Skola2030 pirmsskolas jomas eksperti 2022./2023. m.g.

Par saturiskiem pirmsskolas mācību jomas jautājumiem aicinām sazināties ar Skola2030 ekspertie:

Jautājumu gadījumā sazinieties ar Skola2030 komandu, 

rakstot uz info@skola2030.lv vai zvanot pa tālr. +371 66051908.

Iestāde realizē pēc IZM parauga uz nenoteiktu laiku licencētās pirmsskolas izglītības programmas:

• Vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (kods 01011111)

• Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (kods 01011121)

• Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015311)

• Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015321)

• Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (kods 01015611)

• Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (kods 01015621)

• Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (kods 01015421)

• Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (kods 01015411)

• Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (kods 01015511)

• Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (kods 01015521)

• Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem (kods 01015711);

• Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 01015811);

• Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 01015911).

 

Pirmsskolas mācību programma

Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā

2022. gada 29. septembrī, Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā – līdz 2025.gada septembrim.

 

Izmaiņas likumos pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Tāpat grozījumi Izglītības likumā paredz, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiks nodrošināta interešu izglītības programmas ietvaros atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Integrēto rotaļnodarbību mācību jomās (telpā vai dabā) saraksts 2022./2023. mācību gadam

Iestādes bērnu apdāvinātības atbalsta kārtība

Bērnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Izglītojamo speciālo vajadzību noteikšanas un individuāla izglītības programmas apguves plāna īstenošanas kārtība

Mācību jomu koordinātori Krāslavas novadā

Krāslavas novada mācību jomu koordinātori nepieciešamības gadījumā var būt pieejami izglītības iestādes pedagogam/-iem pedagogiem (piemēram, lai uzzinātu par mācību, metodiskiem līdzekļiem un citiem resursiem mācību jomā, par iespējām un risinājumiem to efektīvai izmantošanai mācību procesā, kā arī informēt/diskutēt par vajadzībām, kas ir saistītas ar mācību jomas satura īstenošanu saistītu, un par skolotāju profesionālo pilnveides plānošanu),

 

MJK pienākumi:

 

1. Piedalīties visos VISC un Skola2030 MJK semināros.

 

2. Sadarbība ar S.Petroviču un skolas vadību, pārsūtīt informāciju (prezentācijas, Word dokumentus, video utt.) mācību jomas pedagogiem.

 

3. Sadarboties ar mācību priekšmetu MA vadītājām, lai, piedaloties MA sanāksmēs, informēt pedagogus par aktualitātēm kvalitatīva mācību procesa plānošanā un īstenošanā vispārējā izglītībā.

 

4. Vismaz vienu dienu mēnesī būt pieejamai individuāli vai kādai pedagogu grupai pieredzes apmaiņai un labās prakses pārņemšanai, konsultācijām utt.

 

Pirmsskolas jomas koordinātors: Vineta Vigule, t. 24550013, e-pasts: vineta221@inbox.lv

Katra mēneša pirmā pirmdiena un pirmā otrdiena 13:00-14:30 (iepriekš lūgums sazināties)

 

Iekļaujošās izglītības jomas koordinātors:Anita Malinovska, t. 29467813, e-pasts: anita.malinovska@inbox.lv

Piektdien 10:00 - 13:00

 

 

Kas ir logoritmika?

Iestādes skolotāja Elīne Vilmane piedāvā visiem interesentiem un bērnu vecākiem sava darba pieredzes materiālu tiešsaistē - video ar logoritmikas nodarbību fragmentiem. "Pīlādzītis" logoritmikas nodarbības bērniem interešu pulciņu veidā sāksies no 1.oktobra.

 

Kādu labumu pulciņu apmeklēšana dos bērnam?

Klāt jaunais mācību gads, tāpēc var rasties jautājums par to, kādus pulciņus bērnam izvēlēties un vai dažādas interešu izglītības aktivitātes vispār nepieciešams apmeklēt.

