkarti ik dienas. Nodrošiniet bērnam iespēju ēst ar baudu, nesteidzoties, kopā ar ģimeni vai draugiem.

Lai bērns pilnvērtīgi augtu un attīstītos, viņam ir nepieciešams daudzveidīgs, uzturvielām bagāts ēdiens. Ēdienkartē jāiekļauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām:

  • maize, putraimi un makaroni, kartupeļi;
  • dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas;
  • piens un piena produkti;
  • dzīvnieku vai putnu gaļa, zivis, olas, pākšaugi un rieksti.

Ēdienu porcijas lielums katram bērnam jāpiemēro individuāli. Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas ir uz šķīvja. Neievērojot šo principu, var tikt izjaukta bērna sāta sajūta, līdz ar to notiek pārēšanās.

Liela nozīme ir arī ēšanas kultūrai. Bērniem jau no mazbērna vecuma ir jāiemāca:

  • pirms ēšanas nomazgāt rokas;
  • ēst, sēžot pie galda, nevis skrienot vai stāvot kājās;
  • uz šķīvja likt tik daudz ēdiena, cik var apēst, nepieciešamības gadījumā uzliekot papildporciju;
  • pie galda ar ēdienu nespēlēties un nerisināt problēmas;
  • ēst nesteidzoties, kārtīgi sakošļājot katru kumosu;
  • no galda piecelties un aiziet, kad arī pārējie ģimenes locekļi vai draugi ir beiguši ēst.

3. Panāciet, ka brokastis ir svarīgākā bērna ēdienreize.

Pēc nakts miera enerģijas krājumi, kas ir uzņemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti. Ir svarīgi nodrošināt, lai bērns ēstu brokastis, tas palīdzēs koncentrēties mācībām skolā un rotaļām bērnudārzā vai mājās. Ja bērns būs paēdis brokastis, būs vieglāk ievērot arī pārējās ēdienreizes un sagaidīt pusdienas. Brokastis nedrīkst aizstāt ar saldumiem, konditorejas izstrādājumiem vai ātrām uzkodām pa ceļam uz skolu vai starpbrīdī. Jānodrošina, lai bērns brokastīs saņemtu ar saliktiem ogļhidrātiem bagātus ēdienus: dažāda veida putras, pārslas ar pienu vai jogurtu, graudu vai kliju maizi, papildinot šo ēdienreizi ar sieru, augļiem un dārzeņiem vai to sulām.

4. Katrā ēdienreizē iekļaujiet kādu no ēdieniem, kas bagāts ar saliktajiem ogļhidrātiem.

Ogļhidrāti organismu nodrošina ar enerģiju, kas nepieciešama augšanai un fiziskai aktivitātei. Skolas gados bērni strauji aug, tādēļ šajā laikā palielinās apetīte un rodas vajadzība pēc papildu enerģijas. Ar saliktiem ogļhidrātiem bagāti ēdieni ir gan no graudu produktiem - maizes, putraimiem, makaroniem, gan dārzeņiem (tostarp kartupeļiem), gan augļiem.

Saliktus ogļhidrātus organisms pārstrādā ilgstošāk, tie rada sāta sajūtu un ir pietiekošs enerģijas avots. Pie ogļhidrātiem pieder arī pektīni (recekļvielas), kas sastopamas augļos un ogās, un celuloze (šķiedrviela), kas veicina zarnu peristaltiku. Iekļaujiet katrā ēdienreizē saliktos ogļhidrātus saturošus produktus, lai nodrošinātu bērna organismam nepieciešamo ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzumu.

5. Nodrošiniet, lai katru dienu bērna uzturā tiktu iekļauti olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāti pārtikas produkti.

Olbaltumvielas veido, atjauno un aizsargā organisma audus. Tās ir īpaši svarīgas augšanas un attīstības procesos. Tāpēc bērna uzturā ir svarīgi katru dienu iekļaut olas, pienu un piena produktus, liesu gaļu, zivis, gaļas un zivju produktus. Liesa gaļa ir vislabākais dzelzs avots uzturā. Lai sekmētu dzelzs uzsūkšanos, ir nepieciešams C vitamīns, kas savukārt ir dārzeņos un augļos. Tāpēc liesu gaļu vislabāk ir pasniegt kopā ar dārzeņiem un augļiem.

6. Nodrošiniet bērna organismam nepieciešamo kalcija uzņemšanu ar pienu vai piena produktiem.

Piens un piena produkti ir neatņemama bērnu uztura sastāvdaļa. To sastāvā ir tādas nepieciešamas uzturvielas kā olbaltumvielas, vitamīni un mikroelementi. Piena produktos esošais olbaltums ir bioloģiski augstvērtīgs. Piens un piena produkti ir nozīmīgākais viegli izmantojama dabīgā kalcija un fosfora avots. Pienam un piena produktiem ir svarīgākā loma stipru kaulaudu veidošanā, vienlaicīgi lietojot tos kopā ar D vitamīnu saturošiem pārtikas produktiem un veicot dažādas fiziskas aktivitātes, lai barības vielas nokļūtu līdz kaulaudiem. Pienā un piena produktos ir vislabākās kalcija un fosfora procentuālās attiecības, tādēļ arī bērna organisms šo kalciju izmanto vislabāk.

