Pamatojoties uz 16.10.2022. MK noteikumu Nr.709 "Noteikumi par pedagoģiski

medicīniskajām komisijām" 9.punktu un Krāslavas novada pašvaldības domes 17.02.2022. “Krāslavas novada pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikuma” 3.daļas 3.1.punktu,

apstiprināt Krāslavas novada pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju

sekojošā sastāvā:

1. Komisijas vadītāja - Tatjana Kromāne – Aleksandrovas pamatskolas speciālais pedagogs;

2. Komisijas psihologs - Diāna Krilova - Dagdas vidusskolas psiholoģe;

3. Komisijas logopēds – Inese Kuzņecova - Aleksandrovas pamatskolas logopēde;

4. Komisijas speciālais pedagogs – Ina Grebņova – Aleksandrovas pamatskolas speciālais

pedagogs;

5. Komisijas ārsts – Aleksandrs Jevtušoks - SIA "Krāslavas slimnīca", galvenais ārsts.

• berns_ar_spec_vajadzibam_pirmsskolas_izgl_iestade_1.pdf
• Specialo_vajadzibu_pazimes_berniem_no_15_lidz_7_gadu_vecumam.pdf

• inf_mat_vecakiem.pdf

• Autisma_pazimes.pdf

• laa_buklets_autisms.pdf
• Iss-Celvedis-Autisma-Rokasgramata-22-2018.pdf

• par_testiem_inf_mat.pdf

• MFAD_2013_LBF_1gads_1dala1.pdf

• spec_berni_prasibas_iestadei.pdf

• lidzsvars.pdf

Ieskats Krāslavas novada PII "Pīlādzītis" sporta skolotājas Zinaīdas Bernātes darba pieredzē: pareizās stājas nodrošināšana un dažādu muskuļu grupu nostiprināšana 4-6 gadus jauniem bērniem.

• metiet_ind_plana_sastadisanai_2019.pdf
• atb_komandas_organizacija.pdf
• iesp_sadarb_mehanisms.pdf
• inf_mat_vecakiem.pdf
• metiet_atb_pas_nodr.pdf
• 74_Bernu_ar_specialam_vajadzibam_izglitosana.ppt
• Iekl_izgl_2020.pptx
• metiet_ind_plana_sastadisanai_2019.pdf
• metiet_specialistiem_dok_sagatavosanai.pdf
• atbalsta-pasakumi_040823.pdf

• Iekl_izgl_2020.pptx

• 74_Bernu_ar_specialam_vajadzibam_izglitosana.ppt

• atbalsta_nodarbibu_grafiks_24_25__2_.docx

Atbalsta personāls ir speciālistu grupa - izglītības psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs, skolas medmāsa, karjeras

konsultants, kas izglītojamajiem sniedz pedagoģisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu. Atbalsta personāls izglītojamajiem ar grūtībām mācībās palīdz attīstīt

labākas mācīšanās prasmes, bet izglītojamajiem ar speciālām izglītības vajadzībām - pārvarēt veselības problēmu vai attīstības traucējumu radītos

ierobežojumus mācību procesā (autoru izveidota, balstoties uz Izglītības kvalitātes valsts dienests, 2020; UNESCO IBE, 2013; Falka, 2019).

-------------------------

Izglītības psiholoģe, maģistre Svetlana Kovaļova

Tālrunis: 26083396

e-pasts: kraslavaa@remove-this.inbox.lv

Darba laiks:

pirmdien - tresdien: 7:30 -15:30;

ceturtdien: 7:30 - 13:30

------------------------

Speciālā skolotāja Nadežda Isakova, maģistre

Tālrunis: 26974825

e-pasts: 5nadjaz@remove-this.inbox.lv

Darba laiks:

Pirmdien: 7:00 - 13:30;

otrdien: 7:00 - 15:00;

trešdien: 7:00 - 11:30;

ceturtdien: 7:00 - 14:00;

piektdien: 7:00 -11:00;

--------------------------------------------------

Logopēde Maija Plivča

Tālrunis: 22324263

e-pasts: maijaplivca@remove-this.inbox.lv

Darba laiks:

pirmdien: 11:00- 17:20;

otrdien: 7:30- 14:40;

trešdien - ceturtdien: 7:30- 13:30

piektdien: 7:30 - 12:00

--------------------------------------------------------

Skolotāja-logopede, maģistre Elīne Preceniece

Tālrunis: 27126466

e-pasts: elvilmane@inbox.lv

Darba laiks:

Pirmdien, ceturtdien: 7:30 - 13:30;

otrdien: 7:30 - 13:00;

trešdien: 11:00 - 18:00;

piektdien: 8:00 -13:30;