Patīkamā apvienošana ar lietderīgo

Reizēm pat interesantākas nodarbības var likties nedaudz par sarežģītu, tāpēc ir vērts apmeklēt pulciņus, kur iegūtās teorētiskās zināšanas var izmantot praktiski. Piemēram, robotikas pulciņā var redzēt, kā realitātē darbojas tehnoloģijas. Ar spēļu un aktivitāšu palīdzību bērnam ir iespēja atklāt savu potenciālu un jaunus talantus. Taču, izvēloties pulciņu, ir svarīgi izprast bērna vēlmes un intereses, jo papildus aktivitātēm jābūt ne tikai izglītojošām, bet arī izklaidējošām un interesantām. Jāpatur prātā arī tas, ka nevajag pārāk aizrauties ar pārāk daudzu pulciņu izvēli. Proti, jārūpējas par to, lai nerastos pārāk liela slodze. Vērtīgāk būs atrast vienu vai varbūt divas nodarbes, kas bērnā izraisa patiesi lielu interesi, nevis likt viņam apmeklēt neskaitāmus pulciņus.

Draugu loka paplašināšana

Bērni izvēlas pulciņus atbilstoši savām interesēm, un tajos ir vieglāk atrast jaunus draugus. Pulciņos iegūtā draudzība reizēm var ilgt gadiem. Turklāt, apmeklējot pulciņus, iespējams ne tikai paplašināt savu redzesloku, bet arī uzlabot savas komunikācijas prasmes. Dažādas aktivitātes attīsta bērna domāšanas un radošās spējas. Viņi kļūst atvērtāki un drošāki. Zūd bailes gan no uzstāšanās skatītāju priekšā, gan no sarunu uzsākšanas ar saviem vienaudžiem.

Brīvā laika aktivitātes var uzlabot veselību

Lai saglabātu labu fizisko formu vai rastu veidu kā atbrīvoties no uzkrātās enerģijas, vērts apmeklēt arī sporta pulciņus. Taču, ja sports bērnu neinteresē, to var aizstāt, piemēram,  ar dejošanas pulciņu. Pieejamo aktivitāšu loks ir ļoti plašs, tāpēc ir svarīgi ļaut bērnam redzēt un izmēģināt pēc iespējas vairāk sporta veidu un citu nodarbju. Piemēram, kopīgi noskatoties hokeja spēli vai spēlējot futbolu pagalmā, var saprast, vai šis sporta veids bērnam vispār sagādā prieku. Tas pats princips jāievēro ar dejošanas pulciņiem. Pastāv dažādi pulciņu veidi, līdz ar to ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no tiem bērnam būtu vispiemērotākais.

Veids, kā izpaust savu radošumu

Bērnu radošuma un iztēles spējas ir neticami plašas, tāpēc ir vērtīgi tās attīstīt vēl vairāk. Vizuālā māksla, rokdarbi, galdniecība un citi radošie pulciņi ļaus bērniem izpausties un radīt pašiem savus mākslasdarbus, balstoties uz savām idejām un iztēli. Turklāt, darbojoties šāda veida pulciņos, radīsies lielāka izpratne par to, kādas zināšanas katrā jomā nepieciešamas. Pēc tam pulciņos gūtā pieredze un iemaņas palīdzēs, domājot par tālāko izglītību un profesionālo karjeru.

Pulciņa izvēle jāatstāj paša bērna ziņa

Lai arī vecāki var palīdzēt bērniem izmēģināt dažādās aktivitātes, gala lēmums par to, kādus pulciņus apmeklēt, ir bērna ziņā. Pulciņu aktivitātēm bērnos ir jārada interese un prieks, kā rezultātā tiek iegūtas jaunas zināšanas. Ja sākotnēji izvēlētie pulciņi nerada pietiekami lielu interesi, nepieciešams atbalstīt bērnu to maiņā, nevis uzspiest turpināt apmeklēt pulciņus, kas viņu neinteresē.

