Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis digitāli šķirstāmu žurnālu Žurnāls "Mana bērna veselībai" par svarīgākajiem jautājumiem bērna veselībai.

Kad vasaras brīvdienas beidzas un mūsu bērni atkal atsāk skolas gaitas, ir pienācis laiks ne tikai sagatavot mugursomas un mācību burtnīcas, bet arī pārdomāt, kā parūpēties par viņu veselību un labklājību, atgriežoties ikdienas ritmā.

Šajā žurnālā apkopota svarīga informācija, kas palīdzēs rūpēties par bērnu veselību: veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, roku higiēna, vakcinācija, psihiskā veselība - jomas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, lai bērns varētu droši un veselīgi piedzīvot jauno mācību gadu.

Saite pieejama šeit: https://heyzine.com/flip-book/5d67e8c6f1.html

Rūpēsimies par bērnu veselību kopā!

Lai svētku laikā izdodas ne vien atpūsties un izbaudīt Latvijas dabu un tuvinieku siltumu, bet arī parūpēties par veselību, aicinām iepazīties ar dažiem veselīgas līgošanas pamatprincipiem:

Neaizmirstiet mazgāt rokas.

Ievērojiet personīgo higiēnu, mazgājiet rokas pirms ēdiena sagatavošanas un ēšanas, un it īpaši pēc tualetes apmeklējuma. Personīgo higiēnu ievērojiet arī tad, ja svinat svētkus vietā, kur ūdens pieejamība ir ierobežota.

Uzmanieties uzturā lietot pārtikas produktus, kam slikta smarža un garša.

Nekvalitatīvs, ilgi stāvējis nepilnvērtīgi pagatavots vai ar nemazgātām rokām pagatavots ēdiens rada risku inficēties ar dažādu infekcijas slimību ierosinātājiem, un cilvēks var saslimt ar salmonelozi, trihinelozi, A hepatītu u.c. slimībām.

Atcerieties par bērnu drošību.

Raugieties, lai bērni vieni nerotaļājas ūdens vai ugunskura tuvumā un nevarētu piekļūt degšķidrumam vai citām dzīvībai bīstamām vielām. Tāpat neatstājiet bērnu vienu pašu dzīvnieku tuvumā, īpaši, ja svētkos ciemojies pie radiem vai paziņām, kuriem ir mājdzīvnieki.

Plūcot jāņuzāles, izvēlieties piemērotu apģērbu un pielāgojiet apģērbu tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt!

Peldieties tikai tajās peldvietās, kurās ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta!

Jāņu nakts nav piemērots laiks nakts peldēm, lēkšanai ūdenī uz galvas un savu peldētāja spēju izrādīšanai.

1.jūnijā, tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, aicinot un atgādinot ikvienam rūpēties par savu un citu bērnu drošību, ļaujot katram bērnam justies labi – būt veselam, pasargātam, zinošam un novērtētam.

Vasaras brīvlaiku, saulainu laiku un atpūtu dabā gaida ikviens izglītojamais, tomēr, ja vasaras sezonā netiks ievēroti drošības pasākumi, tā var beigties ar smagām traumām un nelaimi visai ģimenei. Vecāku/aizbildņu pienākums ir uzraudzīt bērnu, veidot bērnam drošu vidi, kā arī iemācīt drošas uzvedības pamatus, taču katra paša pienākums ir sargāt sevi, izvērtēt savas zināšanas, spējas un riskus, kā arī rīkoties atbilstoši dažādās dzīves situācijās.

Lai izvairītos no iespējamajām nelaimēm un negadījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina iepazīties ar kontrolsarakstu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākiem, kas ietver būtiskākos drošības jautājumus vasarā. Aicinām vecākus laikus ar bērniem pārrunāt tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un pareizu rīcību ārkārtas situācijās, lai šovasar atpūta brīvā dabā būtu droša.

Šogad no 13. līdz 19. maijam tiek atzīmēta Starptautiskā sāls izpratnes veicināšanas nedēļa, lai veicinātu izpratni par pārmērīgas sāls lietošanas kaitīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Šī gada Pasaules Veselības organizācijas moto ir “Ir pienācis laiks pievērst uzmanību sālim!” (It's time to shine the spotlight on salt)!”, lai uzsvērtu slēptā sāls daudzumu rūpnieciski ražotajos produktos.

Ir pierādīts, ka pārmērīgs sāls patēriņš paaugstina asinsspiedienu, kas ir cieši saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām. Ir noteikta sāls maksimālā ieteicamā dienas deva – 5 grami, kas ir aptuveni 1 tējkarote. Lai gan tas var šķist visai daudz, patiesībā sāls ir sastopams ļoti daudzos produktos, kā arī to pievieno ēdienam tā gatavošanas laikā, tādēļ šo limitu ir viegli pārsniegt. Latvijas iedzīvotāji vidēji uzņem vairāk nekā 5 gramus sāls dienā, kas ievērojami pārsniedz rekomendētos 5 gramus (šis daudzums ietver arī sāli, kas tiek pievienots ēdienam gatavošanas laikā un sāli, kas tiek uzņemts ar gataviem produktiem).

Gandrīz visi rūpnieciski ražotie produkti, ko ikdienā lietojam uzturā satur daudz sāls, tāpēc tā vietā, lai pievienotu vēl papildu sāli, gatavojot ēdienu mājās, ieteicams izvēlēties garšvielas bez sāls, garšaugus un zaļumus. Ir ieteicams lietot sāli ar joda piedevu jeb tā saucamo jodēto sāli, jo pētījumi[1] apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju uzturā ir samazināts joda daudzums, kas var veicināt vairogdziedzera funkciju traucējumu attīstību.

Ir būtiski pārskatīt uztura paradumus un jau agrīnā vecumā veicināt bērnos izpratni par patērēto sāls daudzumu ikdienā, lai samazinātu paaugstināta asinsspiediena un citu slimību risku.

Aicinām materiālus izmantot mācību stundās, lai veicinātu bērnu zināšanas par sāli.

Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas izstrādātie informatīvie materiāli par sāli, sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī veselīga uztura ieteikumiem:

Infografika “Sāls” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/infografika_sals1.pdf

Infografika “Ko Tev var pastāstīt pārtikas produktu marķējums?” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/marjums_22.081.pdf

Infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Infografikas/spkc_infografiki_uzturs_web.pdf

Brošūra “Sirds un asinsvadu veselības formula” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/sirds_veselibas_veicinasanas_bukletsweb1.pdf

Brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17667/download?attachment

Brošūra “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18602/download?attachment

Brošūra “Veselība uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības periodā” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Informativi%20izdevumi/grutniecesuzturs_buklets_148x210_new.pdf

Buklets “Veselīga uztura ieteikumi bērniem līdz 2 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17372/download?attachment

Brošūra “Uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18297/download?attachment

Brošūra “Uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachment

Infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Infografikas/spkc_infografiki_uzturs_web.pdf

Buklets “Jods Tavai veselībai” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15981/download

Video jauniešiem “Jods Tavai veselībai” https://www.youtube.com/watch?v=kPANSKTu8-4

Infografika “Par jodu, tā funkcijām organismā, avotiem uzturā un ieteicamo dienas devu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/14467/download?attachment

Ik gadu 15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena ar mērķi vairot izpratni par slīkšanas novēršanu, kā arī izglītot sabiedrību par drošību pie un uz ūdens.

Turklāt 15. maijs Latvijā ir peldsezonas atklāšanas datums.

Aktīvajā peldsezonā strauji pieaug riski, kas saistīti ar traumu gūšanu pie ūdenstilpēm un uz ūdens. Lai atpūta nebeigtos ar nelaimes gadījumu vai pat letāli, svarīgi atgādināt un aktualizēt drošas peldēšanās pamatprincipus gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Latvijā 2022. gadā tika reģistrēti 99 nāves gadījumi slīkšanas un noslīkšanas dēļ tostarp 4 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

No visiem 2022. gadā reģistrētajiem slīkšanas un noslīkšanas gadījumiem lielākā daļa bija noslīkuši atklātās ūdenstilpēs dabā.

Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē.

Lai aktualizētu Starptautisko ūdens drošības dienu, SPKC speciālisti ir izstrādājuši bērniem:

360 grādu virtuālā tūre, lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens https://latviainside.com/explore/tours/games/peldiesdrosi/index.htm;

Video “Esi ūdensdrošs” https://www.youtube.com/watch?v=OR9alNq6Ncs;

E. Kurpnieka stāsts par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām https://www.youtube.com/watch?v=yg0g6_xdzXk;

Informatīvais materiāls “Man ir mugurkauls” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/5957/download?attachment ;

Darba lapas “Esi drošs pie un uz ūdens” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17468/download?attachment ;

Infografika "Drošas un piemērotas peldvestes izvēle" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18906/download?attachment

Līdz 30. aprīlim visā pasaulē atzīmē Imunizācijas nedēļu, kuras laikā Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra speciālisti atgādinās par dažiem svarīgiem aspektiem.

Arī Latvijā joprojām tiem piesaukti vairāki mīti, kas maldina sabiedrību un negatīvi ietekmē bērnu vakcināciju. Šķetinām tos pēc patiesības sviestmaizes principa, kuru izstrādājis Roberta Koha institūts.

Ieskaties sava bērna vakcinācijas pasē un, sazinoties ar ārstu, noskaidro vai Tavam bērnam ir veiktas visas nepieciešamās vakcinācijas pret infekcijas slimībām!

Ļoti svarīgi sekot līdzi vakcinācijas kalendāra ievērošanai un laikus izdarīt paredzētās vakcinācijas, lai aizsargātu bērnu pirms tas sasniedz vecumu, kad inficēšanās risks ir visaugstākais.

Uzzini, kādā vecumā bērnam jāsaņem kādas vakcinācijas: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18729/download?attachment

Katru gadu maijā tiek atzīmēts Laimas slimības izpratnes mēnesis, ar mērķi samazināt Laimas slimības jeb Laimas boreliozes izplatību, informējot sabiedrību par slimības simptomiem un iespējām pasargāt sevi un savu ģimeni.

Laimas slimība jeb borelioze ir infekciju slimība, kuru izraisa baktērija Borrelia burgdorferi s.l. Ar šo infekciju cilvēks var saslimt pēc inficētās ērces piesūkšanās, īpaši, ja ērce bijusi piesūkusies ilgāk par 12 stundām.

Fakti par Laimas slimību:

Latvijā ik gadus ar Laimas boreliozi saslimst 200 - 600 iedzīvotāji;

Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums vai citi neskaidri simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu;

Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās, var parādīties vēlīnas Laima boreliozes pazīmes: artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.

Kā sevi pasargāt no ērces piesūkšanās?

Jāizvēlas gaišs un, vēlams, slīdošs apģērbs; jāpielāgo apģērbs tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.

Uz apģērba un apaviem jāizsmidzina aizsardzības līdzeklis – repelents pret insektiem, tai skaitā ērcēm.

Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces, jāpārbauda arī savs mājdzīvnieks.

Katru gadu 7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules veselības diena ar mērķi aktualizēt globālās veselības jautājumus, uzsverot katra cilvēka pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus bez diskriminācijas vai finansiāliem šķēršļiem, kā arī uzsverot nepieciešamību katram ikdienā rūpēties par savu veselību un labbūtību.

Šogad Pasaules veselības dienas tēma ir “Mana veselība, manas tiesības”.

Šī gada tēma ir izvēlēta, lai aizstāvētu katra indivīda tiesības saņemt kvalitatīvu veselības izglītību un informāciju, tīru dzeramo ūdeni un elpot tīru gaisu, nodrošināt pilnvērtīga un sabalansēta uztura pieejamību, nodrošināt iespēju dzīvot, mācīties un strādāt labvēlīgos un drošos vides apstākļos.

Atzīmējot Pasaules veselības dienu, vēlamies atgādināt par būtiskākajiem veselīga dzīvesveida pamatprincipiem:

Ēdiet pilnvērtīgu, sabalansētu un veselīgu maltīti!

Ikdienā regulāri nodarbojieties ar fiziskajām aktivitātēm!