------------------------------------------------------------------

Koriģējošās vingrošanas skolotāja Zinaīda Bernāte

Darba laiks:

Pirmdiena - Ceturtdien 7:30 – 14:30

Piektdiena 7:30 – 13:30

Tālrunis: 25961467

e-pasts: zbernate@remove-this.inbox.lv

---------------------------------------------------------

Padagoga palīgi: Viktorija Plociņa, Oksana Vansevičiene

Asistenti: Karīna Biruļe, Aļona Levdanska, Anastasija Demjane, Darja Vasiļjeva

• lab.specialo_vajadzibu_atbalsta_kartiba_2020.doc

1) Mans bērns ir normāls un Mans bērns vēl mazs, gan pratīs, iemācīsies.

Ar bērnu psihofizioloģisko attīstību, ko vajadzētu zināt un prast katrā vecumposmā, kādas pazīmes var liecināt par iespējāmo novirzi bērna attīstībā, kādi speciālisti var palīdzēt bērniem, kādas metodikas un testi tiek izmantoti - ir paskaidrots Valsts Izglītības satura centra Informatīvajā materiālā par bērna attīstību (pielikumā)

2) Kāpēc manam bērnam tas vajadzīgs?

Kopš 01.09.2021. ir obligātā prasība pirmsskolas izglītības iestādē izvērtēt visus bērnus, kuri sasniedza 5 gadus un līdz ar to viņiem iestājās obligātā izglītošana; vērtēšana notiek pēc īpašas metodikas, to veic grupu skolotājas un PII iestādes atbalsta personāls (piemēram, logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sporta pedagogs u.c. iestādes speciālisti). Izvērtēšana veicama atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”.

Ja izvērtēšanas rezultātā tiks konstatēts ka bērnam ir vajadzīgs papildus atbalsts, piemēram, valodas traucējumu dēļ - tālākā iestādes rīcība ir noteikta VISC rekomendācijā "Rīcības soļi speciālo vajadzību izvērtēšanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pielikumā); vieglākos gadījumos iestādes speciālisti sniedz bērniem atbalstu, izstrādājot katram konkrētam bērnam Individuālo mācību plānu, lai palīdzētu bērnam attīstīties atbilstoši mācību programmas plānotām prasībām.

Tomēr ja kādam bērnam pēc diagnostikas konstatētas vairākas problēmas vai komplicētas vajadzības, tas nozīmē ka bērnam ir nepieciešams īpašs atbalsts un individuāls darbs ar speciālistu; Ministru kabineta noteikumi Nr. 556 " Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām" nosaka, ka pirmsskolas izglītības grupās var būt integrēti bērni ar īpašām vajadzībām, šos bērnus uzņem ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumiem un nodrošina virkni atbalsta pasākumu.

Tāpēc bērna spējām un vajadzībām jānosaka atbilstoša mācību programma, kuru var ieteikt Pedagoģiski medicīniskā komisija. Līdz ar to bērna izpētes dokumenti, raksturojumi, ārstu izziņas, speciālistu atzinumi u.c. dokumenti tiek sagatavoti PMK sēdei, kas notiek 1-2- reizes gadā pašvaldības līmenī.

Pedagogiski medicīniskā komisija izvērtē iesniegtos materiālus un izsniedz atzinumu bērna vecakiem, kāda pirmsskolas izglītības mācību programma vislabāk ir piemērota bērnam, ka arī nosaka pasākumus un ieteikumus; visbiežāk atzinumam ir konkrēts derīguma termiņš līdz bērnudārza absolvēšanai; ja bērns līdz tam laikam pateicoties kopīgai skolotāju, speciālistu un vecāku sadarbībai ir rehabilitēts un veiksmīgi sagatavots mācībām skolā - skolā nebūs vairs nepieciešams atbalsta turpinājums.

Pēc tam vecāks drīkst izvēlēties, vai bērnudārzs realizē šo programmu, vai bērnam būs pieejami visi tieši viņam nepieciešami speciālisti. Speciālisti ar bērniem nodarbojas pašā iestādē, bez papildus samaksas no vecākiem.

Atbildība un pienākums nodrošināt bērnam nepieciešamo izglītību ir uz vecākiem; tas ir vecāka pienākums- nodrošināt savam bērnam atbilstošu izglītību. Līdz ar to tas ir ļoti svarīgi, laikus pamanīt un pareizi sniegt tieši bērna vajadzībām domātu atbalstu.

3) Kādas izglītības programmas kods būs izziņā, absolvējot pirmsskolas izglītības iestādi?