7. Piedāvājiet bērnam augļus un dārzeņus, īpaši vietējos, katrā ēdienreizē, ievērojot dažādību.

Augļi un dārzeņi ir bagātīgs vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu avots. Lai nodrošinātu vitamīnu un minerālvielu nepieciešamos daudzumus, bērna uzturā ir nepieciešama augļu un dārzeņu daudzveidība, sākot no sakņu un lapu dārzeņiem un zaļumiem, beidzot ar dažādiem augļiem un ogām. Ar dārzeņiem un augļiem bērns var labi remdēt izsalkumu starp ēdienreizēm. Dārzeņiem un augļiem jābūt iekļautiem katrā ēdienreizē. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie svaigie augļi un dārzeņi.

8. Bērna uztura pagatavošanai taukvielas lietojiet mēreni.

Tauki palīdz nodrošināt fiziski aktīva un augoša bērna organismu ar nepieciešamo enerģiju. Bērna organismam nepieciešamās taukvielas tiek uzņemtas ar visām iepriekš minētajām pārtikas produktu grupām, kā arī ar taukvielām, kas tiek izmantotas ēdienu pagatavošanai. Ar taukiem dienā jāuzņem līdz 35% no kopīgā enerģijas daudzuma, tostarp 90% jābūt augu izcelsmes taukiem. Nelietojiet pārkarsētus un vairākkārtīgi karsētus taukus bērna ēdiena pagatavošanai. Pārkarsētos taukos veidojas kancerogēnas vielas, kā arī karsēšanas laikā taukos samazinās bioloģiski aktīvo vielu daudzums.

9. Nodrošiniet, lai bērnam ēdienreižu starplaikos būtu pieejami dārzeņi, augļi vai rieksti.

Lai remdētu pēkšņu izsalkumu bērnam, ieteicams izvēlēties viegli asimilējamus produktus bez krāsvielām, saldinātājiem un zemu tauku saturu, piemēram, augļus, svaigus dārzeņus, nelielā daudzumā arī termiski neapstrādātus, nesālītus riekstus vai žāvētus augļus. Ēdienreižu starplaikos bērnam var piedāvāt arī glāzi svaigas dārzeņu vai augļu sulas. Nesālītus riekstus un žāvētus augļus nav ieteicams patērēt lielos daudzumos, lietojot tos nepārtraukti dienas laikā visos ēdienreižu starplaikos, lai lieki uzņemtie ogļhidrāti nepārvērstos taukos.

10. Nodrošiniet, lai bērns katru dienu uzņemtu pietiekošu šķidruma daudzumu.

Procentuāli pret ķermeņa masu ūdens bērnu organismā ir vairāk nekā pieaugušajiem, tāpēc bērniem var ātrāk iestāties ūdens zudums. Vislabāk slāpes remdēt ar ūdeni nevis ar dažādiem saldinātiem, krāsainiem un gāzētiem dzērieniem. Nav ieteicams slāpes remdēt ar kefīru, pienu vai jogurtu, jo šie produkti satur olbaltumvielas un taukus, kurus nav ieteicams lietot papildus kārtējām ēdienreizēm. Jānodrošina, ka bērnam jebkurā brīdī ir pieejams dzeramais ūdens.

Raksta tapšanā izmantota Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā pieejamā informācija.

Kā pasargāt veselību karstā laikā?

Bērnu veselība karstajās dienās:

Īpaši bīstama atrašanās karstā saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās.
Uzturoties ārā, bērnam jāvalkā cepurīte vai lakatiņš un viņa āda no saules jāpasargā ar saules aizsargkrēmu.
Raugies, lai bērns regulāri padzertos.
Nekādā gadījumā neatstāj bērnu vienu pašu mašīnā.
Raugies, lai bērns nepārkarst guļot. Atceries, ka mazuļa ratiņi var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns nopietni pārkarstot var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot karstās, smacīgās iekštelpās.

Ja karstajā laikā, pēc uzturēšanās saulē, rodas veselības problēmas:

Konsultējies ar savu ģimenes ārstu.
Ārpus ģimenes ārsta darba laika zvani uz Nacionālā veselības dienesta Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru 66016001. Tālruņa darba laiks - darba dienās plkst. 17.00 - 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
Gadījumā, ja parādās: ķermeņa trīcēšana drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums - zvani ātrajai palīdzībai 113.

Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai.

Pārkaršanu veicina:

karstums;
mitrums;
nepietiekama šķidruma uzņemšana;
bezvējš;
neatbilstošs apģērbs;
fiziska slodze.

Palīdzība pārkaršanas gadījumā:

novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
atģērb cietušo;
mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
dot dzert vēsu ūdeni;
vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
ja nepieciešams, izsauc Ātro palīdzību.

 

Adaptācijas periods pirmsskolā

Liekas vēl vakar atvedāt savu mazuli no dzemdību nama, bet jau dzemdību atvaļinājums tuvojas beigām. Trīs gadi pagājuši kā viena diena patīkamu rūpju un laiks atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā, atsākt darbu. Vai arī – neatsākt. Jebkurā gadījumā, šajā laika posmā, daudzi vecāki uzdod sev jautājumu: vai bērnam apmeklēt bērnudārzu? Varbūt, ka šāds jautājums nemaz nepastāv, bērnudārzs būs jāapmeklē, taču vienalga, jau ilgi pirms šī brīža vecāki sāk satraukties un uzdot sev jautājumus: kā mans vienīgais un mīļotais mājas bērns paliks bez mums nepazīstamos un jaunos apstākļos?