Pārtrauciet/neuzsāciet atkarību izraisošo vielu lietošanu, tostarp ierobežojiet ekrānlaiku!

Rūpējieties par savu seksuālo un reproduktīvo veselību!

Atvēliet laiku kvalitatīvai atpūtai un miegam!

Domājiet pozitīvi un rūpējieties par savu psihisko veselību!

Rūpējieties par savu drošību un netīši gūto traumu risku mazināšanu!

Šogad Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir apkopojuši dažādus uzdevumus par veselības tēmām, piedāvājot uzdevumu krājumu veselības tematiskās dienas atzīmēšanai izglītības iestādēs!

6. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules fizisko aktivitāšu diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību fizisko aktivitāšu nozīmei.

Fiziskās aktivitātes ir jebkura veida ķermeņa kustības, kuras rada skeleta muskuļi un kuru laikā tiek patērēta enerģija.

Ir tik daudz iemeslu būt fiziski aktīvam! Fiziskās aktivitātes sniedz iespēju gūt jaunu pieredzi un pilnveidot prasmes, uzlabo fizisko un psihisko veselību. Tas ir labs veids kā atpūsties, baudīt draugu vai ģimenes kompāniju un uzlabot pašsajūtu!

Pielikumā nosūtām arī infografikas par fizisko aktivitāšu ieteikumiem bērniem, pieaugušajiem un senioriem.

Regulāras fiziskās aktivitātes samazina:

hronisku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, II tipa cukura diabēta attīstības risku, kā arī šo slimību progresēšanu;

liekā svara un aptaukošanās risku;

onkoloģisku slimību, piemēram, krūts un resnās zarnas vēža attīstības risku;

osteoporozes risku, kā arī palēnina tās attīstību;

no kritieniem gūto ievainojumu risku;

stresa līmeni un depresijas simptomus;

neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Alcheimera slimības un demences attīstības risku;

trauksmes un depresijas attīstības risku.

Fiziskās aktivitātes uzlabo:

sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas funkcionālo stāvokli;

balsta un kustību sistēmas stāvokli, nostiprinot visas muskuļu grupas, locītavas, saites, palielinot muskuļu spēku;

pareizas stājas veidošanos un saglabāšanos;

lokanību;

ritma izjūtu, koordinācijas un kustību precizitāti;

vispārējo fizisko sagatavotību;

vielmaiņu un normālas ķermeņa masas uzturēšanu;

miega kvalitāti;

domāšanas, spriestspējas un koncentrēšanās spējas, garastāvokli;

vispārējo pašsajūtu un psihisko veselību.

Katra fiziskā aktivitāte ir labāka par absolūtu fizisko bezdarbību, galvenais ir kustēties!

Papildu ieguvumus veselībai un fiziskajai sagatavotībai sniedz regulāras augstas intensitātes fiziskās aktivitātes.

Ik gadu 22.martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību ūdens resursu pieejamībai un kvalitātei un aicināt katram cilvēkam apzināties ūdens vērtību.

Šī gada Pasaules ūdens dienas tēma ir: “Ūdens izmantošana mieram un labklājībai (ang.v. Leveraging Water for Peace and Prosperity)”

Ūdens ir būtiska un neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, tāpēc šī diena ir lieliska iespēja ikvienam, jo īpaši bērniem, atgādināt par ūdens svarīgo lomu mūsu organismā.

Pietiekama ūdens uzņemšana ir vitāli svarīga cilvēka organismam, jo ūdens nodrošina plašu funkciju spektru:

izvada no organisma nevajadzīgās vielas;

transportē uzturvielas un skābekli uz šūnām;

aizsargā jutīgos audus;

uzlabo asins cirkulāciju organismā;

“ieeļļo” un aizsargā locītavas;

mitrina ādu un uztur tās elastību;

regulē ķermeņa temperatūru;

palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru;

uzlabo vielmaiņas procesus;

paaugstina organisma aizsardzības spējas u.c.

Ūdens no organisma nepārtraukti izdalās (ar sviedriem, izelpoto gaisu, urīnu, fēcēm), tāpēc tas ir regulāri jāuzņem visas dienas laikā. Procentuāli pret kopējo ķermeņa masu ūdens bērnu organismā ir vairāk nekā pieaugušajiem, tādēļ bērniem ātrāk var iestāties dehidratācija jeb pārmērīgs ķermeņa šķidruma zudums.

Šogad Pasaules Ūdens dienas atzīmēšanai izstrādāta infografika “Tavs draugs Ūdens” par ūdens uzņemšanas nozīmīgumu, ietverot ieteikumus, kā veicināt lielāku ūdens uzņemšanu.

Šogad 14. martā tiek atzīmēta Pasaules nieru diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni par nieru nozīmi cilvēka organismā, samazināt nieru slimību cēloņus, to izplatību.

Galvenie ietekmējamie nieru slimību riska faktori ir liekā ķermeņa masa, 2. tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana un alkohola lietošana, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt profilaktiskus pasākumus.

Būtiska nozīme nieru veselības saglabāšanai un veicināšanai ir ne vien veselīga dzīvesveida ievērošana, (piemēram, uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, lietot veselīgu, sabalansētu uzturu un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm), bet arī regulāriem (vismaz reizi gadā) ģimenes ārsta apmeklējumiem, lai savlaicīgi diagnosticētu jebkādus nieru darbības traucējumus.

Šogad, atzīmējot Pasaules nieru dienu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Ieteikumi nieru veselībai” un viktorīnu “Cik daudz Tu zini par nieru veselību?”

Sākoties siltākam laikam, cilvēki aizvien vairāk pavada laiku brīvā dabā. Ērču aktivitātes sezona sākas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra sasniedz +3–5 °C grādus. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos tā var būt garāka. Tāpēc ir svarīgi atcerēties par piesardzību un laikus veikt vakcināciju, lai pasargātu sevi un bērnus no ērču encefalīta.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu ir pieejama bērniem no 1 līdz 18 gadiem, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā.

2024.gadā ērču encefalīta endēmisko teritoriju sarakstā iekļauti 5 novadi –

Kuldīgas novads, Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Talsu novads un

Cēsu novads. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā.

Šogad, pamatojoties uz Imunizācijas valsts padomes lēmumu, mainīta vakcīnu saņemšanas kārtība – rekomendācija mainīta uz 10 gadu (iepriekš 5 gadi) balstvakcinācijas intervālupēc ceturtās ērču encefalīta vakcīnas devas saņemšanas (pamatvakcinācija – 1; 2; 3 pote un pirmā balstvakcinācija).

SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, “Laimas slimību” un ērlihiozi. Tāpēc svarīgi ievērot piesardzības pasākumus - pielāgot apģērbu tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt, izvēlēties gaišu un slīdīga materiāla apģērbu u. c. Pēc laika pavadīšanas brīvā dabā un tās laikā uzmanīgi jāapskata sevi un savu apģērbu, kā arī regulāri jāpārbauda mājdzīvniekus.

20. martā tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena (World Oral Health Day), kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par mutes veselību, akcentējot mutes un zobu kopšanas nozīmi.

Mutes veselības pētījumā skolēniem Latvijā 2023. gadā, noskaidrots, ka Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji trīs līdz četri bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi, savukārt Rietumeiropas valstīs šis skaitlis svārstās ap vienu vai pat mazāk. Vecākiem, ģimenei, zobu aprūpes speciālistiem un arī pedagogiem ir svarīga loma bērna dzīvē, jo tieši šīs personas var izglītot bērnus par mutes un zobu veselību un veicināt nozīmīgu ieradumu veidošanos bērnam.

Mutes dobuma un zobu veselību ietekmē ne tikai pareizas un regulāras higiēnas ievērošana, bet arī uzturs un ēšanas paradumi. Neveselīgi ēšanas paradumi un nepietiekama mutes dobuma higiēna veicina dažādu mutes dobuma slimību veidošanos, tostarp zobu kariesu (zobu bojājums/caurums) un smaganu saslimšanas.

Mutes dobuma higiēna un regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista palīdz bērniem saglabāt veselus zobus. Bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārsts ir pieejams bez maksas. Reizi gadā bērniem un jauniešiem vecumā no 2 līdz 18 gadiem tiek apmaksāta arī zobu higiēnista vizīte. Divas reizes gadā zobu higiēnas pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā. Vairāk par zobārstniecības pakalpojumiem bērniem var uzzināt ŠEIT https://www.vmnvd.gov.lv/lv/zobarstniecibas-palidziba

Aicinām izmantot mājaslapu tirizobi.lv, lai sekmētu bērnu un pusaudžu zināšanas par mutes dobuma un zobu veselību.

Katru gadu februāra pēdējā dienā tiek atzīmēta Reto slimību* diena ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par retajām slimībām, to diagnostiku, terapiju un veselības aprūpes pieejamību cilvēkiem, kuri slimo ar retajām slimībām.

Lai savlaicīgi diagnosticētu retas, bet ārstējamas slimības, Latvijā tiek veikts skrīnings jaundzimušajiem jau dzemdību iestādē, 48–72 stundu laikā pēc dzimšanas. Ar skrīninga palīdzību tiek pārbaudīts risks saslimt ar vairākām ģenētiskām saslimšanām. Skrīnings jaundzimušajiem ir valsts apmaksāts.

Skrīnings tiek veikts astoņu slimību: fenilketonūrijas, iedzimtas hipotirozes, cistiskās fibrozes, iedzimtas virsnieru garozas hiperplāzijas (21. hidroksilāzes deficīts), galaktozēmijas, biotinidāzes deficīta, spinālās muskuļu atrofijas un smaga kombinēta imūndeficīta agrīnai diagnostikai.

Savlaicīga slimības atklāšana pasargā no akūtas slimības manifestācijas (krīzes), kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis, lai laikus varētu jaundzimušajam sniegt nepieciešamo palīdzību.

Papildu informācija: https://www.spkc.gov.lv/lv/retas-slimibas

*Retās slimības – Slimība Eiropā tiek definēta kā reta, ja tā skar mazāk kā 1 no 2000 cilvēkiem. Ir vismaz 6000 retu slimību diagnožu. Kopā tās skar pat 30 miljonus Eiropas Savienības iedzīvotāju. 80% no tām ir ar ģenētisku izcelsmi, bieži ir hroniskas un var apdraudēt dzīvību. Retas slimības var būt gan pieaugušajiem, gan bērniem, neatkarīgi no viņu sociāldemogrāfiskās situācijas.

4. martā tiek atzīmēta Starptautiskā CPV izpratnes veicināšanas diena. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un izglītošanu par cilvēka papilomas vīrusu, sauktu arī par CPV vai HPV (angl. val. Human papillomavirus), tā izplatību un izraisītajām slimībām, kā arī profilakses pasākumiem.

CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs. CPV visbiežāk tiek pārnests tieša kontakta laikā caur ādu vai gļotādu, tai skaitā dzimummontakta (gan vagināla, gan anāla, gan orāla) laikā. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi, no kuriem daudzi ir zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt CPV vīrusa augsta riska tipi var veicināt vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.

Sievietēm var izraisīt:

dzemdes kakla vēzi;

maksts un vulvas vēzi.

Vīriešiem var izraisīt:

dzimumlocekļa vēzi.

Gan sievietēm, gan vīriešiem var izraisīt:

anālā kanāla vēzi;

mutes un rīkles vēzi.

Vakcinācija ir efektīvākais rīks CPV infekcijas izraisīto onkoloģisko slimību profilaksei. Tādēļ ir būtiski regulāri informēt pusaudžus un viņu vecākus par iespēju veikt vakcināciju. Šobrīd Latvijā gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot) ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas. Savukārt, lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret CPV, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss, kas šobrīd sastāv no divām CPV vakcīnas devām[1].