Izglītības programmas kodi un to nozīme paskaidroti VISC materiālā (pielikumā)

Mūsu iestāde realizē 10 programmas, no tām 8 ir bērniem ar speciālām vajadzībām:

Vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (kods 01011111)

Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (kods 01011121)

Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015311)

Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015321)

Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (kods 01015611)

Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (kods 01015621)

Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (kods 01015421)

Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (kods 01015411)

Speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (kods 01015511)

Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (kods 01015521)

---------------

Izglītības programmas kods sastāv no 8 cipariem (piemēram – 01011111) un katrs cipars ir ar noteiktu nozīmi – izglītības pakāpe, izglītības forma, mācību valoda u.c.

Būtisks ir koda 5.un 6.cipars (piemēram 01015311), jo 5.cipars pasaka, ka tā ir speciālās izglītības programma un 6.cipars pasaka, tieši kāda speciālā vajadzība tā ir.

Ministru kabineta 2017.gada 13 jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.322 "Noteikumu par Latvijas izglītības klasifikāciju" 3.pielikums nosaka mūsu valstī 9 speciālās izglītības programmas:

51 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes traucējumiem;

52 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem;

53 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās traucējumiem;

54 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām;

55 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem;

56 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem;

57 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem;

58 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem;

59 - Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr.322 pieejami https://likumi.lv/ta/id/291524-noteikumi-par-latvijas-izglitibas-klasifikaciju

Katrā no šīm programmām ir noteikts atbalsta pasākumu kopums, kā arī pedagoģiskais personāls, kurš jānodrošina izglītības iestādē.

Ministru kabineta 2019.gada 19.novembra noteikumu Nr. 556 1.pielikumā ir aprakstīti atbalsta pasākumi katrā programmā. Tā, piemēram, bērniem ar jauktiem attīstības traucējumiem šajos noteikumos ir noteikta speciālā pedagoga un logopēda palīdzība, kā arī atbalsta pasākumi.

Līdz ar to lai iestāde varētu saņemt speciālistu atalgojumam nepieciešamos līdzekļus, tai jārealizē konkrēta mācību grogramma.

---------------

Līdz ar to ka mūsu iestādē katrā grupā ir integrēti bērni ar dažādu tai skaitā speciālo mācību programmas kodu, visām skolotājām ir nepieciešamā izglītība arī speciālās izglītības jomā.

Situācijā uz 20.05.2022. iestādēs budžetā ir 2 logopēdu likmju algas, 1 psihologa likme, ir 1 sporta skolotāja likme un iespēja nodrošināt koriģējošās vingrošanas; ir iespēja nodrošināt individuālās diētas un mediķa ikdienas palīdzību (piemēram, injekcijas bērna diabeta vai epilepsijas lēkmes gadījumā).

Tikai pateicoties iestādes ļoti aktīvam darbam šajā jomā, mēs agri pamanām un cenšamies pēc iespējas ātrāk sniegt vajadzīgo palīdzību bērnu attīstībai.

----------

Katra bērna mācību programmas kods tiek ievadīts vienotā sistēmā (VIIS); pēc bērnudārza pabeigšanas vecākiem tiks izsniegta izziņa, kādā mācību programmā bērns tika apmācīts uz mācību gada pēdējo dienu (uz 31.05.) un pilnībā vai daļēji apguvis mācību programmas vielu. Līdz ar to, ja bērns tika mācīts programmā ar atbalsta pasākumiem (piemēram, valodas traucējumu vai plakanās pēdas dēļ) - viņš apguva visu nepieciešamo mācību vielu tāpāt kā visi citi bērni un papildus apmeklēja nodarbības, lai attīstītu valodu vai vingrinātu pēdas muskulatūru.

Gadījumā ja bērnam vairs nav nepieciešamības pēc atbalsta - piemēram iemācījās izrunāt visas skaņas - tad viņš tiek pārcelts uz mācību programmas kodu 01011111 (latv. v.) un logopēda vai vingrošanas nodarbības vairs neapmeklē; atbilstoši izziņā būs pēdējas mācību programmas kods.

Šo izziņu vecāki sniedz skolai, kur bērns turpinās izglītību 1.klasē; dažos gadījumos vēl saglabājas nepieciešamība pēc logopēda atbalsta, kas parasti tiek skolās darīts bez ped med komisijas atkārtotās pārbaudes; bet ja kādam bērnam ir nepieciešamības pēc īpaša atbalsta arī skolā - viņi tiek sūtīti uz atkārtotu ped med komisiju, lai skolas administrācija laikus ir informēta un ieplāno gan mācības, gan individuālos speciālistus vai asistentus u.c. Skolā drīkst piemērot atvieglojumus mācībās šādiem bērniem, piemēram atbrīvot no rakstiskiem pārbaudes darbiem, izmantot atgādnes, ļaut ilgāk pildīt uzdevumus, pildīt mazāk uzdevumu u.c.