Speciālisti bērna bērnudārzā iejušanās laika posmu sauc par adaptācijas periodu. Adaptācijas periods mēdz būt ātrs un viegls, gandrīz nesāpīgs, taču mēdz būt arī smags , stipri izteikts un ilglaicīgs. Tas, kā noritēs adaptācijas periods jūsu bērnam ir atkarīgs no daudz un dažādiem apstākļiem, sākot ar grūtniecības norisi un beidzot ar paša bērna centrālās nervu sistēmas īpatnībām un ģimenes audzināšanas īpatnībām. Parasti pieredzējis pediatrs spēs jau iepriekš precīzi noteikt kā šis adaptācijas periods noritēs jūsu mazulim. Taču jebkuras prognozes gadījuma negatīvas novirzes jūsu bērna organismā tomēr noritēs, novirzes visos līmeņos un visās organisma sistēmās. Tās pārmaiņas, kuras jūs ievērosiet mazuļa uzvedība būs tikai virs ūdens redzamās aisberga maliņas. Šajā periodā viss bērna organisms un psihe atrodas patstāvīgā sasprindzinājumā, kurš nepāriet pat uz minūti. Varētu teikt, ka jūsu bērns šajā laikā atrodas, labākajā gadījumā, uz stresa robežas, bet ļaunākajā, pilnībā to izjūt.

Ja stresa izpausmes bērnam ir minimālas, tad droši var teikt, ka drīzumā jūs aizmirsīsiet par negatīvajām adaptācijas perioda novirzēm, kā aizmirstat ļaunu sapni. Taču tas ir vieglas adaptācijas gadījumā. Ja jūsu bērnam adaptācijas periods noris smagā formā un stress pilnībā pārņēmis bērnu, tad varat sagatavoties – izjust to pilnā apjomā.

Tagad mazliet sīkāk par to, kas notiek ar bērna psihi šajā periodā. Jūsu mazuli, it kā kāds būtu nomainījis. Mazākā iemesla gadījumā ir histērijas un kaprīzes. Viņš ir zaudējis jebkuras sevis apkalpošanas iemaņas, kuras jau bija apguvis, atkal tiek pieslapinātas bikšeles, tiek aizmirsts kā lietojama karote, viņš gandrīz vai pārstājis runāt pilnos teikumos. Sajūta tāda, it kā bērns būtu atgriezies nepilnu divu gadu vecumā. Psihologi šo parādību sauc par regresu. Tā jebkurš cilvēks un, it īpaši, bērns reaģē uz stresu, it kā atkāpjoties savā attīstībā soli atpakaļ, zaudējot visu ko apguvis šajā laika posmā. Parasti viss atgriežas savās vietās diezgan ātri – tiklīdz beidzas adaptācijas periods. Vēl jūsu bērns kļūst bailīgs un nervozs un, pats galvenais, nezin kāpēc, nemaz negrib doties uz bērnudārzu. Vēl vakar viņš jūs steidzināja, jautājot, kad varēs atkal doties uz bērnudārzu, satikt savus draugus, bet šodien…No rītiem viņš nomoka jūs ar raudāšanu, un tik gaužu, ka vai sirds lūzt, viņš lūdz viņu nekur nevest, ka viņš būs labs, paklausīgs, lai tikai vecāki ļauj palikt viņam mājās. Viņš vienkārši baidās iet uz bērnudārzu. Bailes – parastais adaptācijas perioda pavadonis. Jaunos apstākļos bērns saskata draudus savai drošībai. Viņš baidās no jaunām telpām, jauniem bērniem, svešajiem pieaugušajiem, kurus tagad viņam jāklausa, baidās kaut ko izdarīt nepareizi un saņemt sodu. Un, pats galvenais, baidās, ka jūs viņu aizmirsīsiet bērnudārzā, neatbrauksiet viņam pakaļ. Lielai daļai bērnu ar grūtībām izdodas atrast kontaktu ar nepazīstamiem bērniem. Līdz šim blakus vienmēr ir bijusi mamma, aiz kuras, gadījumā, ja kas, var paslēpties. Tagad viņš ir atstāts pašam pastāvēt par sevi. Starp citu, tiklīdz jūsu mazulis nodibinās kontaktus ar citiem bērniem – uzskatiet, ka adaptācijas periods ir pagājis. Tas ir vislabākais stimuls, kurš novērš bērna uzmanību no visām briesmām un ilgām pēc mammas. Jūs pat nepamanīsiet, cik ātri pienāks tāds brīdis, kad, atprasījušies, no darba skriesiet uz bērnudārzu pakaļ bērnam un ieraudzīsiet viņu mierīgi spēlējamies ar citiem bērniem un asarām acīs lūdzam ļaut viņam vēl ilgāk paspēlēties, pretēji gaidītajam - raudošajam bērnam. Taču tas vēl tikai gaidāms. Pagaidām jūsu mazulis izjūt ļoti lielu stresu. Kas tad izraisa bērnam šo stresu adaptācijas periodā? Tā ir atraušana no mātes. Jūs, protams, zināt, ka šajā vecumā mazulis nepārprotami ir saistīts ar mammu. Mamma – tas ir pats galvenais, kas viņam ir – viņa gaiss un skābeklis, viņa dzīve. Un pēkšņi mamma “samainījusi” viņu pret kaut kādu tur darbu. Nodevusi. Tieši tā šo situāciju uztver trīsgadīgs bērns. Tāda mīļa, vislabākā mamma pasaulē, varētu teikt, pametusi viņu likteņa ziņā starp tik briesmīgiem, jauniem apstākļiem un nepazīstamiem bērniem. Lai šajos apstākļos “izdzīvotu” nepieciešams rīkoties pavisam savādāk, nekā mājās. Taču mazulis vēl nezina šo jauno uzvedības formu un tāpēc cieš, jo baidās kaut ko izdarīt nepareizi. Vieglas adaptācijas gadījuma bērns ātri ( līdz 1 mēn. ) apgūst šo jauno uzvedības stilu. Ja šī, pirmā izdzīvošanas stunda, ir izieta veiksmīgi, tad turpmāk jūsu bērns ātri un veiksmīgi adaptēsies dažādās jaunās dzīves situācijās, visas turpmākās dzīves garumā. Un tas ir viens no bērnudārzu piekritēju galvenajiem argumentiem. Pirmo nedēļu stress provocē ātru visu bērnu adaptācijas mehānismu attīstību, kas kalpo par lielisku dzīves skolu ar “krājumiem” uz ilgiem gadiem.