Ja īsti nav skaidrs, kādi tieši pulciņi pieejami savā pilsētā vai novadā, šo informāciju var meklēt gan mācību iestādēs, gan internetā.

Kā bērnam palīdzēt sagatavoties bērnudārza gaitu uzsākšanai

Bērnudārza gaitu uzsākšana var sagādāt emocionālu pārdzīvojumu kā vecākiem, tā bērnam, un tomēr tas ir loģisks nākamais solis viņa dzīvē. Kā vecākiem labāk sagatavot gan sevi, gan savu topošo bērndārznieku jaunajam izaicinājumam?

  •  Uzsākot bērnudārza gaitas, vecāki paši ir ļoti, ļoti nobijušies un nav droši par to, kur savu bērnu vedīs. Kad mamma un tētis slīgst pašpārmetumos un baidās bērnam „nodarīt pāri” ar savu izvēli viņu sūtīt pirmsskolā, parasti sākas dažādas problēmas. Līdz ar to pirmais darbs ir vecākiem izprast un pieņemt, ka apmeklēt bērnudārzu ir paša bērna interesēs.
  • Kad bērns ir sācis iet bērnudārzā, tas, ko pedagoģe visbiežāk novēro, ir tendence bērnam pilnībā neatklāt to, kas īsti notiks. Vecāki dažreiz mānās, radot maldīgu ilūziju par to, kāda būs kārtība, ko drīkstēs darīt, līdz ar to tas, ko bērndārznieks sagaida, neatbilst ar realitātei. Piemēram, vecāki nav paši iepazinušies ar dienas ritmu, un bērns cer, ka visu dienu tikai pavadīs rotaļās. Tā gluži nav – ir arī mūzikas stundas, ir rokdarbi.
  • Reizēm, iespējams, netīši un ievērojot tikai savas iekšējās izjūtas, vecāki bērniem uzdod jautājumus, kas par bērnudārzu vedina domāt negatīvi. Piemēram, runājot par pavadīto dienu, jautājumu uzdod, sagaidot negatīvu atbildi: „Vai tiešām tev bija laba diena? Patiešām?” Tas liek bērnam pārdomāt – varbūt tiešām īsti labi nebija, ja maniem vecākiem tā šķiet? Labāk pateikšu ne gluži patiesību, bet to, ko vecāks grib dzirdēt.
  • Neviļus, skaidrojot iemeslu, kādēļ ir jāapmeklē bērnudārzs, vecāki saka: „Mammai ir jāiet uz darbiņu, un man tevi nav, kur likt, tāpēc tev ir jāiet uz bērnudārzu.” Šis formulējums var radīt bērnā sajūtu, ka no manis grib tikt vaļā, mani ved uz kaut ko nezināmu, briesmīgu.
  • Bērnudārzā mēs mācāmies un rotaļājamies, tas ir bērna „darbiņš”, nevis vieta, kur sagaidīt vakaru, kad pretī atnāks vecāki. Reizēm, izvēloties vārdus, netīšām bērnos radām sāpīgas emocijas, jo mazā vecumā bērns visu saprot burtiski. Vecāki mēdz piemirst, ka bērns bieži vien nesadzird priedēkli „ne”, tāpēc „tev nedarīs pāri” vai „nebaidies” bērndārznieka ausij skan kā „tev darīs pāri” un „baidies”.
  •     Atslēga veiksmīgai komunikācijai ir runāt ar bērnu kā līdzīgu. Viņš vai viņa arī ir cilvēks ar savām jūtām, domām un viedokli. Svarīgi ir arī uzslavēt, teikt, ka lepojos, ka ticu bērnam un zinu, ka viņam viss izdosies. Ikdienas steigā nereti piemirstam iedrošināt un priecāties par bērna panākumiem. Vērtīgi ir arī mēģināt iejusties bērna ādā un situāciju attiecināt uz pieaugušā dzīves notikumiem.