Vēršu vecāku uzmanību, ka Vispārējās izglītības likuma grozījumi paredz, ka no 2020. gada 1. septembra speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskajām saslimšanām, valodas traucējumiem un mācīšanās traucējumiem Latvijā vairs nevarēs tikt īstenotas speciālajās izglītības iestādēs, bet gan integrējot izglītojamo vispārējās izglītības klasē, papildus risinot jautājumu par individuāli mērķēta atbalsta nodrošināšanu izglītības procesam (Saeima, 1999 – likuma versija, kas spēkā no 01.09.2020.; Saeima, 2018 – likuma grozíjumu anotācija).

Atbilstoši tas nozīmē ka parastā bērnudārzā vai skolā grupās un klasēs tiek uzņemti bērni ar speciālās izglītības programmu kodiem no 53 līdz 56; un tikai ja bērnam ir redzes vai dzirdes traucejumi ar programmas kodu 51 - 52, vaigarīgās veselības rakstura traucējumi ar kodu 57 - 59 - un iestādei nav atbilstoši licencētas programmas - tad bērnu vecāki lēmj iespējas apmeklēt speciālo bērnudārzu vai skolu.

Līdz ar to vecākiem nav nekāda pamatojuma uztraukties un baidīties no vārda "Speciālā mācību programma", jo tas nozīmē tikai to, ka bērnudārzā bērnam bija vēl papildus atbalsta speciālistu nodarbības u.c. bet nekādīgi nenozīmē ka bērns ir atpalicis vai invalīds, kā arī nenozīmē automātiski ka nevarēs mācīties vienkāršā skolā.

• Specialo_vajadzibu_pazimes_berniem_no_15_lidz_7_gadu_vecumam.pdf
• Specialas_izglitibas_programmas_kodi_un_to_nozime__2_.pdf
• Ricibas_soli__specialo_vajadzibu_izvertesanai_pirmsskolas_izglitibas_iestades.pdf
• Kad-jagriezas-pec-palidzibas.jpg

Kas ir autisms, kas ir autiskā spektra traucējumi? Pēdējā desmitgadē par to tiek runāts arvien vairāk, un nereti pat pieaugušie sev piedēvē šādu diagnozi. Kas tā ir, kā tiek diagnosticēta un vai arī zīdaiņa vecumā var pamanīt kādas iezīmes, kas uz traucējumiem var norādīt, skaidro Iluta Vilnīte, klīniskā psiholoģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas Agrīnās intervences komandas vadītāja.

Kas ir šie traucējumi, un no kurienes rodas

Runājot par autismu, mūsdienās tiek lietoti termini “autiskā spektra traucējumi”, “bērns ar autismu”. Tie ir vieni no cilvēka neirālās attīstības traucējumu veidiem, kas saistīti ar nervu sistēmas attīstību. Kā norāda Iluta Vilnīne, nav vienas un skaidras atbildes, no kurienes rodas autiskā spektra traucējumi.

Pazīmju kopums, kas varētu liecināt par autiskā spektra traucējumiem, ir grūtības ar sociālo komunikāciju, sociālo mijiedarbību – viss, kas skar cilvēku savstarpējās attiecības. Arī stereotipiski uzvedības modeļi, vienveidīga uzvedība, vienveidīgas darbības uz to var norādīt. Pamata grūtību joma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir sociālā mijiedarbība.

Vai tos var diagnosticēt jau zīdaiņa vecumā?

Testēšanu uz autiskā spektra traucējumiem parasti veic no 12 mēnešu vecuma. Tomēr atsevišķas pazīmes uz iespējamiem riskiem varētu norādīt jau zīdaiņa vecumā. “Piemēram, ja bērns neveido acu kontaktu, neatbild uz piesaistes personas runāšanos, skatās garām, vienā punktā – tam ir jāpievērš uzmanība, taču viena šāda pazīme nenorāda uz autiskā spektra traucējumiem.

Kamēr bērns ir mazs un atkarīgs no piesaistes personas, ir grūti nodalīt, vai tas ir autiskais spektrs vai varbūt mazulim ir citi attīstības traucējumi.

Tāpēc bērna attīstības novērtēšana jāveic, sadarbojoties vairākiem speciālistiem. Tāpat ir jāizvērtē, vai bērnam ir pārbaudīta dzirde, redze, bijusi neirologa konsultācija,” stāsta Iluta Vilnīte.