Un tā – kopīgā shēma: Šķiršanās no mātes – bailes no nezināmiem apstākļiem – stress – vai nu ātra adaptācija vai sabrukums. Ja speciālists jūs brīdinājis par iespējamu grūtu adaptācijas periodu jūsu bērnam, tad labāk bērnudārzā viņu laist vēlāk, nevis trīs gadu vecumā, tad, kad viņa adaptēšanās mehānismi būs mazliet pilnveidojušies. Psihologi izvirza vēl vienu iemeslu pret bērna vešanu uz bērnudārzā trīs gadu vecumā, kaut gan, nez kāpēc, tas tā pieņemts. Par trīs gadu vecuma krīzi ir daudz aprakstu un katra, kaut cik izglītota, mamma ir dzirdējusi par šo krīzi, kura nepārprotami ir saistāma ar šī raksta tēmu.

Trīs gadu vecumā bērns sevi sāk izjust kā personību un grib, lai viņā to saskata arī citi. Taču mums, vismaz sākumā, pierastāk ir atstāt visu kā bijis. Tāpēc bērnam nākas pastāvēt par savu personību un viņa psihe šajā periodā atrodas ļoti sasprindzinātā stāvoklī. Tā kļūst stipri ievainojamāka, nekā iepriekš un daudz asāk reaģē uz dažādiem apstākļiem. Un tieši šajā laikā, kad bērnam visvairāk nepieciešams jūsu atbalsts un izpratne, tajā brīdī kad jums jāsaudzē viņa novājinātā nervu sistēma, jūs papildus trīsgadnieka krīzes psiholoģiskajam smagumam uzveļat viņa pleciem vēl papildus smagumu. Adaptācijas perioda bērnudārzā smagumu. Pēc mūsu valsts likumiem māte drīkst atsākt darbu, kad bērnam paliek trīs gadi. Dažiem šī atgriešanās darbā ir gaidīts brīdis, dažiem – nepieciešamība. Bet pirms atsākat darbu uzmanīgi palūkojieties uz savu bērnu, ja trīsgadnieka krīze rit “pilnā plaukumā”, tad labāk nogaidīt kādu brīdi, ņemot vērā, ka šī krīze ilgst tikai īsu brīdi. Vai ir iespējams atvieglot bērnam šo adaptācijas periodu? Var un ir nepieciešams to darīt. Lūk, pāris padomu, kā to izdarīt.

Jau no bērnības centieties pieradināt bērnu pie dažādu situāciju maiņas – trenējiet adaptēšanās sistēmu. Māciet viņu pielāgojoties situācijai mainīt savu uzvedību. Tas ir pa spēkam jūsu bērnam – bērns nemaz nav tāds „siltumnīcas zieds” – un jūs spējat viņam to iemācīt.
Nekādā gadījumā neapspriediet bērna klātbūtnē jūs uztraucošās problēmas, kas saistītas ar bērnudārza apmeklēšanu. Neizrādiet viņam, ka uztraucaties, baidāties, vai neesat par kaut ko pārliecināts. Bērni, šajā vecumā, ir ārkārtīgi jūtīgi un uztver vismazākās jūsu garastāvokļa izmaiņas, lai kā jūs necenstos tās slēpt ar smaidu vai vārdiem.
Savlaicīgi uzziniet visu to jauno, ar ko saskarsies jūsu bērns bērnudārzā. Ļoti labi, ja grupā būs kāds bērns, ar kuru jūsu bērns jau ir spēlējies kopā, piemēram, pagalmā.
Noskaņojiet bērnu pēc iespējas pozitīvāk - iešanai uz bērnudārzu. Sagatavojiet viņu īslaicīgam šķiršanās brīdim ar jums, lieciet viņam saprast, ka no tā nevar izvairīties, jo viņš jau ir liels. Stāstiet viņam cik tas ir jauki, ka viņš jau ir izaudzis tik liels. Un, pats galvenais, stāstiet bērnam, ka viņš tāpat kā iepriekš, jums ir ļoti dārgs un mīļš.
Atklājiet bērnam kontaktēšanās iemaņu “noslēpumus”, lai viņš vieglāk spētu mācīties kontaktēties ar bērniem un pieaugušajiem.
Atklājiet bērnam kontaktēšanās iemaņu “noslēpumus”, lai viņš vieglāk spētu mācīties kontaktēties ar bērniem un pieaugušajiem.
Nekādā gadījumā nedraudiet bērnam ar bērnudārza apmeklēšanu, ja viņš slikti uzvedas.
Mēģiniet organizēt savu laiku tā, lai pirmās nedēļas laikā, bērns pavadītu bērnudārzā ne vairāk kā 2 – 3 stundas.
Ģimenē, šajā laikā, jācenšas radīt mierīgi apstākļi bez konfliktiem. Saudzējiet bērna novājināto nervu sistēmu. Nereaģējiet uz viņa izgājieniem un nesodiet par kaprīzēm. Uz laiku būtu vēlams atcelt kino, cirka apmeklējumus, ierobežot ciemošanos un televizora skatīšanos. Pacentieties arī brīvdienās ievērot bērnudārza dienas režīmu.