Vakcināciju pret CPV vīrusu organizē ģimenes ārsts. Vairāk informācijas par CPV, tā izraisītām slimībām un vakcināciju pret CPV lasīt ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Lai veicinātu jauniešu izpratni un zināšanas par CPV infekciju, aicinām mācību stundās izmantot sagatavoto video “Kas ir CPV?”, kā arī izplatīt video izglītības iestādes komunikāciju kanālos. Video ar subtitriem latviešu valodā pieejams ŠEIT https://www.youtube.com/watch?v=qG7QqYT2eBc

Šogad SPKC speciālisti ir sagatavojuši plakātu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas” .png un .pdf formātā (A4 un A3 izmēros), lai atgādinātu izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem par CPV infekciju, iespējamajām saslimšanām un profilakses pasākumiem.

Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18723/download?attachment

Informatīvais materiāls “Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes ārstniecības personām par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18420/download?attachment

Kartīte "Vakcinācija pret CPV" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17641/download?attachment

Buklets "Cilvēka papilomas vīruss" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17639/download?attachment

[1] Vairāk informācijas meklē SPKC mājaslapā šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv sadaļā “Cilvēka papilomas vīrusa vakcīna”

2024.gada 4.-10.martā norisināsies ceturtā Bērnu mentālās veselības nedēļa Latvijā, kuru organizē "Debesmanna.com" ar domubiedriem. Aicinām vecākus noklausīties bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" bezmaksas lekcijas! Paklausies izcilu speciālistu ieteikumos, un aicini arī citus vecākus pievienoties bezmaksas lekcijām Facebook! https://www.facebook.com/share/p/8qbRAbG57a4JjrRd/

pirmdiena 4. marts 10.00Brāļi un māsasViktorija Ozola, espats.lv https://www.facebook.com/events/7244795318876151/

pirmdiena 4. marts 14.00 Robežu pārkāpjoša uzvedībaIveta Ķelle, Papardes zieds https://www.facebook.com/events/958956408997140/

otrdiena, 5. marts, 10.00 Kā pāraprūpe bērnībā atspēlējas pusaudžu vecumā?Elīna Bārtule, Pusaudžu resursu centrs https://www.facebook.com/events/309038108459851/ otrdiena, 5. marts, 12.00 Audzināšanas modeļi ģimenēBaiba Martinsone, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe https://www.facebook.com/events/7525453630831477/

otrdiena, 5. marts, 17.00Un kā tad ar mazbērniem?!"Jana Jarinovska, LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" un Kristiāna Kalniņa, klīniskā psiholoģe https://www.facebook.com/events/1393058671576217/

trešdiena, 6. marts, 12.00Bērns melo un zogEvita Štāla, konsultatīvā un izglītības psiholoģe https://www.facebook.com/events/412824627886415/

trešdiena, 6. marts, 19.00Lai saglabātu savu psihoemocionālo labsajūtuIeva Everte, ārste psihiatre https://www.facebook.com/events/1466582713891705/

ceturtdiena, 7. marts, 11.00Pārliecināts un laimīgs bērnsLīva Spurava, geštaltterapeite, psiholoģijas centrs "Augt" un Katrīna Dimsone, mākslas terapeite, psihoterapijas speciāliste https://www.facebook.com/events/391202383641901/

ceturtdiena, 7. marts, 13.00Kas ir uzvara ģimenes domstarpībās?Iveta Lielmane, Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas Domstarpību lietu nodaļas vadītāja un Inese Āre, psiholoģe https://www.facebook.com/events/1382212679846154/

ceturtdiena, 7. marts, 18.00Pēcdzemdību vieglumi un grūtumiDiāna Zande, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite https://www.facebook.com/events/1076385843409918/

piektdiena, 8. marts, 10.00Kā nepazaudēt partnerattiecības ģimenē, kurā aug bērni?Diāna Zande, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite https://www.facebook.com/events/1146171996542178/

piektdiena, 8. marts, 11.00Kā mācīt bērnam laika izjūtu?Līga Bērziņa, uzvediba.lv, klātienes lekcija Kuldīgāhttps://www.facebook.com/events/276475972136226/

piektdiena, 8. marts, 13.00Apzināta audzināšanaAija Krišjāne, klīniskā psiholoģe https://www.facebook.com/events/1852780755159467/

piektdiena, 8. marts, 14.00Patoloģiska jeb ekstrēma pretestība prasībām (PPP)Elīna Havukainena (Elina Havukainen), Somijas Autisma apvienības vecāku atbalsta grupu vadītāja, klātienes lekcija Kuldīgā https://www.facebook.com/events/1700233113797297/

piektdiena, 8. marts, 15.00Mans bērns treniņā, pulciņā, nometnē: cik tur ir droši?Anda Avena, Centrs "Dardedze" https://www.facebook.com/events/351870727312326/ piektdiena, 10. marts, 16.00Vecāki arī dusmojasLaila Pāpe, klīniskā psiholoģe https://www.facebook.com/events/733159888898266/

Lekciju ieraksti būs pieejami Debesmanna.com Facebook lapā, "YouTube" kanālā, kā arī www.debesmanna.com mājaslapā.

-------2023.gada trešās Bērnu mentālās veselības nedēļas

lekciju ieraksti: Pārslēgšanās situācijas bērnudārza vecumā, Viktorija Ozola, EsPats.lvLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVCc8V0Y6/

Efektīvas metodes skolotāja un skolēna labbūtībaiKā strādāt un sadarboties ar bērniem, kuriem ir AST vai UDHSInāra Oļena, Mg Paed, uzvedības analītiķe Lekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVA6IJpWG/

Ko vecāki domā par bērnu seksuālo attīstību un ko domā paši bērni?Iveta Ķelle, Papardes ziedsLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVyiKllov/

Kā atpazīt UDHS bērnu?(Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi),Simona Raize, klīniskā psiholoģe, platforma Mīlēt izglītoti Lekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVuY49g2C/ Rūpes par grūtnieču un mammas miega kvalitāti,Zane Zokmane, ģimenes miega speciālisteLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVt7vSjZU/

Kaitējoša seksuāla uzvedība bērnu vidūSindija Dziedātāja, klīniskā psiholoģeLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQV_uBGCdw/

Grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā ietekme uz bērna un vecāku attiecībām: mīti un zināmaisLīga Vasara-Brakmane, dūla, zīdīšanas konsultanteLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQW10lOx7R/

Tēvu mentālā veselība un izaicinājumiGatis Smidrovskis, Biedrības Tēvi valdes loceklis, Raivo vilcāns, krīžu centrs Skalbes direktorsLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVeAPBk6T/ Ēšanas traucējumi bērniem un pusaudžiem - pazīmes, riski un palīdzības iespējasIlze Mežraupe, psihiatre, Bērnu slimnīcaKristīna Mackeviča, Bērnu slimnīcaLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQVcV1aEgS/

Perfekcionisms - bērna draugs vai bieds?Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeitsLekcijas ieraksts https://www.youtube.com/watch?v=zlvq3GC-f-Y

Emocijas un to ietekme uz bērna fizisko veselībuMadara Pumpure, ārste-psihoterapeiteLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQV4wyY0tQ/

Bērns ar invaliditāti. Kā ģimenē ar to dzīvot? Diāna Zande, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeiteLekcijas ierakts https://fb.watch/lQW4ufsRvi/

Demence tuviniekam, kā par to runāt ar bērniem,Ieva Everte, psihiatre, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīcaLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQW5w-r5kT/

Prasmes jaunam sākumamLīga Bērziņa, Uzvedība.lvLekcijas ieraksts https://fb.watch/lQW6ZtJMph/

-------2022.gada otrās Bērnu mentālās veselības nedēļas lekciju ieraksti: Kā audzināšanas darbā nepazaudēt attiecības ar bērnu? Viktorija Ozola, EsPats.lv lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/507841974068100

Kad ģimenē ienāk sērasMarina Brice, psiholoģe, psihoterapeite lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/1342276192942790

Dažādās ģimenes Diāna Zande, psiholoģijas zinātņu doktore lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/937603060286495

Tas trakais pusaudžu laiks Iveta Ķelle, Papardes Zieds lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/686045885755649

Pusaudzis un atkarībasĻevs Poluņins, psihiatrs narkologs, Svetlana Levalde, atkarību profilakses speciālistelekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/908416513183146

Ko piedzīvotais bērnudārzā iemāca manam bērnam?Agnese Sladzevska, Centrs Dardedze

lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/7086402851432428

Miegs nav tikai par midzināšanu Zane Zolmane, sertificēta miega konsultante lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/377400090577085

Vardarbības daudzās sejas Irina Mazurika, Centrs Marta lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/477326500768092

Runā ar mani grāmatu klubs Laura Grēviņa, Pa kluso Anete Kiseļeva, sociālantropoloģe Elīna Kļaviņa, PEP mamma, Tēvi lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/640564300351267 Kā sarunāties ar bērniem par karu? Līga Bērziņa, Uzvedība.lv lekcija ieraksts: https://www.facebook.com/Debesmanna/videos/270817858419376

-------2021.gada pirmās Bērnu mentālās veselības nedēļas lekciju ieraksti:

Runā ar mani: Kad vecāki šķirasAndas Avenas sarunā "Kad vecāki šķiras" eksperte Laila Balode, "Centrs Dardedze" konsultāciju daļas vadītāja, aplūkos šķiršanās tēmu ģimenē.

Sarunas ierakts https://fb.watch/4b3C-ZUg30/

Atbalsts vecākiem un bērniem Sarunā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultācijas daļas vadītāju Ingu Gulbi noskaidrosim visu par pieejamo atbalstu vecākiem un bērniem. Sarunas ierakts https://fb.watch/4b3yUQqK_b/

Diagnoze - vai spriedums uz mūžu? Agnese Drunka ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu runās par atsevišķiem vecumposmiem un ar to saistītajām vecāku ekspektācijām, par to, ko sevī ietver bērna mentālā veselība un kā tiek noteiktas diagnozes. Sarunas ierakts https://fb.watch/4b3vRkrGGi/

Palīdzēt sev, lai palīdzētu bērnam Dr. Ieva Everte ir ārste-rezidente psihiatrijā, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā, divu bērnu mamma. Sarunas ierakts https://fb.watch/4b3qMQcwoi/

Vai viegli būt jaunam? Valda Meldera saruna ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju, psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu. Sarunas ierakts https://fb.watch/4b3mm61HQd/

Bērnu seksualitāte: atklāti par "tabu" tēmām. Agneses Drunkas saruna ar klīnisko psihologu, konsultantu attiecību un seksualitātes jautājumos Kristīni Balodi. Sarunas ierakts https://fb.watch/4b39wfcq4m/

Kāpēc "ābols nekrīt tālu no ābeles"? Kristīne Virsnīte sarunā "Kāpēc "ābols nekrīt tālu no ābeles"?" ar psiholoģi, KBT psihoterapeiti, Mg. art., Dr. Psych. Diānu Zandi iedziļināsies bērna temperamenta tēmā. Sarunas ieraksts https://fb.watch/4e3hdVPGAq/

Pāraprūpe - lāča pakalpojums bērnam Valdis Melderis sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu pievērsīsies pāraprūpei un noskaidros, kādēļ tas ir lāča pakalpojums bērniem. Sarunas ieraksts https://fb.watch/4e35enVqqR/

Intensīvās emocijas Vebinārā pedagoģe Līga Bērziņa runās par emociju regulāciju - par to, kā iemācīties emocijas izprast, sarunāties ar tām, kā arī vadīt tās. Sarunas ieraksts https://fb.watch/4e2Y81VEOk/

Sīkāk https://www.facebook.com/Debesmanna

3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu. Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu VAI trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus: klausoties mūziku austiņās, ierīces skaļuma līmeni jāiestata uz ne vairāk kā 60% no maksimālā iespējamā skaļuma. Austiņām jābūt kvalitatīvām un apkārtējo troksni slāpējošām; regulāri jāatpūtina dzirdi, atrodoties klusumā, kā arī jāierobežo audio ierīču ikdienas lietošanas ilgumu; trokšņainās vietās jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizsargaustiņas vai ausu aizbāžņi. Jāmēģina atrasties pēc iespējas tālāk no trokšņa avota; priekšroka dodama bērnu rotaļlietām ar regulējamu skaļumu. Skaļumu nepieciešams iestatīt zemākajā iespējamajā līmenī. Ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu. Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa .

