• Skola2030_buklets_Pirmsskola.pdf

• logopedes_idejas_lasitprasmei_00001.jpg
• logopedes_idejas_lasitprasmei_00002.jpg
• logopedes_idejas_lasitprasmei_00003.jpg
• logopedes_idejas_lasitprasmei.pdf

• Projekts_mana_dazada_Latvija_lab.pptx

• Pedagogiska_darba_plans_2023.2024.macibu_gadam.pptx

• infolapas2.pdf

• muzika_saraksts_23_24_labots_druk.docx
• sports_saraksts__23_24_lab.docx

• atbalsta_nodarbibu_grafiks.docx

• pirmsskolas-macibu-programma.pdf

• nod_saraksts_2023_2024_m_g_.docx

• Kartiba.pdf

• Bernu_macibu_sasniegumu_vertesanas_kartiba.docx

• lab.specialo_vajadzibu_atbalsta_kartiba_2020.doc

Klāt jaunais mācību gads, tāpēc var rasties jautājums par to, kādus pulciņus bērnam izvēlēties un vai dažādas interešu izglītības aktivitātes vispār nepieciešams apmeklēt.

Patīkamā apvienošana ar lietderīgo

Reizēm pat interesantākas nodarbības var likties nedaudz par sarežģītu, tāpēc ir vērts apmeklēt pulciņus, kur iegūtās teorētiskās zināšanas var izmantot praktiski. Piemēram, robotikas pulciņā var redzēt, kā realitātē darbojas tehnoloģijas. Ar spēļu un aktivitāšu palīdzību bērnam ir iespēja atklāt savu potenciālu un jaunus talantus. Taču, izvēloties pulciņu, ir svarīgi izprast bērna vēlmes un intereses, jo papildus aktivitātēm jābūt ne tikai izglītojošām, bet arī izklaidējošām un interesantām. Jāpatur prātā arī tas, ka nevajag pārāk aizrauties ar pārāk daudzu pulciņu izvēli. Proti, jārūpējas par to, lai nerastos pārāk liela slodze. Vērtīgāk būs atrast vienu vai varbūt divas nodarbes, kas bērnā izraisa patiesi lielu interesi, nevis likt viņam apmeklēt neskaitāmus pulciņus.

Draugu loka paplašināšana

Bērni izvēlas pulciņus atbilstoši savām interesēm, un tajos ir vieglāk atrast jaunus draugus. Pulciņos iegūtā draudzība reizēm var ilgt gadiem. Turklāt, apmeklējot pulciņus, iespējams ne tikai paplašināt savu redzesloku, bet arī uzlabot savas komunikācijas prasmes. Dažādas aktivitātes attīsta bērna domāšanas un radošās spējas. Viņi kļūst atvērtāki un drošāki. Zūd bailes gan no uzstāšanās skatītāju priekšā, gan no sarunu uzsākšanas ar saviem vienaudžiem.

Brīvā laika aktivitātes var uzlabot veselību

Lai saglabātu labu fizisko formu vai rastu veidu kā atbrīvoties no uzkrātās enerģijas, vērts apmeklēt arī sporta pulciņus. Taču, ja sports bērnu neinteresē, to var aizstāt, piemēram,  ar dejošanas pulciņu. Pieejamo aktivitāšu loks ir ļoti plašs, tāpēc ir svarīgi ļaut bērnam redzēt un izmēģināt pēc iespējas vairāk sporta veidu un citu nodarbju. Piemēram, kopīgi noskatoties hokeja spēli vai spēlējot futbolu pagalmā, var saprast, vai šis sporta veids bērnam vispār sagādā prieku. Tas pats princips jāievēro ar dejošanas pulciņiem. Pastāv dažādi pulciņu veidi, līdz ar to ir rūpīgi jāizvērtē, kurš no tiem bērnam būtu vispiemērotākais.

Veids, kā izpaust savu radošumu

Bērnu radošuma un iztēles spējas ir neticami plašas, tāpēc ir vērtīgi tās attīstīt vēl vairāk. Vizuālā māksla, rokdarbi, galdniecība un citi radošie pulciņi ļaus bērniem izpausties un radīt pašiem savus mākslasdarbus, balstoties uz savām idejām un iztēli. Turklāt, darbojoties šāda veida pulciņos, radīsies lielāka izpratne par to, kādas zināšanas katrā jomā nepieciešamas. Pēc tam pulciņos gūtā pieredze un iemaņas palīdzēs, domājot par tālāko izglītību un profesionālo karjeru.