Tā jūs esat izlasījuši šo rakstu un jums var rasties iespaids, ka bērnudārzs ir kaut kas briesmīgs un labāk, lai jūsu bērna dzīvē tā vispār nebūtu. Nesteidzieties ar secinājumiem. Lai pieņemtu kādu lēmumu ir jāzina visi “par” un “pret”, bet tas, kurš ir brīdināts - ir “aizsargāts”. Bērnudārza apmeklēšanai ir tikpat daudz plusu, kā mīnusu. Piemēram, psihologi ir pārliecināti ( un šī pārliecība ir balstīta uz konkrētiem pētījumiem ), ka bērni, kuri apmeklē bērnudārzu gan psihiski, gan fiziski ir daudz stiprāki un ātrāk attīstās, nekā tie, kas neapmeklē. Nekādas “superaukles”, nekāda dozēta kontaktēšanās ar vienaudžiem pagalmā, vecmāmiņas uzraudzībā, nedos jūsu bērnam tādu dzīves skolu, kā atrašanās bērnudārzā. Bet pierašanas periods noteikti beidzas.

Autors: Elena Šerbakova, psihologs

Ieteikumi bērnu sirds, zobu un mutes dobuma veselībai

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir apkopojuši dažas pavisam vienkāršas lietas, kas pieaugušajiem varētu palīdzēt rūpēties par savu bērnu mazajām sirsniņām jau no bērnības, kā arī skaidro, kad bērns ir pirmo reizi jāved pie zobārsta un zobu higiēnista un ko šajās pirmajās vizītēs dara.

Kā rūpēties par mazajām sirsniņām jau no bērnības?

Pēdējā laikā daudz runājam par sirds un asinsvadu slimību saistību ar ikdienas uzturu un to, kā mainīt savus ēšanas paradumus, ko un kā ēst, lai tas būtu sirdij draudzīgi. Nereti dzirdam argumentus – mums bērnībā to nemācīja, kādreiz bija pavisam citi priekšstati un ēšanas tradīcijas u.t.t. Jā, taisnība, bet kāpēc tieši tagad ir tik daudz apaļīgu un slimīgu bērnu? Kas gan mums pašiem traucē mācīt savus bērnus ēst veselīgi un mīlēt sirdi no tā brīža, kad ieliekam viņu rociņās pirmo karotīti un noliekam priekšā ēdiena šķīvīti?

Tādēļ kampaņas „Mīli savu sirdi!” ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir apkopojuši dažas pavisam vienkāršas lietas, kas mums - pieaugušajiem varētu palīdzēt rūpēties par mazajām sirsniņām jau no bērnības, lai tās izaugtu par lielām, stiprām un veselām sirdīm.

Vispirms jau mums pašiem jābūt atdarināšanas cienīgam paraugam, jo bērni neapzināti ļoti grib mums līdzināties. Nez vai strādās aizliegums ēst bulciņas, ja māmiņa to teiks ar pīrādziņu rokā... Taču, ja bērns redzēs, ka jūs regulāri ēdat burkānus un ābolus, tad arī viņam gribēsies pagrauzt to pašu.

Bērni ir jāiesaista visos procesos, kas saistīti ar ēšanu. Jo īsts ēdiens taču „sāk savu dzīvi” dobē, tirgū, lielveikalā. Kopā iepērkoties un plānojot, ko šodien ēdīsiet, ir vieglāk izskaidrot, kāpēc tie vai citi produkti mums ir vērtīgi un noderīgi, bet citi nē. Tāpat - iepazīstoties ar dārzeņu audzēšanu omes dārzā, bērnam ir vieglāk saprast, no kurienes nāk burkāni, kā aug kumelītes un smaržo īstas dilles. Tas ēdienam piešķir pavisam citu vērtību un garšu.