Papildu informācija par drošu un nekaitīgu audio ierīču lietošanu un drošu klausīšanos bērniem: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17647/download?attachment .

20. martā, vairāk nekā 130 pasaules valstīs tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena (World Oral Health Day), kuras galvenais mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar plašākām zināšanām, kā uzlabot mutes veselību visās vecuma grupās.

Elementāri, taču svarīgi mutes veselības paradumi

Diēta: samazināt cukura lietošanas daudzumu un biežumu pārtikas produktos un dzērienos

Zobu tīrīšana: divreiz dienā iztīrīt zobus ar fluorīdus saturošu zobu pastu

Zobārstniecības komandas apmeklējums: regulāri veikt mutes dobuma izmeklēšanu zobārsta vai zobu higiēnista noteiktā laika intervālā, ievērojot pacienta risku saslimt ar kādu mutes slimību

Valkāt aizsargkapes sportojot

Tabakai – nē! Tabaku un elektroniskās smēķēšanas ierīces nelietot nevienā tās formā

Alkoholu lietot mērenās devās

Par mutes un zobu veselību ir nepieciešams rūpēties jebkurā vecumā, bet īpaši svarīgi ir pareizi mutes dobuma higiēnas paradumi bērniem un pusaudžiem.

Mutes dobuma un zobu veselību ietekmē ne tikai pareizas un regulāras higiēnas ievērošana, bet arī uzturs un ēšanas paradumi. Neveselīgi ēšanas paradumi un nepietiekama mutes dobuma higiēna veicina dažādu mutes dobuma slimību veidošanos, tostarp zobu kariesu (zobu bojājums/caurums) un smaganu saslimšanas.

Mutes dobuma higiēna un regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista palīdzēs bērniem saglabāt veselus zobus. Līdz 18 gadu vecumam zobārsts bērniem ir pieejams bez maksas. Pie zobārsta ieteicams doties vismaz vienu reizi gadā un pie higiēnista – divas reizes gadā.

4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un palielināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi un savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanu. Latvijā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ļaundabīgie audzēji ir galvenais invaliditātes cēlonis.

Pasaules pretvēža dienā aicinām izrādīt rūpes par savu un līdzcilvēku veselību, gan izmantojot iespēju veikt valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes, gan ievērojot veselīga dzīvesveida paradumus, lai samazinātu risku saslimt ar vēzi.

Informāciju par valsts apmaksātām profilaktiskajām pārbaudēm var meklēt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē, sadaļā Vēža skrīnings https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings

Šogad, lai atzīmētu Pasaules pretvēža dienu, SPKC speciālisti ir sagatavojuši divas informatīvas pastkartes (vienu sievietēm, otru vīriešiem), lai atgādinātu par iespēju noteiktā vecumā veikt valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes:

krūts vēža skrīnings (sievietēm)

dzemdes kakla vēža skrīnings (sievietēm);

prostatas vēža skrīnings (vīriešiem);

kolorektālā jeb zarnu vēža skrīnings (sievietēm un vīriešiem).

Informatīvā pastkarte sievietēm https://www.kraslava.lv/lv/media/8883/download?attachment

Informatīvā pastkarte vīriešiem https://www.kraslava.lv/lv/media/8886/download?attachment

Aicinām izmantot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus par onkoloģisko slimību profilaksi.

Izglītojoši video

“Krūšu pašpārbaude – sevis mīlēšanas ikmēneša rituāls” https://youtu.be/2s-qapkgJdo

Esi savas veselības noteicējs! Veic sēklinieku pašpārbaudi! https://www.youtube.com/watch?v=IIDku2y6WYU

“Kā veikt zarnu vēža profilaktisko testu?” https://www.youtube.com/watch?v=9ZTcUnR6yWs

“Biežāk uzdotie jautājumi par zarnu vēža profilaktisko testu” https://www.youtube.com/watch?v=PVXA5H-T538

“Kas ir CPV?” https://www.youtube.com/watch?v=qG7QqYT2eBc

Informatīvie materiāli

Krūts vēža profilakse:

Brošūra “Krūšu pašpārbaude – ikmēneša rituāls” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_vidusskolas_meitenm1_2.pdf

Brošūra “Krūšu veselība un pašpārbaude” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/krusu_parbaude_web1_1.pdf

Kartīte “Veic krūšu pašpārbaudi un esi vesela!” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19452/download?attachment

Infografika "Zīdīšana" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19494/download?attachment

Dzemdes kakla vēža profilakse:

Kartīte “Vakcinācija pret CPV” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18921/download?attachment

Buklets “Cilvēka papilomas vīruss” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18915/download?attachment

Kolorektālā (zarnu) vēža profilakse:

Infografika “Zarnu vēža profilaktiskais tests – tavai veselībai un sirdsmieram!” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15686/download

Prostatas un sēklinieku vēža profilakse:

Buklets “Kā pasargāt sevi no prostatas vēža” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ka_pasargat_sevi_no_prostatas_veza1.pdf

Infografika “Sēklinieku pašpārbaude” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15318/download?attachment

Infografika “Fakti par vīriešu veselību Latvijā” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15443/download?attachment

Buklets “Sēklinieku pašpārbaude” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18666/download?attachment

Ādas vēža profilakse:

Brošūra “Sauļošanās ietekme uz veselību” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_saulosanas1_0.pdf

Infografika “Trīs “U” un esi gatavs tikties ar sauli” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15270/download

Buklets “Kā pasargāt sevi no ādas vēža” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ka_pasargat_sevi_no_adas_veza1_0.pdf

Plaušu vēža profilakse:

Buklets “Kā pasargāt sevi no plaušu vēža” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ka_pasargat_sevi_no_plausu_veza1.pdf

Brošūra “Vēlies pārtraukt smēķēšanu? Sāc tagad!” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18372/download?attachment

Citi:

Brošūra “Ja Tev ir atklāts vēzis” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_ja_atklats_vezis1.pdf

Brošūra “Ja Tavam tuviniekam atklāts vēzis” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_ja_tuviniekam_atklats_vezis1.pdf

Brošūra “Palīgs sarunas veidošanai ar pacientu par vēža skrīningu” https://www.kraslava.lv/lv/jaunums/4-februaris-pasaules-pretveza-diena-0

Brošūra “Veselīga uztura ieteikumi onkoloģisko slimību profilaksei” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Informativi%20izdevumi/vezaprofilaksei_148x21029694.pdf

Grāmatzīme “12 veidi, kā mazināt risku saslimt ar vēzi” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/5825/download?attachment

Infolapa “Ķermeņa masas indekss” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17167/download?attachment

Autors:

Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls

Janvāris tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža izpratnes veicināšanas mēnesis ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par dzemdes kakla vēzi un tā profilaksi.

Ik gadu Latvijā dzemdes kakla vēzi diagnosticē aptuveni 240 sievietēm, un tā ir viena no biežākajām ļaundabīgajām slimībām sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Ir skaidri izpētīts dzemdes kakla vēža iemesls – 99 % gadījumu to rada ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija.

Efektīvākā aizsardzība, lai novērstu saslimšanu ar CPV izraisītām slimībām (t. sk. dzemdes kakla vēzi) ir vakcinācija. Šobrīd gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV. Valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV veic ģimenes ārsti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs.

Slimību profilakses un kontroles centrs projekta “Sadarbības uzlabošana imunizācijas jomā Eiropas Savienībā” (IMMunion) ietvaros ir adaptējis ASV bezpeļņas organizācijas “Advocates for Youth” projekta “Amaze” radīto video “Kas ir CPV?” (“What is HPV (Human Papillomavirus)”). Video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=qG7QqYT2eBc.

Citi noderīgi materiāli:

buklets “Cilvēka papilomas viruss” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18429/download?attachment

pastkarte “Vakcinācija pret CPV” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17641/download?attachment

Tuvojoties izglītojamo ziemas brīvlaikam, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši brīvlaika aktivitāšu un uzdevumu darba burtnīcu ar stāsta elementiem pirmsskolas vecāko grupu un sākumskolas jaunākā vecuma bērniem “Rūķīšu Jaungada svinības”. Šī darba burtnīca sniedz iespēju bērniem pavadīt ziemas brīvlaiku jēgpilni, radoši un jautri, vienlaikus pievēršoties veselīgu ieradumu veicināšanai nākotnē.

Darba burtnīcā iekļautās aktivitātes ietver tādas ar veselības veicināšanu saistītas tēmas kā drošība ziemā, drošība mājās, svinot svētkus, uzturs, fiziskās aktivitātes, roku higiēna, psihiskā veselība un miega higiēna. Tāpat uzdevumi veicinās un attīstīs arī bērna radošumu, motoriku, atmiņu, uzmanību un koncentrēšanās spēju.

Aicinām bērnus pildīt darba burtnīcas uzdevumus visa ziemas brīvlaika garumā un jauki pavadīt laiku ar ģimeni, draugiem un citiem tuviniekiem, kopīgi iepazīstot “Rūķīšu Jaungada svinību” aktivitātes.

Lai skaisti, balti, mierpilni un veselīgi svētki!

3. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā personu ar funkcionāliem traucējumiem diena. Šī diena uzsver iekļaušanas, pieejamības un vienlīdzīgu iespēju nozīmi personām ar funkcionāliem traucējumiem. Atzīmējot šo tematisko dienu, vēlamies atgādināt, ka iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem ir pieejami pielāgoti informatīvie materiāli par dažādiem veselības veicināšanas, slimību profilakses jautājumiem:

Pielāgoti informatīvie materiāli ar subtitriem un surdo tulkojumu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem:

Mācību filma vecākiem "Kā sarunāties ar bērnu dažādos vecuma posmos"

https://www.youtube.com/watch?v=qC0L9lnXUN4

Video skolas vecuma bērnu vecākiem par veselīga uztura pamatprincipiem

https://www.youtube.com/watch?v=GwooqfdplQs

Izglītojoša filma pieaugušajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību

https://www.youtube.com/watch?v=kI2-GFRW2x8

Mācību filma 1.–5. klašu skolēniem par veselīgu uzturu

https://www.youtube.com/watch?v=FsFbMg3lMBY

Mācību filma 5.–12. klašu skolēniem par seksuālo un reproduktīvo veselību

https://www.youtube.com/watch?v=s99TVs_OdDM

Izglītojoša filma jauniešiem par seksuālo un reproduktīvo veselību

https://www.youtube.com/watch?v=5foO19F86js

Mācību filma pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām

https://www.youtube.com/watch?v=ezdLNlunlO0

Mācību filma pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai

https://www.youtube.com/watch?v=i50yHOe6LV8

Pielāgoti materiāli ar TIFLO komentāriem jeb audio aprakstiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem:

Video skolas vecuma bērnu vecākiem par veselīga uztura pamatprincipiem

https://www.youtube.com/watch?v=rP9dpwjeiNs

Izglītojoša filma pieaugušajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību

https://www.youtube.com/watch?v=zzGKs2cDUv4

Izglītojoša filma jauniešiem par seksuālo un reproduktīvo veselību

https://www.youtube.com/watch?v=u7Rr6ZVL_IY

Mācību filma pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai

https://www.youtube.com/watch?v=ZACaTnIJFIU

Materiāli vieglajā valodā cilvēkiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem:

Mācību filma pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai https://www.youtube.com/watch?v=joRzRR9vj90

No 20. līdz 27. novembrim visā Eiropā un arī Latvijā noris Eiropas testēšanas nedēļa, kuras ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti veikt testu uz HIV, B un C hepatītu. Arī LSK HIV profilakses punktos Rīgā un citviet Latvijā var anonīmi un bez maksas pārbaudīt savu veselību. Sarakstu aicinām skatīt pēc pievienotā video.

Katru gadu HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistās Eiropas testēšanas nedēļas aktivitātēs, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par HIV un hepatītu testu veikšanas nepieciešamību un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi.

Eksprestestu veikšana punktos ir bezmaksas, anonīma un konfidenciāla, turklāt apmeklētājs pirms un pēc testa veikšanas saņem speciālista konsultāciju. Testa rezultātu iespējams uzzināt jau pēc 20 minūtēm.