Pulciņa izvēle jāatstāj paša bērna ziņa

Lai arī vecāki var palīdzēt bērniem izmēģināt dažādās aktivitātes, gala lēmums par to, kādus pulciņus apmeklēt, ir bērna ziņā. Pulciņu aktivitātēm bērnos ir jārada interese un prieks, kā rezultātā tiek iegūtas jaunas zināšanas. Ja sākotnēji izvēlētie pulciņi nerada pietiekami lielu interesi, nepieciešams atbalstīt bērnu to maiņā, nevis uzspiest turpināt apmeklēt pulciņus, kas viņu neinteresē.

Ja īsti nav skaidrs, kādi tieši pulciņi pieejami savā pilsētā vai novadā, šo informāciju var meklēt gan mācību iestādēs, gan internetā.

Bērnudārza gaitu uzsākšana var sagādāt emocionālu pārdzīvojumu kā vecākiem, tā bērnam, un tomēr tas ir loģisks nākamais solis viņa dzīvē. Kā vecākiem labāk sagatavot gan sevi, gan savu topošo bērndārznieku jaunajam izaicinājumam?

•  Uzsākot bērnudārza gaitas, vecāki paši ir ļoti, ļoti nobijušies un nav droši par to, kur savu bērnu vedīs. Kad mamma un tētis slīgst pašpārmetumos un baidās bērnam „nodarīt pāri” ar savu izvēli viņu sūtīt pirmsskolā, parasti sākas dažādas problēmas. Līdz ar to pirmais darbs ir vecākiem izprast un pieņemt, ka apmeklēt bērnudārzu ir paša bērna interesēs.
• Kad bērns ir sācis iet bērnudārzā, tas, ko pedagoģe visbiežāk novēro, ir tendence bērnam pilnībā neatklāt to, kas īsti notiks. Vecāki dažreiz mānās, radot maldīgu ilūziju par to, kāda būs kārtība, ko drīkstēs darīt, līdz ar to tas, ko bērndārznieks sagaida, neatbilst ar realitātei. Piemēram, vecāki nav paši iepazinušies ar dienas ritmu, un bērns cer, ka visu dienu tikai pavadīs rotaļās. Tā gluži nav – ir arī mūzikas stundas, ir rokdarbi.
• Reizēm, iespējams, netīši un ievērojot tikai savas iekšējās izjūtas, vecāki bērniem uzdod jautājumus, kas par bērnudārzu vedina domāt negatīvi. Piemēram, runājot par pavadīto dienu, jautājumu uzdod, sagaidot negatīvu atbildi: „Vai tiešām tev bija laba diena? Patiešām?” Tas liek bērnam pārdomāt – varbūt tiešām īsti labi nebija, ja maniem vecākiem tā šķiet? Labāk pateikšu ne gluži patiesību, bet to, ko vecāks grib dzirdēt.
• Neviļus, skaidrojot iemeslu, kādēļ ir jāapmeklē bērnudārzs, vecāki saka: „Mammai ir jāiet uz darbiņu, un man tevi nav, kur likt, tāpēc tev ir jāiet uz bērnudārzu.” Šis formulējums var radīt bērnā sajūtu, ka no manis grib tikt vaļā, mani ved uz kaut ko nezināmu, briesmīgu.
• Bērnudārzā mēs mācāmies un rotaļājamies, tas ir bērna „darbiņš”, nevis vieta, kur sagaidīt vakaru, kad pretī atnāks vecāki. Reizēm, izvēloties vārdus, netīšām bērnos radām sāpīgas emocijas, jo mazā vecumā bērns visu saprot burtiski. Vecāki mēdz piemirst, ka bērns bieži vien nesadzird priedēkli „ne”, tāpēc „tev nedarīs pāri” vai „nebaidies” bērndārznieka ausij skan kā „tev darīs pāri” un „baidies”.
•     Atslēga veiksmīgai komunikācijai ir runāt ar bērnu kā līdzīgu. Viņš vai viņa arī ir cilvēks ar savām jūtām, domām un viedokli. Svarīgi ir arī uzslavēt, teikt, ka lepojos, ka ticu bērnam un zinu, ka viņam viss izdosies. Ikdienas steigā nereti piemirstam iedrošināt un priecāties par bērna panākumiem. Vērtīgi ir arī mēģināt iejusties bērna ādā un situāciju attiecināt uz pieaugušā dzīves notikumiem.