Esam sākuši rūpīgi lasīt produktu etiķetes veikalos (vismaz vajadzētu tā darīt), arī šis var būt darbiņš, kur iesaistīt  mazos lasītpratējus. Kāpēc gan no bērnības jau nemācīt bērnus izvairīties no e-vielām un konservantiem, transtaukskābēm un pārmērīgas sāls lietošanas? Ne jau vienmēr ir pieejams ideāli veselīgs ēdiens, taču varam vismaz iemācīties pamatprincipus, kas jāievēro, un iespēju robežās pie tiem pieturēties.

Nākamais solis ir virtuve, kurā mēs nereti nevēlamies bērnus ielaist, zinot, ka pēc tam būs divreiz vairāk darba, lai visu novāktu, nekā ieguvumu... Tomēr arī šajā pastāvīgas  aizņemtības laikmetā vajadzētu atrast brītiņu, lai gatavotu kopā ar bērniem, uzticot viņiem veikt vieglākos darbiņus. Arī šis ir brīdis, kad bērns mācās un saprot, cik gards ir pašu gatavots, ar mīlestību un pozitīvu enerģiju pildīts ēdiens. Paša smalcināti salāti noteikti garšos labāk nekā lielveikala plauktā paņemti.

Pieradinām bērnus pie ēšanas kultūras jau no mazotnes. Galvenās maltītes padarām par īstu ģimenes kopā būšanas brīdi un izbaudām! Nevis pie televizora vai katrs savā maliņā ar savu šķīvīti ātri apēdam dienišķo zupu, bet esam patiešām kopā, pārrunājam svarīgas lietas, ieskatāmies viens otram acīs, ne tikai savos traukos! Sen jau nedarbojas padomju gadu likums nerunāt ēšanas laikā! Protams, runāt ar pilnu muti nevajag, taču pozitīva komunikācija ēšanas starplaikos ir pat ļoti ieteicama.

Interesējamies, ko bērns ēd bērnu dārzā vai skolā! Arī tie laiki pagājuši, kad bija jāēd tas, kas nolikts priekšā un nekādas diskusijas pat netika pieļautas. Šobrīd Veselības ministrija ir izdarījusi ļoti daudz, lai tiktu ierobežota neveselīgo produktu un dzērienu pārdošanu, kā arī ieviesta bezmaksas augļu un dārzeņu programma skolās. Jo vairāk vecāki izrādīs interesi un izteiks viedokli par ēdienu, kas tiek dots bērniem, jo reālākas būs izmaiņas uz labo pusi!  Viss ir mūsu pašu rokās!

Vēl daži ieteikumi, kas domāti mazajām sirsniņām, taču veicinās arī lielo siržu veselību.

Katrā ēdienreizē cenšamies ēst augļus un dārzeņus – vislabāk svaigus, taču var arī tvaicētus, sautētus; ziemas periodā pašu sasaldētus un konservētus.

Izvairāmies no dzīvnieku valsts taukiem: griežam nost tauku slānīti no cepeša, vistai novelkam ādiņu pirms ēšanas.

Mācāmies ēst zivis un jūras produktus, kas ir ļoti vērtīgi gan sirdij, gan visam organismam.

Ēdam pilngraudu produktus –  pilngraudu maizi, pilngraudu makaronus.

Ēdam vairāk pākšaugu – pupas, zirņus, lēcas.

Sāli lietojam mēreni – maz vai vēl labāk – pavisam maz. Labu ēdiena garšu panākam ar garšaugiem (pipariem, seleriju, pētersīļiem, dillēm, baziliku, ķiplokiem, citrona sulu u.t.t.).

Dzeram daudz ūdens, sulas bez papildu pievienota cukura, pienu ar pazeminātu tauku saturu, zāļu tējas.

Našķojamies ar žāvētiem augļiem, riekstiem, lai  konfektes un kūkas paliek svētkiem.

BET veselīgs ēdiens ir tikai viena medaļas puse, neaizmirsīsim, ka bērniem  (un mums pašiem arī) nepieciešamas fiziskas kustības vismaz 30-60 minūtes katru dienu. Ideāli, ja varam kustēties visi kopā svaigā gaisā – iet pastaigā ar suni, skriet, atkarībā no sezonas  - braukt ar riteni, peldēt, slēpot, slidot vai varbūt uzspēlēt paslēpes... Jo agrāk bērni atklās veselīga dzīvesveida burvību un priekšrocības, jo noturīgāki paradumi un stabilāka veselība veidosies. Kāpēc gan nesākt no šodienas?

Raksts tapis informatīvās kampaņas „Mīli savu sirdi!” ietvaros, kampaņu organizē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs.

 

Pirmais zobārsta un zobu higiēnista apmeklējums: kurš nobijies vairāk? Bērns vai vecāki?

„Esmu skatījusies tik daudz raidījumu par to, kā bērnu sagatavot pirmajai vizītei pie dažādiem ārstiem, bet, ja godīgi, neesmu redzējusi un dzirdējusi, kā tad mazo sagatavot zobārsta apmeklējumam. Varbūt kāds var ko ieteikt, jo man pašai jau ir iestājusies panika, redzot, ka meitiņas zobā ir caurums... Varbūt ir kāds apbrīnojams zobārsts, kurš spētu bērnā neiedvest bailes un salabot zobus ar spēles palīdzību?” Šādi un citi norūpējušos vecāku jautājumi lasāmi interneta portālos. Bet kā tad īsti ir? Kad pirmo reizi bērns ir jāved pie zobārsta un zobu higiēnista, ko šajās pirmajās vizītēs dara? To Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra kampaņas „Man ir tīri zobi” ietvaros skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Dr. Jūlija Kalniņa.