DAUGAVPILS

18.novembra ielā 197V, nepieciešams iepriekš pierakstīties, zvanot uz 22036984 vai 26364032

21.11. Otrdiena 10:00 – 13:30

23.11. Ceturtdiena 10:00 – 13:30

27.11. Pirmdiena 13:00 – 16:00

1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena.

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas vairojas, iznīcinot asins šūnas, tādējādi novājinot imunitāti. HIV infekcijas beigu stadija ir AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms.

Inficēties ar HIV var tikai no inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem (asinīm, izdalījumiem no dzimumorgāniem, mātes piena).

Ar HIV nevar inficēties:

sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot;

lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u. c.;

apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;

braucot sabiedriskajā transportā;

saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien tie nesatur asinis;

insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā.

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta vairāk nekā 200 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Turklāt starptautiskā projekta "HERMETIC" pētījums liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par vienu trešdaļu lielāks. Tie ir cilvēki, kuri nezina savu HIV statusu. HIV specifiskā terapija tiek nodrošināta par valsts līdzekļiem.

Veikt HIV eksprestestu ir ātrākais veids, kā noskaidrot to, vai esi inficējies. Par to, kā notiek eksprestestēšana un kādēļ to ir svarīgi veikt ikvienam, iespējams noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=rkpBeoPLa0c

Plašāka informācija par testu veikšanas punktiem un to darba laikiem visā Latvijā atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/atrodi-sev-tuvako-hiv-profilakses-punktu

Izglītojoši video:

“HIV. Kas TEV par to jāzina?” https://www.youtube.com/watch?v=o0X8vWjWbgg

“HIV eksprestesta veikšana HIV profilakses punktā” https://www.youtube.com/watch?v=rkpBeoPLa0c&t=41s

“Ģimenes ārsta loma HIV diagnostikā” https://www.youtube.com/watch?v=iLxmj9a1Pmk

“Kāpēc svarīgi veikt HIV testu?” https://www.youtube.com/watch?v=6LkTAJ87XvA

“Mīti par HIV Latvijā” https://www.youtube.com/watch?v=zlMIifjYg18&t=239s

“Kā notiek HIV testa veikšana?” https://www.youtube.com/watch?v=4SmER9md1XA&t=204s

Informatīvie materiāli:

“HIV infekcija” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/74917_hiv_spkc_buklets_021.pdf

“HIV infekcija – tas TEV ir jāzina!” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_hiv_infekcijatas_tev_jazina1_1.pdf

“HIV – 10 fakti, kas Tev jāzina!” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/hiv_info_lapa1_1.jpg

“HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/hivaids_bchepatits_a6_web1.pdf

“HIV profilakses punkti” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17215/download?attachment

26. novembrī tiek atzīmēta Dzelzs deficīta diena. Šīs dienas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzelzs nozīmi cilvēka organisma funkciju nodrošināšanā.

Dzelzs ir mikroelements, kas nepieciešams cilvēka veselībai un labai pašsajūtai, tā deficīts būtiski ietekmē organisma funkcijas un cilvēka dzīves kvalitāti, turklāt nopietnākos gadījumos tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību.

Dzelzij ir neaizstājama loma hemoglobīna sintēzē – hemoglobīns palīdz eritrocītiem jeb sarkanajām asins šūnām nogādāt audos skābekli, tādējādi nodrošinot dažādu organisma sistēmu normālu funkcionēšanu un fizisko labsajūtu.

Dzelzs deficīta cēloņi var būt:

Nepietiekams dzelzs daudzums uzturā.

Palielināta dzelzs nepieciešamība:

grūtniecības laikā;

pusaudžu vecumā, organismam augot;

sievietēm spēcīgas menstruālās asiņošanas dēļ;

dažādu hronisku slimību gadījumā.

Citu uzturvielu nepietiekamība (piemēram, C un B grupas vitamīnu).

Dzelzs deficītam raksturīgi šādi simptomi:

nogurums;

galvas reiboņi;

miegainība;

galvassāpes;

elpas trūkums (īpaši slodzes laikā).

Dzelzi iespējams uzņemt, lietojot uzturā pārtikas produktus, kuri satur dzelzi, piemēram, dzīvnieku aknas, liellopu un putnu gaļa, zivis, pupiņas, zirņi, žāvēti augļi, rieksti un citi produkti.

Pasaules imunizācijas dienā 10.11.2023. notika iestādes medmāsas konsultācija darbiniekiem par potēšanu pret difteriju.

Katru gadu novembrī tiek atzīmēts vīriešu veselības mēnesis ar mērķi veicināt izpratni par vīriešu veselības jautājumiem. Šajā mēnesī uzmanība ir vērsta uz vīriešu fiziskās un garīgās labsajūtas veicināšanu, akcentējot prostatas vēzi, sēklinieku vēzi, psihisko veselību, agrīnu slimību atklāšanu, kā arī veselīgu dzīvesveidu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vīrieši dzīvo vidēji par 9 gadiem īsāku mūžu nekā sievietes. Galvenie priekšlaicīgas nāves cēloņi vīriešiem vecumā līdz 64 gadiem ir asinsrites sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji.

Vairāk nekā pusei Latvijas vīriešu ir liekais svars vai aptaukošanās, 38% vīriešu savu brīvo laiku pavada mazkustīgi un 38% vīriešu ikdienā smēķē.

Vīriešu veselības stāvokļa iemesli ir dažādi:

izpratnes trūkums par veselības problēmām, ar kurām saskaras vīrieši; vīrieši atklāti nerunā par savu veselību un par to, kā viņi jūtas; nevēlēšanās rīkoties, savas veselības labā; iesaistīšanās riskantās darbībās, kas apdraud veselību; stigmas, kas saistītas ar psihisko veselību.

Aicinām vīriešus rūpēties par savu gan fizisko, gan psihisko veselību:

lietojot veselīgu uzturu, esot fiziski aktīviem, atsakoties no smēķēšanas un alkohola, pavadot laiku ar cilvēkiem, kuri jums liek justies labi, reizi gadā veicot profilaktisko veselības pārbaudi pie sava ģimenes ārsta, piedaloties valsts apmaksātās savlaicīgas zarnu un prostatas vēža atklāšanas programmās!

Aicinām iepazīties ar SPKC izstrādātajiem materiāliem:

Infografika “Fakti par vīriešu veselību Latvijā” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15443/download?attachment

Infografika “Sēklinieku pašpārbaude” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15318/download?attachment

Infografika “Psihiskā veselība” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/psihiska_veseliba_1606_11_1.jpg

Infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Infografikas/spkc_infografiki_uzturs_web.pdf

Infografika “Fiziskās aktivitātes bērniem un pusaudžiem” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17393/download?attachment

Informatīvais materiāls “Sēklinieku pašpārbaude” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18666/download?attachment

Informatīvais materiāls “Lai būtu skaidrs ! Svarīgākais, kas Tev jāzina par alkohola lietošanu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18630/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18297/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīgu uztura paradumu ceļvedis bērniem 7-10 gadu vecumā” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19230/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīgu uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem 11-14 gadu vecumā” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19233/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīgu uztura paradumu ceļvedis jauniešiem 15-18 gadu vecumā” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19236/download?attachment

Video “Esi savas veselības noteicējs ! Veic sēklinieku pašpārbaudi” https://www.youtube.com/watch?v=IIDku2y6WYU

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit. https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali

Katru gadu 10.novembrī tiek atzīmēta Pasaules imunizācijas diena. Šīs dienas mērķis ir veicināt iedzīvotāju informētību par vakcinācijas priekšrocībām un tās ilgtermiņa ieguvumiem slimību novēršanā. Vakcinējoties var pasargāt sevi un apkārtējos no smagas slimības izpausmes. Vakcinācija ir gan izmaksu ziņā, gan darbības ziņā efektīvs risinājums, lai novērstu smagu slimības gaitu visa vecuma cilvēkiem.

Pateicoties vakcinācijai ir izskaustas bakas un praktiski izskausts poliomielīts un laika posmā no 2000. līdz 2018.gadam mirstība no masalām visā pasaulē samazinājās par 73%.

Vakcinācija:

pasargā cilvēku no saslimšanas vairumā gadījumu. Saslimšanas gadījumos vakcinētam cilvēkam slimības simptomi ir vieglāki un atveseļošanās ir ātrāka. pasargā sabiedrību, jo vakcinētam cilvēkam ir mazāka iespēja izplatīt infekcijas slimību citiem cilvēkiem. Tādējādi vakcinēti cilvēki pasargā tos, kas paši nevar vakcinēties, tostarp, zīdaiņus un cilvēkus ar novājinātu imunitāti, piemēram, onkoloģisko slimību pacientus.

Atgādinām, ka ir svarīgi rudens un ziemas periodā vakcinēties pret gripu un Covid-19. Vairāk informācijas ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/vakcinacija-pret-gripu-un-covid-19-0

Būtiski ir vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi), gan zēniem (12–17 gadi) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas. Vairāk informācijas ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/uzvari-cina-ar-vezi-pirms-ta-sakas

Kā arī atgādinām pārskatīt potēšanās pasi un noskaidrot vai nav nepieciešama revakcinācija pret difteriju.

Šogad, lai atzīmētu Pasaules imunizācijas dienu, SPKC speciālisti ir sagatavojuši informatīvo materiālu ar uzdevumiem 6.–12. klases skolēniem, lai veicinātu izpratni par vakcinēšanos pret CPV. Skolotājiem pieejama atbilžu lapa (skat. e-pasta pielikumā). Materiālu ieteicams izmantot, lai arī palielinātu izglītības iestādes personāla izpratni un zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar vakcinēšanos pret CPV.

Aicinām izmantot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus par infekcijas slimībām, to profilaksi un vakcināciju:

Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18723/download?attachment

Informācija par cilvēka papilomas vīrusu pieejama ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv#cilveka-papilomas-virusa-vakcina

Informācija par difteriju pieejama ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_difterija1.pdf

Informācija par garo klepu pieejama ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/garais-klepus

Informatīvais materiāls par garo klepu – “Garais klepus” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17129/download?attachment

Infomācija par masalām pieejama ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/masalas

Informatīvais materiāls par masām – “Masalas” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/masalas1.pdf

Bērnu vakcinācijas kalendārs ŠEIT https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17152/download

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali

2. novembrī tiek atzīmēta Starptautiskā D vitamīna diena

D vitamīnam piemīt vairākas nozīmīgas funkcijas organismā:

veicināt kalcija un fosfora uzsūkšanos;

nodrošināt kaulu un zobu veselību;

nodrošināt normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību.

Īpaši svarīgs optimāls D vitamīna nodrošinājums ir bērnu un pusaudžu veselībai.

Tādēļ, atzīmējot Starptautisko D vitamīna dienu, atgādinām par D vitamīna nozīmīgumu, trūkuma pazīmēm un D vitamīna avotiem uzturā.

Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18297/download?attachment

Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachme

Katru gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par insulta riska faktoriem un profilakses metodēm, lai ikkatrs būtu spējīgs laikus atpazīt un novērst iespējamo insultu. Šīs tematiskās dienas ietvaros tiek uzsvērts, ka dažādus riska faktorus (paaugstinātu asinsspiedienu, lieko svaru, smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu u. c.) ir iespējams novērst, piemēram, esot regulāri fiziski aktīvam, ievērojot sabalansētu un veselīgu uzturu, kā arī sekojot līdzi savam asinsspiedienam un ķermeņa masas indeksam. Šī gada Pasaules insulta dienas moto ir “Esi stiprāks par insultu!”.

Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Tās ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, veidojot vairāk nekā pusi no visiem nāves gadījumiem katru gadu. Insults ir izplatītākais invaliditātes cēlonis, kā arī 30% insulta gadījumu rezultējas ar nāvi.

Šogad Pasaules insulta dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku un darba lapas sākumskolas un pamatskolas skolēniem par insulta simptomu atpazīšanu un riska faktoriem. Lai nepieciešamības gadījumā bērni varētu palīdzēt līdzcilvēkam, svarīgi izglītot bērnus par insulta pazīmēm un rīcību insulta gadījumā, kā arī tā riska faktoriem. Pielikumā nosūtam infografiku un darba lapas PDF un PNG formātos tematiskās dienas tēmas aktualizēšanai skolā. Pirms darba lapu izpildes, aicinām skolēnus iepazīties ar infografiku!

Aicinām Pasaules insulta dienas ietvaros izmantot arī citus SPKC un Veselības ministrijas izstrādātos informatīvos materiālus:

Pastkarte "Kā atpazīt infarktu/insultu?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/spkc_pastkartes_infarkts_insults1.pdf

Tests Vai proti atpazīt insultu un pareizi rīkoties? https://atpazistiinsultu.lv/

https://atpazistiinsultu.lv/shema.pdf

Kampaņa "Laiks ir dzīvība - atpazīsti insultu un infarktu" https://www.spkc.gov.lv/lv/laiks-ir-dziviba

Infografika "Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Infografikas/spkc_infografiki_uzturs_web.pdf

Brošūra "Sirds un asinsvadu veselības formula" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/sirds_veselibas_veicinasanas_bukletsweb1.pdf

Infografika “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu!” https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-09/Skivja-princips-infografika.pdf

Infografika “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17366/download?attachment

Grāmatzīme ''7 veselas sirds rādītāji'' https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17366/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18297/download?attachment

Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachment

Kampaņas “Augļi, ūdens, dārzeņi – Tavas veselības supervaroņi” materiāli https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachment

Mācību filma “Aizraujošs ceļojums veselīga uztura pasaulē” https://esparveselibu.lv/aizraujoss-celojums-veseliga-uztura-pasaule

Brošūra "Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17667/download?attachment

Radošo uzdevumu grāmata “Vesels ēdis” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/media_file/vesels-edis-brosura_16_12_2020_web-1.pdf

21. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules joda deficīta diena.

Joda deficīts uzskatāms par vērienīgu problēmu daudzviet pasaulē, tai skaitā Latvijā. Joda deficīta rezultātā pavājinās vairogdziedzera darbība, kas ilgtermiņā var veicināt aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimības un citus veselības traucējumus.

Joda deficīts bērniem var veicināt:

mācīšanās grūtības;

koncentrēšanās spēju samazināšanos;

sīkās motorikas vājāku attīstību;

vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai bērnu ēdienkarte būtu sabalansēta un tajā tiktu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas, t. sk. jodu saturoši produkti (zivis un jūras produkti, piens un piena produkti, jodētais sāls).

Atzīmējot Pasaules joda deficīta dienu, aicinām pedagogus, bērnus, jauniešus un viņu vecākus iepazīties arī ar SPKC izstrādāto video materiālu, kurā atraktīvā veidā tiek skaidrots, kā ikdienā pietiekamā daudzumā uzņemt jodu: https://youtu.be/kPANSKTu8-4

Papildu informācija un citi noderīgi informatīvie materiāli par jodu atrodami: https://www.spkc.gov.lv/lv/jods-tavai-veselibai

k gadu 17. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules traumu diena, lai informētu sabiedrību par traumatisma novēršanas iespējām un sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri ir guvuši traumas.

Nejaušas jeb netīšas traumas ir nelaimes gadījumi, kuri notiek bez iepriekšēja nodoma, bet rada negatīvas sekas bērna un pusaudža fiziskajai un psihoemocionālajai labbūtībai. Traumu raksturo ārēja faktora iedarbības izraisīts audu vai orgānu bojājums un funkcionāli traucējumi. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptuveni divas trešdaļas no visām traumām (t.sk. ar letālām sekām) ir novēršamas – bērnu vecumā šis novēršamo traumu īpatsvars ir pat augstāks.

Skolas laiks ir periods, kurā bērniem attīstās stāja un mugurkauls, tāpēc nepareizs skolas somas izmērs un svars, kā arī nepareiza tās nēsāšana var izraisīt traumas, tostarp muguras, kakla un plecu sāpes, stājas un gaitas izmaiņas, kā arī muskulatūras disbalansu.

Šogad, lai atzīmētu Pasaules traumu dienu, SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku par drošu skolas somas izvēli, kārtošanu un nēsāšanu.

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC izstrādātajiem materiāliem par traumatismu:

"Ieteikumi vecākiem bērnu traumatisma profilaksei" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/bernamdrosibukletsfinal1_0.pdf

“Krāsojamā grāmata “Šerloka stāsti Tavai drošībai” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/72615_krgramata081.pdf

"Kā nosargāt savu bērnu" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18447/download?attachment

“Ieteikumi pedagogiem darbam ar mācību filmām „Jampadracis” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/par_filmam_a4_web1.pdf

„Bērnu laukuma detektīvs” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/par_filmam_a4_web1.pdf

„Lielais noslēpums” par traumatisma profilaksi pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un 1.-2. klašu izglītojamajiem https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/par_filmam_a4_web1.pdf

” Animācijas filmas bērniem par traumatisma profilaksi "Parūpējies par bērna drošību mājās" https://www.youtube.com/playlist?list=PLF53RluJDE3P5kQD3kWwvxCpw59iRvqHX

"Senioru traumatisms" (Pieejams drukātā formātā) https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18306/download?attachment

Aicinām iepazīties arī ar Veselības ministrijas īstenoto kampaņu "Pārvērt pārdrošību par drošību". Kampaņā tika izglītoti un informēti dažāda vecuma bērni, viņu vecāki un citi pieaugušie par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Vairāk informācijas šeit https://esparveselibu.lv/kampana/parvert-pardrosibu-par-drosibu

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali

Katru gadu 16. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules uztura diena (tiek saukta arī par Pasaules pārtikas dienu). Šīs tematiskās dienas ietvaros tiek uzsvērts, ka ūdens ir būtisks resurss, kas nepieciešams gan mūsu dzīvības un veselības saglabāšanai, gan pārtikas ražošanai. Šī gada Pasaules pārtikas dienas moto ir “Ūdens ir dzīvība, ūdens ir ēdiens”.

Tāpēc šīs tematiskās dienas ietvaros vēlamies atgādināt, ka pietiekama ūdens uzņemšana un pilnvērtīgs uzturs, ir būtiskas veselīga dzīvesveida sastāvdaļas, sniedzot mūsu organismam nepieciešamo enerģiju un uzturvielas.

Lai aktualizētu šo dienu, esam izstrādājuši darba lapas par veselīga uztura pamatprincipiem un ūdens uzņemšanas veicināšanu sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem, kura pievienota e-pasta pielikumā .pdf formātā.

Aicinām Nacionālā veselību veicinošo skolu tīkla izglītības iestādes iepazīties un izmantot arī citus Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotos informatīvos materiālus par veselīgu uzturu:

Radošo uzdevumu grāmata “Vesels ēdis” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/media_file/vesels-edis-brosura_16_12_2020_web-1.pdf

Mācību filma “Aizraujošs ceļojums veselīga uztura pasaulē” https://esparveselibu.lv/aizraujoss-celojums-veseliga-uztura-pasaule ;

Infografika: “Neizmirsti padzerties” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17510/download?attachment ;

Infografika: “Jods” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/14467/download?attachment;

Video: “Jods Tavai veselībai” https://www.youtube.com/watch?v=kPANSKTu8-4&t=4s;

Infografika: “D vitamīns” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17531/download?attachment;

Infografika: “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu!” https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-09/Skivja-princips-infografika.pdf;

Infografika: “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17366/download?attachment;

Infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/infografika_darzs_vitaminu_pilns1.pdf;

Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18297/download?attachment;

Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachment;

Kampaņas “Augļi, ūdens, dārzeņi – Tavas veselības supervaroņi” materiāli https://esparveselibu.lv/kampana/augli-udens-darzeni-tavas-veselibas-supervaroni.

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.

Ik gadu 15. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules roku mazgāšanas diena, kuras mērķis ir sabiedrībā aktualizēt regulāras un pareizas roku higiēnas, t.sk. roku mazgāšanas ar ziepēm, nozīmi.

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, t.sk. augšējo elpceļu un akūto zarnu infekciju (izpaužas kā caureja un vemšana), profilaksei. Ikdienā patogēnie jeb sliktie mikroorganismi ar nemazgātām rokām var tikt pārnesti uz dažādiem priekšmetiem un virsmām, piemēram, durvju rokturiem, telefonu, ēdienu, lifta pogām u.c. un, pieskaroties acīm, degunam, mutei vai ēdot ar nemazgātām rokām piesārņotu pārtiku, var nokļūt cilvēka organismā, izraisot dažādas saslimšanas, tādēļ ir svarīgi regulāri mazgāt rokas.

Tuvojošās Pasaules roku mazgāšanas dienas ietvaros aicinām pašvaldībā aktualizēt roku higiēnas, t.sk. roku mazgāšanas ar ziepēm, nozīmi infekcijas slimību profilaksē. Šogad, lai atzīmētu Pasaules roku mazgāšanas dienu, SPKC speciālisti ir izstrādājuši pašpārbaudes testu par roku mazgāšanu (skat. e-pasta pielikumā).

Vairāk informācijas par roku higiēnu iespējams uzzināt šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/roku-higiena

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC izstrādātajiem materiāliem par roku higiēnu:

Padomi vecākiem bērnu roku mazgāšanas paradumu veidošanai https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Kampanas/Mazga%20rokas%20tiras%20lai%20no%20mikrobiem%20tas%20brivas/padomi-vecakiem.pdf ;

Ziepiņa krāsojamā grāmata pirmsskolas vecuma bērniem (pieejams drukātā formāta) https://www.spkc.gov.lv/lv/media/7961/download?attachment ;

Ziepiņa roku mazgāšanas dziesmiņa https://www.youtube.com/watch?v=T6iR7LG33tw ;

Roku mazgāšanas algoritma uzlīme (pieejams drukātā formātā) https://www.spkc.gov.lv/lv/media/16483/download?attachment;

Brošūra “Tava personīgā higiēna” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/75939_higiena_jaunais_variants1.pdf;

Krāsojamā uzdevumu grāmata “Higiēnas ABC” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/higienasabc_a4_web1.pdf;

Plakāts “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/14477/download?attachment ;

Plakāts “Vai rokas nomazgāji?” (pieejams drukātā formātā) https://www.spkc.gov.lv/lv/media/14475/download?attachment .

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, lai veicinātu un aizsargātu ikviena cilvēka psihisko veselību, palielinātu sabiedrības izpratni par psihisko veselību kā nozīmīgu un neatņemamu vispārējās veselības komponenti, kā arī mazinātu stigmu pret psihiskajām slimībām.

Psihiskā veselība ir raksturojama kā labklājības stāvoklis, kurā indivīds realizē savas spējas, tiek galā ar dažādām dzīves situācijām, var mācīties un strādāt produktīvi, kā arī spēj dot ieguldījumu sabiedrībā. Lai uzturētu labu psihisko veselību, par to ir jārūpējas ik dienu, līdzīgi kā rūpējamies par savu fizisko veselību. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī mazina risku attīstīties psihiskajām slimībām, kā depresija, trauksme u. c.

2023. gadā publicētajā “Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā” tika noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4% Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme – 3,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi – 13,1% Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6%. Ar pētījuma gala ziņojumu var iepazīties šeit.

Psihiskajai veselībai ir jābūt ikviena prioritātei. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī tās mazina risku attīstīties dažādām psihiskām slimībām. Lai sekmētu pašvaldības iedzīvotāju labsajūtu, mazinātu spriedzi un palielinātu enerģijas līmeni ikdienā, SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku, kurā apkopotas biežāk pielietotās pašpalīdzības metodes psihiskās veselības veicināšanai (sk. e-pasta pielikumos).