Kad bērnam pirmoreiz ir jādodas pie zobārsta un zobu higiēnista?

-       Aptuveni sešu mēnešu vecumā. Pirmo reizi bērnu pie zobārsta ieteicams vest aptuveni sešu mēnešu vecumā jeb brīdī, kad izšķīlies pirmais zobs. Bērna pirmā vizīte pie zobārsta vairāk ir domāta vecākiem, jo zobārsts izstāstīs, kā kopt zīdaiņa zobus, kā arī ar vecākiem pārrunās jautājumus par zīdaiņa uztura ietekmi uz zobu un mutes dobuma veselību.

-       Gada un pusotra gada vecumā. Šajā laikā zobārsts var redzēt t.s. pudeļu kariesu (ja bērnam līdz 71 mēnešu vecumam ir vismaz viens kariozs, izrauts vai plombēts zobs) un savlaicīgi to novērst. Kariesa iemesli visbiežāk ir ilgstoša vai pat nepārtraukta bērna barošana pa nakti ar krūts pienu vai no pudelītes. Pirmie zobi, kas sāk bojāties ir augšžokļa priekšzobi no iekšpuses, tāpēc vecākiem ir regulāri jāaplūko zobi no visām pusēm. Profilaktiski zobārstu ir ieteicams apmeklēt divas reizes gadā.

-       Divu un divarpus gadu vecumā. Šajā vecumā bērns profilaktiski jāved ne tikai pie zobārsta, bet arī jāsāk vest pie zobu higiēnista - vecumā no divarpus līdz trīs gadiem jeb brīdī, kad bērnam ir pilns piena sakodiens un bērns ir gatavs iepazīties ar vēl vienu zobu veselības speciālistu – šajā gadījumā zobu higiēnistu.

-       Trīs gadu vecumā. Šajā vecumā lielākajai daļai bērnu jau ir pilns piena sakodiens – ir izšķīlušies visi piena zobi, kopskaitā 20. Brīdī, kad mutē ir visi piena zobi, zobārsts, novērtējot bērna zobus, var ieraudzīt, vai bērnam ir kāda sakodiena problēma. Jo ātrāk sakodiena problēmas tiks konstatētas, jo ātrāk zobārsts varēs paredzēt, kad būs jāuzsāk sakodiena regulēšana un nosūtīs pie ortodonta.

Kā vecāki var sagatavot bērnu šīm vizītēm?

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi bērnu vest uz pirmo apskati pie zobārsta, lai sadraudzētos ar speciālistu, nevis sniegtu akūtu palīdzību sāpošam zobam. Pirmajai vizītei ir jābūt aizraujošai un jautrai. Vecākiem ir jāpaskaidro bērnam, kas tieši notiks zobārsta kabinetā. Ja vecākiem pašiem ir bailes no zobārsta, nevajag šīs nepatīkamās sajūtas nodot bērnam. Vecāku atbalsts pirmajās vizītēs sniegs bērnam pozitīvu pieredzi arī turpmākajās vizītēs.

Ļoti noderīgi ir kopā ar bērnu apskatīties kādu izzinošu materiālu par zobiņiem, to kopšanu utt. Piemēram, var izmantot interneta vietnē www.tīrizobi.lv pieejamos materiālus, tai skaitā noskatīties animācijas filmu „Man ir tīri zobi”. Jautrību sagādās arī lomu spēles: zobārsts – pacients. Ļaujiet bērnam pateikt, no kā viņš baidās saistībā ar šīm vizītēm. Liela kļūda ir solīt bērnam, ka “Tev neko nedarīs”, “Tev nekas nesāpēs”, un dot citus tamlīdzīgus solījumus. Arī zobu apskate ir darbība, tātad “darīs gan!”. Mazi bērni bieži neatšķir sāpes no spiediena, tāpēc pat spēcīgāks pieskāriens var tikt uztverts kā sāpes. Ļaujiet bērnam ņemt līdzi kādu mīļāko rotaļlietu, mīksto mantiņu vai sedziņu drošības sajūtai. Izskaidrojiet vārdus, ko viņš varētu dzirdēt apmeklējuma laikā, piemēram, kariess, smaganas, rentgens utt. Nestāstiet bērnam savu bērnības negatīvo pieredzi, dodoties pie zobārsta. Neiedvesiet bērnam savas bailes. Esiet piesardzīgi savos izteicienos.

Ko zobārsts un zobu higiēnists dara pirmajās vizītēs?

Pirmajai vizītei ir jābūt informatīvai un pēc iespējas īsākai, ir jācenšas izvairīties no lielām manipulācijām. Draudzīgā vidē bērns ir jāiepazīstina ar zobārstu, bez nepatīkamas ārstēšanas, zobu raušanas utt. Vislabāk izvēlēties laiku, kad bērns ir možs un atpūties, nevis pārguris vai samiegojies. Atkarībā no bērna vecuma un komforta līmeņa vecākus var palūgt bērnu turēt klēpī vai arī uzgaidīt uzgaidāmajā telpā, lai nodibinātu labāku kontaktu starp bērnu un zobārstu.

Pieņemšanas laikā zobārsts apskatīs bērna mutes dobumu: pārbaudīs zobus, smaganu stāvokli, sakodienu. Tāpat zobārsts dos padomus zobu kopšanā, kariesa profilaksē un atbildēs uz vecākus interesējošiem jautājumiem. Ar zobārstu var pārrunāt, kā vislabāk novērst zobu bojāšanos, uzlabot mutes dobuma higiēnu, novērst bērna kaitīgos ieradumus, piemēram, pirksta sūkāšanu, apspriest kā mazināt kaitīgos uztura ieradumus utt.

Savukārt vizītē pie zobu higiēnista bērnam notīrīs zobus un aplicēs (uzliks) fluorīdus saturošus līdzekļus aizsardzībai pret kariesu. Darbības, kas tiek veiktas pie higiēnista var uzskatīt par veidu, kā bērnu pieradināt nebaidīties no manipulācijām, kas tiek veiktas pie zobārsta. Dažiem bērniem ir nepieciešamas vairākas vizītes pie zobu higiēnista, lai varētu sagatavoties vizītei pie zobārsta un zobu labošanai.

Jāatceras, ka vecāki ir atbildīgi par sava bērna mutes dobuma veselību. Lai bērns labāk justos, viņam ir jāpaskaidro, ka zobārsts ir draugs, kurš var palīdzēt saglabāt zobus veselus. Nedrīkst baidīt bērnu ar zobārsta apmeklējumu.

Kā izvēlēties zobārstu un higiēnistu savam bērnam?

Apmeklēt sertificētus bērnu zobārstus. Varat izvēlēties arī zobārstu, kuru apmeklējat pats. Galvenais – lai bērnam izveidotos labs kontakts ar ārstējošo ārstu un higiēnistu.

Vēl viens no noteicošajiem faktoriem zobārsta un higiēnista izvēlē ir finanses. Latvijā pacientiem, kuru ģimenes ārsts ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), ir pieejami valsts apmaksāti pakalpojumi – bērniem līdz 18 gadu vecumam piešķirtā finansējuma ietvaros Nacionālais veselības dienests apmaksā:

·         zobu profesionālo higiēnu 1 reizi gadā (7, 11 un 12 gadu vecumā – 2 reizes);

·         zobārstniecību (izņemot silantu uzlikšanu un ortodontiju);

·         konsultāciju ortodontijā 1 reizi gadā.

Nepietiekama finansējuma gadījumos uz šiem pakalpojumiem veidojas garas rindas, tāpēc bieži vizīti pie zobārsta nākas gaidīt vairākus mēnešus.

Vai bieži ir situācijas, kad bērnu aizved pie zobārsta un viņš neparko never vaļā muti?

Jā, un tam varētu būt dažādi izskaidrojumi. Iespējams, bērna pirmā vizīte pie zobārsta ir bijusi neveiksmīga, sāpīga un negatīvu atmiņu pilna. Bērns to visu atceras un vairs muti vaļā never. Vēl viens iemesls varētu būt nepietiekami laba sagatavotība šai tikšanās reizei ar zobārstu. Bērns nezina, kas notiks, ko ar viņu darīs, vai tas nebūs sāpīgi utt. Tas viss rada lielas bailes un uztraukumu.

Gadījumos, kad sadarbība ar bērnu nav iespējama, tad vienīgā izeja salabot zobus ir vispārējā narkozē vai sedācijā, izmantojot slāpekļa oksīda gāzi (smieklu gāzi).

Ir gadījumi, kad vecāki atved bērnu pie zobārsta jau ar caurumu un kad zobiņš sāp...

Piena zobiem ir tikpat liela nozīme kā pastāvīgajiem zobiem. Arī piena zobi ir jālabo. Daudzi vecāki pamana caurumus zobos tikai tad, kad tie jau ir sāpīgi.

Visbiežāk tas notiek tad, kad zobārsts un zobu higiēnists tiek apmeklēts neregulāri. Šādā gadījumā pirmā pieredze izvēršas nepatīkama. Daudz vieglāk ir novērst vai salabot mazu caurumiņu, nevis jau dziļu un sāpošu.

Atcerieties, ka, tiklīdz ir parādījies pirmais zobs, bērnam zobi ir jāsāk tīrīt ar zobu suku un fluorīdus saturošu zobu pastu. Līdz 8 gadu vecumam arī tad, ja bērns jau zobus iemācījies tīrīt pats, vecākiem ir ieteicams zobiņus tīrību pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā bērna zobus arī pārtīrīt, tādējādi pamanot pat nelielas izmaiņas tajos.

Kā mudināt bērnu būt atbildīgam par zobiņiem un regulāri – ar prieku un gandarījumu – apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu, lai pārbaudītu, vai zobiņi ir veseli un tīri?

Vecāki ir vislabākais paraugs saviem bērniem. Sniedziet saviem bērniem pēc iespējas vairāk zināšanu un prasmju par savu zobiņu kopšanu. Uzslavējiet viņu centienus uzturēt zobus veselus. Bērni ņem piemēru no vecākiem un ievērot to, ko vecāki dara, nevis saka. Tīriet zobus kopā, lai bērns mācās no jums! Lai rūpes par zobiem jums ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Mīliet un rūpējieties par saviem bērniem!