Aicinām Pasaules psihiskās veselības dienā izmantot arī SPKC iepriekš izstrādātos informatīvos materiālus:

Brošūra “Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi?” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/bipolari_traucejumi_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/somatoformi_traucejumi_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir neirotiski ar stresu saistīti traucējumi?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/neirotiski_traucejumi_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir emocionāli nestabila personība?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/emocionalinestabilapersoniba_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir ēšanas traucējumi?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/esanastraucejumi_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir šizofrēnija?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/sizofrenija_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir miega traucējumi?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/miega_traucejumi_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir demence?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/demence_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/pasnavibas_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Kas ir depresija?" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/depresija_148x210.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra “Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18309/download?attachment (pieejama drukātā formātā);

Brošūra “Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_padomi_psihiskas_saslimsanas1_1.pdf (pieejama elektroniskā formātā);

Brošūra "Pirmā psiholoģiskā palīdzība" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17612/download (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Ieteikumi izglītības iestāžu psihologiem un pedagogiem darbam ar skolēniem, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumi skolas vidē" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_psihologiem_skolotajiem_uzved_trauc1.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra "Ieteikumi izglītības iestāžu pedagogiem darbam ar mācību filmām “Katrīna” un “Roberts” emocionālās labklājības veicināšanai un ņirgāšanās mazināšanai skolā un interneta vidē" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ieteikumi_katrinaroberts1_0.pdf (pieejama drukātā formātā);

Brošūra “Pašnāvību novēršana – informatīvais materiāls skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_pasnavibu_noversana1_0.pdf (pieejams elektroniskā formātā);

Mācību filma skolēniem "Katrīna" ņirgāšanās profilaksei skolas vidē https://www.youtube.com/watch?v=lTGqR50Pfv0 ;

Infografika “Veselīgs miegs” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/infografika_veseligs_miegs1_0.pdf (pieejama elektroniskā formātā);

Infografika “Pašnāvības: fakti un mīti” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/infografiks_pasnavibas_fakti_un_miti1_0.pdf (pieejama elektroniskā formātā);

Infografika “Depresija: fakti un mīti” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/infografika_depresija1_2.pdf (pieejama elektroniskā formātā);

Infografika “Izdegšana darbā” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/infografika_izdegsana_darba1_1.pdf (pieejama elektroniskā formātā);

Infografika “Psihiskā veselība” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/psihiska_veseliba_1606_11_1.jpg (pieejama elektroniskā formātā);

Infografika “Kā pārvarēt stresu?” https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17921/download?attachment\;

Informācija SPKC mājaslapā https://www.spkc.gov.lv/lv/psihiska-veseliba .

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali

Materiālus, pie kuriem ir atzīme "Pieejams drukātā formātā", iespējams saņemt bez maksas drukātā veidā, iepriekš aizpildot un nosūtot uz e-pastu: infomateriali@spkc.gov.lv pasūtījuma veidlapu. Pasūtītajiem materiāliem pakaļ jādodas uz Slimību profilakses un kontroles centru Rīgā, Duntes ielā 22, k-5, darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.30, iepriekš obligāti vienojoties ar SPKC pārstāvi par konkrētu saņemšanas dienu un laiku (lūgums sagaidīt SPKC apstiprinājumu laikam un datumam).

Aicinām iepazīties arī ar Veselības ministrijas resursiem par psihisko veselību:

Mācību filma pusaudžu ņirģāšanās mazināšanai skolās https://www.youtube.com/watch?v=AiAILq27uWY ;

Veselības ministrijas Youtube kanāla psihiskās veselības sadaļa: Psihiskā veselība - YouTube https://www.youtube.com/playlist?list=PLgVhm3okTAk3Fk8ab6h2OV6chwPnXy87U ;

Brošūra "Pirmā psiholoģiskā palīdzība" (pieejama drukātā formātā);

Vecāku rokasgrāmata “Garīgās veselības veicināšanas programma” https://pusaudzucentrs.lv/wp-content/uploads/2022/05/Vecaku-rokasgramata.pdf ;

Par ņirgāšanos izglītības vidē (kampaņas materiāli): "Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!" | Esparveselibu.lv https://www.esparveselibu.lv/kampana/ieskaties-acis-nirgasanas-nav-smiekligi

Materiāli par psihiskās veselības sarežģījumiem: Viss ir Norm.a | Esparveselibu.lv https://esparveselibu.lv/neesi-viens

Informatīvi materiāli par veselības izglītības jautājumiem (tajā skaitā par psihisko veselību)

VeselsPusaudzis_web_09_05_2019_0.pdf (esparveselibu.lv) https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2019-12/VeselsPusaudzis_web_09_05_2019_0.pdf

VeselsJaunietis_0.pdf (esparveselibu.lv) https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2019-12/VeselsJaunietis_0.pdf

Mācību filma vecākiem "Kā sarunāties ar bērnu dažādos vecuma posmos". - YouTube https://www.youtube.com/watch?v=6stPONORL2A

Oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts, kā krūts veselības mēnesis ar mērķi veicināt izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi.

Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Arī Latvijā krūts vēzis ir biežākais reģistrētais ļaundabīgais audzējs un visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, vidēji trešajai daļai sieviešu krūts vēzis tiek atklāts novēloti (3. un 4.stadijā).  

Krūts vēža attīstību var ietekmēt dažādi faktori, kurus dzīves laikā var pilnībā novērst vai būtiski mazināt: smēķēšana, alkohola lietošana, liekais svars un aptaukošanās, fiziskās aktivitātes.

Taču ir arī riska faktori, kurus nevar ietekmēt (vecums, dzimums, krūts vēzis ģimenē, sievietes cikls (sievietēm, kurām menstruācijas sākās pirms 12 gadu vecuma un / vai menopauze iestājās pēc 55 gadu vecuma)).

Līdz ar to liela nozīme ir krūts vēža profilaksei - veselīgam uzturam, aktīvam dzīvesveidam, kaitīgo ieradumu atmešanai un regulārām krūts pārbaudēm – krūšu pašpārbaude un krūts vēža skrīnings.

Krūšu pašpārbaude ir regulāra krūšu iztaustīšana, tādējādi savlaicīgi atklājot kādas izmaiņas krūtīs. Jo savlaicīgāk tiek konstatētas kādas izmaiņas, jo sekmīgāk īstenojami tālākie izmeklējumi un nepieciešamības gadījumā ārstēšana. Krūšu pašpārbaude jāveic reizi mēnesī.

Svarīgi ir regulāri pārliecināties par savu krūšu veselības stāvokli arī ja nav jūtamas kādas izmaiņas, jo krūts vēža attīstības pirmajās stadijās visbiežāk nav novērojami simptomi.

Krūts veselības mēnesī aicinām sievietes rūpēties par savu un savu krūšu veselību, lai laikus atklāt izmaiņas krūtīs un rīkotos. Tāpat arī aicinām sievietes rūpēties vienai par otru, atgādinot savām mammām, māsām, vecmāmiņām un draudzenēm rūpēties par savu krūšu veselību! 

Krūts veselības mēnesī aicinām rūpēties par savu un savu krūšu veselību. Tāpat arī aicinām sievietes rūpēties vienai par otru, atgādinot savām mammām, māsām, vecmāmiņām un draudzenēm rūpēties par savu krūšu veselību!   

Vairāk informācijas:

Kartīte "Veic krūšu pašpārbaudi un esi vesela!" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19452/download?attachment

https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_vidusskolas_meitenm1_2.pdf

Grāmatzīme “12 veidi, kā mazināt risku saslimt ar vēzi” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/krusu_parbaude_web1_1.pdf

Video “Krūšu pašpārbaude” https://www.youtube.com/watch?v=2s-qapkgJdo

Video “Krūšu veselība – jautājumi un atbildes” https://www.youtube.com/watch?v=wwbcyDCKZYI&t=15s

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.

Materiālus, pie kuriem ir atzīme "Pieejams drukātā formātā", var saņemt drukātā formātā bez maksas Rīgā, Duntes ielā 22, k-5, iepriekš aizpildot pieteikuma veidlapu, kas atrodama šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/form/pasutit-informativos-materialus

31.05.2023. "Pīlādzītis" 4-7 gadīgie bērni apmeklēja bezmaksas Izglītojošās nodarbības par bērnu traumatisma profilaksi. Izglītojošo nodarbību mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus par drošību, biežākajiem traumatisma veidiem, traumu gūšanas apstākļiem un veicamajiem profilakses pasākumiem, tādējādi veicinot bērnu traumatisma prevenciju Latvijā. Bērni tika iepazīstināti ar attiecīgajam vecuma posmam raksturīgākajiem traumatisma veidiem, riskiem un sekām, bet praktiskajā daļā, bērniem bija jāpilda dažādi tematiski uzdevumi.

Izglītojošie pasākumi par bērnu traumatisma profilaksi tiek īstenoti un finansēti Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1. pasākuma „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” projektā „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001).

4. septembrī tiek atzīmēta Pasaules seksuālās veselības diena.

Pasaules seksuālās veselības diena ir starptautiska iniciatīva ar mērķi informēt plašāku sabiedrību par seksuālās veselības nozīmi, tostarp veselīgu attieksmi pret seksualitāti, personīgo robežu nospraušanu, seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi, grūtniecības plānošanu un emocionālo un psiholoģisko labbūtību attiecībās.

Saskaņā ar pētījumu centra “SKDS” 2022. gadā veiktās aptaujas datiem – aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju, kuriem ģimenē aug 10–18 gadus veci bērni, nav runājuši ar saviem bērniem par seksuālo un reproduktīvo veselību. Tādēļ izglītības iestādēs ir īpaši būtiski aktualizēt seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus izglītojamajiem, lai mazinātu zināšanu “caurumu” un ar to saistītos veselības riskus.

Šogad Pasaules seksuālās veselības dienas tēma ir “Piekrišana”.

Piekrišana nozīmē sniegt cilvēkiem izvēles iespēju par jebkāda veida fizisku saskarsmi un respektēt cita atbildi, arī tad, ja atbilde ir noliedzoša. Jauniešu un pusaudžu izglītošana par piekrišanu var palīdzēt iemācīties noteikt savas personīgās robežas un ievērot līdzcilvēku robežas, kā arī uzturēt cieņpilnas attiecības nākotnē.

Pasaules seksuālās veselības dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši:

informatīvu plakātu par piekrišanu (pdf. un png. formātos);

darba lapas pamatskolas un vidusskolas skolēniem par piekrišanu (pdf. formātā).

Tāpat aicinām iepazīties ar SPKC un Veselības ministrijas izstrādātājiem informatīvajiem materiāliem par seksuālo un reproduktīvo veselību:

Brošūra “Attiecības un veselība - mana atbildība” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_attiecibas_veseliba1.pdf (pieejams drukātā formātā)

Brošūra “Meitenes, puiši un pubertāte” (pieejams drukātā formātā) https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_meitenes_puisi1.pdf

Brošūra "Zīlīte" vecākiem. Materiāls vecākiem sarunām par seksu ar pusaudžiem un jauniešiem https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19239/download?attachment (pieejams drukātā formātā)

Buklets HIV infekcija https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/74917_hiv_spkc_buklets_021.pdf (pieejams drukātā formātā)

Buklets "HIV nešķiro. Tas attiecas arī uz Tevi!" https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19050/download?attachment (pieejams drukātā formātā)

Svarīgi apzināties, ka katra fiziskā aktivitāte ir ieguvums veselībai un nodarboties ar jebkādas intensitātes, tai skaitā zemas intensitātes, fizisko aktivitāti ir labāk, nekā būt fiziski neaktīvam. Ieviest vairāk fiziskās aktivitātes savā ikdienā var ar mazām izmaiņām, taču arī tām ir pozitīva ietekme uz veselību un pašsajūtu!

Fiziskās aktivitātes:

palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru;

stiprina muskuļus un kaulus;

uzlabo miegu;

paaugstina koncentrēšanās spējas;

vairo pozitīvas emocijas.

Viens no vienkāršākajiem veidiem kā izkustēties ir dinamiskās kustību pauzes. Aiciniet bērnus un pusaudžus vingrot kopā ar dinamisko paužu varoņiem:

Dinamisko paužu video sērija "LAIKS KUSTĪBAI" pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem: https://www.youtube.com/watch?v=uL_if4iL1qI&list=PLF53RluJDE3OxJnOrKDbnGXDplZtMwiqq

Septembris ir arī lielisks mēnesis, lai nodotos fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā, piemēram, dodoties rudens pārgājienā. Ieskatieties SPKC mājaslapā, sadaļā “Veselības maršruti”, kurā apkopota informācija par Veselības maršrutiem dažādās Latvijas pašvaldībās. Varbūt ir laiks doties kādu no tiem iepazīt? Veselības maršruts ir vidēji 2 kilometrus gara taka, kurā ir izvietoti informatīvi plakāti ar vingrojumiem veselības veicināšanai dažādām vecuma grupām.

Citi noderīgi informatīvie materiāli fizisko aktivitāšu veicināšanai:

Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi bērniem un pusaudžiem (0–17 gadi): https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17393/download?attachment

Video “Veselība ir kustībā! Fiziskās aktivitātes 1–2 gadu vecumā”: https://www.youtube.com/watch?v=MvK8E9iF1a4&list=PLF53RluJDE3N2XvSesAROXqZ4wKrF2WYE

Video “Veselība ir kustībā! Fiziskās aktivitātes 3–5 gadu vecumā”: https://www.youtube.com/watch?v=2uNKxfe8dGk&list=PLF53RluJDE3N2XvSesAROXqZ4wKrF2WYE&index=2

Video “Veselība ir kustībā! Fiziskās aktivitātes 6–12 gadu vecumā”: https://www.youtube.com/watch?v=QLF5BZgnr0Q&list=PLF53RluJDE3N2XvSesAROXqZ4wKrF2WYE&index=3

Vairāk informācijas fiziskās aktivitātes veicināšanai: https://www.spkc.gov.lv/lv/fiziskas-aktivitates.

----------------------------------------------------------------

Veselības veicināšanas mēneša ietvaros vērts aktualizēt veselīgu uzturu, un tā lomu veselības veicināšanā un dažādu slimību profilaksē.

Veselīga uztura paradumiem ir liela nozīme jebkurā vecumā, taču īpaši bērnībā, jo no pieaugušajiem apgūtie uztura paradumi visbiežāk saglabājas uz visu mūžu. 

Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātajos informatīvajos materiālos par veselīgu uzturu bērniem, pusaudžiem un jauniešiem apkopoti vērtīgi ieteikumi veselīgu uztura paradumu ieviešanai ikdienas dzīvē, kā arī atrodamas garšīgu, veselīgu un vienkārši pagatavojamu ēdienu receptes:

Krāsojamā uzdevumu grāmata bērniem “Vesels ēdis”: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/5728/download?attachment

Uztura ieteikumi bērniem līdz 2 gadu vecumam: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17372/download?attachment

Uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18297/download?attachment

Uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18594/download?attachment

Veselīga uztura paradumu ceļvedis bērniem no 7 līdz 10 gadu vecumam: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19230/download?attachment

Veselīgu uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem no 11 līdz 14 gadu vecumam: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19233/download?attachment

Veselīgu uztura paradumu ceļvedis jauniešiem no 15 līdz 18 gadu vecumam: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19236/download?attachment

Veselīgu recepšu video atrodami: https://www.youtube.com/playlist?list=PLgVhm3okTAk0vQlz_njkFUJII_opu8kT0. Video iekļautās receptes nosūtām arī pielikumā kā attēlus, izvietošanai izglītības iestādes komunikāciju kanālos.

Video par veselīga uztura pamatprincipiem: https://www.youtube.com/watch?v=cKhn2mtv5YY&t.

Video versija ar surdo tulkojumu pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=GwooqfdplQs&t, bet video versija ar TIFLO komentāriem jeb audio aprakstiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=rP9dpwjeiNs&t

Lai veselīgs un fiziski aktīvs septembris!

20. martā tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena (World Oral Health Day), kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par mutes veselību, akcentējot mutes un zobu kopšanas nozīmi. Šogad šai dienai izvēlēts sauklis “Lepojies ar savu smaidu” (“Be proud of your mouth”), kas apzīmē katra personīgo spēju un apņemšanos ietekmēt savu mutes veselību, novērtēt un rūpēties par to.

Par mutes un zobu veselību ir nepieciešams rūpēties jebkurā vecumā, bet īpaši svarīgi ir pareizi mutes dobuma higiēnas paradumi bērniem un pusaudžiem.

Mutes dobuma un zobu veselību ietekmē ne tikai pareizas un regulāras higiēnas ievērošana, bet arī uzturs un ēšanas paradumi. Neveselīgi ēšanas paradumi un nepietiekama mutes dobuma higiēna veicina dažādu mutes dobuma slimību veidošanos, tostarp zobu kariesu (zobu bojājums/caurums) un smaganu saslimšanas.

Mutes dobuma higiēna un regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista palīdzēs bērniem saglabāt veselus zobus. Līdz 18 gadu vecumam zobārsts bērniem ir pieejams bez maksas. Pie zobārsta ieteicams doties vismaz vienu reizi gadā un pie higiēnista – divas reizes gadā.

Pasaules mutes veselības dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir sagatavojuši uzdevumus skolēniem par mutes veselību.

SPKC ir izstrādājis arī citus noderīgus informatīvos materiālus par mutes dobuma veselību, ko izglītības iestādes var izmantot mācību stundās vai izvietot savos komunikāciju kanālos:

Informatīvais materiāls "Metodiskais materiāls pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un sākumskolas 1. un 2. klases pedagogiem par mutes dobumu un zobu veselību" https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/metodiskais_materials_pedagogiem_par_bernu_mutes_veselibu1.pdf

Krāsojamā grāmata “Man ir tīri zobi” https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/krasojama_gramata_man_ir_tiri_zobi1.pdf

Izglītojoša multfilma bērniem “Man ir tīri zobi” https://www.youtube.com/watch?v=M2e9BOd5Auw

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.

Ikdienas darbā aicinām izmantot mājaslapu www.tirizobi.lv, lai sekmētu bērnu un pusaudžu zināšanas par mutes dobuma un zobu veselību.

7. aprīlī ik gadu tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību veselībai un rūpēm par to, kā arī aktualizēt iedzīvotāju tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselīgie ieradumi, ko ikviens no mums var piekopt ikdienā:

diennaktī veltīt vismaz 8 stundas miegam;

rītu iesākt ar rīta rosmi;

dienā izdzert vismaz 6 glāzes ūdens;

apēst vismaz 5 porcijas augļus un dārzeņus dienā (vismaz pusi no tiem ieteicams uzņemt svaigā veidā)

ievērot regulāras kustību pauzes;

ekrānlaiku ierobežot līdz 2 stundām dienā (neskaitot mācību procesu);

vismaz 60 minūtes dienā atvēlēt vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajām aktivitātēm. Vismaz 3 reizes nedēļā veikt augstas intensitātes, tostarp, muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.

Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” aizvadīts pedagogu seminārs 28.septembrī SPKC pārstāvji piedalījās Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” organizētajā pedagogu seminārā, kurā informēja
izglītības iestādes par iespēju iestāties NVVST un iepazīstināja ar aktualitātēm. Semināru apmeklēja 23 pedagogi no 5 dažādām Krāslavas novada izglītības iestādēm.
Sanāksmē ar praktisko pieredzi dalījās PII "Pīlādzītis" NVVST koordinatore. Prezentācijas laikā pārstāve sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” labo prakšu piemēriem bērnu un
darbinieku veselības veicināšanas jomā, piemēram, putru ēšanas popularizēšanas tradīciju un putringa konkursu (tiek noskaidroti labākie putru ēdāji katrā grupā, kuri iegūst titulu “Putru Karaļi un Karalienes”), dinamisko paužu starpbrīžiem, labo darbu nedēļu un mantu apmaiņas brīvbodi u.c. aktivitātēm.

Pēc sanāksmes pedagogiem bija lieliska iespēja saņemt SPKC izstrādātos informatīvos materiālus (brošūras, bukletus, infografikas, plakātus) par dažādām ar veselību saistītām tēmām.

Sirsnīgs paldies Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis” par viesmīlīgo uzņemšanu!

Sagatavošanas grupu bērni piedalījās zīmējumu konkursā "Uzlādējies ar ūdeni", ko organizēja SPKC un Nacionālais Veselību veicinošo skolu tīkls.

Apsveicam dalīdniekus ar Atzinības rakstu saņēmšanu!

Viens no būtiskiem mērķiem veselību veicinošo skolu tīkla aktivitāšu ietvaros ir iestādes darbinieku labbūtība un veselības stiprināšana. "Pīlādzītis" darbiniekiem nu jau trešo gadu turpinās labā tradīcija Latvijas veselības sporta nedēļā izbaudīt kustību prieku. Šogad aktīvākie darbinieki devās velobraucienā 20 km garumā un āra tranažieru treniņā.

Katru gadu 10.oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena. Pasaules psihiskās veselības dienas galvenie mērķi ir veidot psihisko veselību un labbūtību par prioritāti visā pasaulē, veicināt sabiedrības rūpes par psihisko veselību un mazināt stigmu pret psihiskajām saslimšanām.

Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski pasliktinājusies iedzīvotāju psihiskā veselība. PVO dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā trauksmes un depresijas izplatība pasaulē ir pieaugusi par 25%. Tajā pašā laikā liela daļa iedzīvotāju ir strādājuši augsta psihoemocionālā stresa apstākļos un saskārušies ar izdegšanas sindromu.

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radīto psiholoģisko slogu, psihiskajai veselībai ir jābūt ikviena prioritātei. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī tās mazina risku attīstīties dažādām psihiskām saslimšanām, kā depresija, trauksme u. tml.

Tuvojošās Pasaules psihiskās veselības dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Kā pārvarēt stresu?”

23 pedagogi no 5 Krāslavas novada izglītības iestādēm apmeklēja pieredzes apmaiņas semināru. Par "Pīlādzītis" labās prakses pieredzi Veselību veicinošo skolu tīklā dalījās programmas koordinētāja, vadītājas vietniece Jeļena Vorošilova. Semināru atklāja Veselīgo pašvaldību tīkla Krāslavas novada koordinētāja Ināra Dzalbe. Par aktualitātēm stāstīja SPKC Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja Berta Pulmane un koordinētājs Mārtiņš Zvackis. Visi dalībnieki saņēma darbam noderīgus izdales materiālus, plakātus, infografikas, bukletus.

24.08.2022. plkst. 15:00 un 15:50 "Pīlādzītis" kā Nacionālā Veselību veicinošā skolu tīkla izglītības iestāde sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizēja 5-6-gadīgo bērnu izglītojošo pasākumu “Ja Tu robots neesi, atceries dzert ūdeni!”. Visi bērni aicinati piedalīties bērnu radošo darbu konkursu “Uzlādējies ar ūdeni!”.

Mūsdienās pilnībā izvairīties no sēdoša darba nav iespējams. Tomēr, veicot dažas vienkāršas izmaiņas, Tu vari padarīt savu ikdienu fiziski aktīvāku, uzlabot savu veselību un dzīves kvalitāti.

Sāc ar pastaigu!

Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, tādēļ vislabāk jūtamies tad, kad regulāri izkustāmies. Jo vairāk laika veltām fiziskajām aktivitātēm, jo lielāks būs ieguvums veselībai.

Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu - arī senioru vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību. Jebkura savām spējām un veselības stāvoklim atbilstoša fiziskā aktivitāte ir ieguvums veselībai! Mazkustīgums vai nepietiekama fiziskā aktivitāte bērnībā un pusaudžu gados var negatīvi ietekmēt veselību visa turpmākā mūža garumā, tādēļ jau kopš mazotnes svarīgi pievērst uzmanību bērnu fiziskajām aktivitātēm.

Viens no būtiskiem veselības priekšnosacījumiem ir pietiekama fiziskā aktivitāte. Fiziskās aktivitātes sniedz iespēju gūt jaunu pieredzi, uzlabot fizisko un psihoemocionālo veselību, tas ir labs veids kā atpūsties, baudīt draugu vai ģimenes kompāniju un kopumā uzlabo pašsajūtu.

Gados vecākiem pieaugušajiem fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas slimību profilaksē, palīdz saglabāt domāšanas spējas un iemaņas patstāvīgi veikt ikdienas darbus, samazina traumatisma risku krītot, kā arī uzlabo garastāvokli.