Zināšanai!

Vecāki un speciālisti informāciju par autiskā spektra traucējumiem var atrast arī BKUS platformā “Vesela pasaule”. [1]

Ārstu sadarbība

Bērna pirmajā dzīvības gadā īpaši svarīga ir ģimenes sadarbība ar primārās aprūpes ārstu – ģimenes ārstu. Regulārajās vizītēs ārsts gan vērtē bērna fizisko, gan sarunās ar vecākiem izvērtē emocionālo un garīgo attīstību. Ja bērnam ir traucēta attīstība, ģimenes ārsts nozīmē vizītes pie speciālistiem – acu ārsta, neirologa –, nosūta uz dzirdes pārbaudi. Jebkādu aizdomu pamatā ļoti svarīga ir bērna veselības stāvokļa kompleksā izvērtēšana. Zīdaiņa vecumā var runāt tikai par autiskā spektra traucējumu riskiem.

Kad un kā to var diagnosticēt?

Lai diagnosticētu autiskā spektra traucējumus, psihologi izmanto Autisma diagnostikas novērošanas instrumentu jeb ADOS testu. Tas ir visagrīnākais instruments, ar kuru var noteikt iespējamos autiskā spektra traucējumus vai risku uz to attīstību, un to var sākt izmantot no 12 mēnešu vecuma. Tā ir psiholoģiskā izvērtēšana, kas sastāv no vairākiem moduļiem atbilstoši bērna attīstībai un ietver arī profesionālas un standartizētas aptaujas formas vecākiem un speciālus materiālus, kurus izmantojot, strādādams ar bērnu, psihologs skatās, kā veidojas sadarbība ar bērnu, vai viņš atsaucas, izprot instrukcijas, veido acu kontaktu u. tml. Jāatceras, ka bērnam var būt paralēli esoši traucējumi – kāda slimība, attīstības traucējumi, psihoemocionālas grūtības. Speciālistiem vajadzīga laba sadarbība ar primāro ārstu un citiem ārstiem, piemēram, bērnu neirologu, bērnu psihiatru, lai veidotu plašāku bērna izvērtējumu.

Trīs mēnešus vecs zīdainis ne visai skatās mammai acīs, skatās garām, vienā punktā – vai tas var norādīt uz autiskā spektra traucējumiem?

Tie var būt riska momenti, bet uzreiz nevar pateikt, ka tās ir autiskā spektra traucējumu pazīmes. Ja bērns neseko ar acīm līdzi mantiņai, ir svarīgi noskaidrot, vai viņam ir pārbaudīta redze. Lai konstatētu kādus neiroloģiskus traucējumus, jāizslēdz, vai nav citu fizisku traucējumu – redzes, dzirdes. Pēc vienas šādas pazīmes tik mazā vecumā nevar pateikt, ka bērnam ir autiskā spektra traucējumi, taču tā var būt kā pazīme tiem.

Vai ir vizuālās pazīmes, kas norāda uz autiskā spektra traucējumiem?

Nē, nav vizuālo pazīmju, kas uz to norāda.

Ja vecākiem ir aizdomas par sevi, vai autiskā spektra traucējumus var noteikt arī pieaugušajam?

Tagad, kad vairāk uzzinām par šiem traucējumiem, iespējams, pieaugušajiem pašiem sāk šķist – man varbūt ir šie traucējumi… Vai to var noteikt? “Jā, jau minētajam ADOS testam ir modulis, kas ir pielāgots tieši pieaugušajiem. Protams, pēdējā gadu desmitā arvien vairāk par to runā, un var rasties aizdomas par to. Tomēr svarīgi, lai pieaugušie paši nepiedēvē sev traucējumus, tāpēc labāk veikt diagnostiku,” teic Iluta Vilnīte.

Svarīgi!

BKUS pamazām Latvijā uzsāk agrīnās intervences pakalpojumu, lai pēc iespējas agrīnāk konstatētu autiskā spektra traucējumu risku. Izvērtēšanas un turpmākās intervences procesā tiek iesaistīti daudzi speciālisti (ārsti bērnu psihiatri, bērnu neirologi, psihologi, funkcionālie speciālisti – ergoterapeiti, audiologopēdi, fizioterapeiti u. c.), jo maziem bērniem diagnozes noteikšanai komplekss izvērtējums ir ļoti būtisks.

Pievērs uzmanību, bet nepiedēvē uzreiz diagnozi, ja zīdainis:

neseko tavam acu skatienam;

neskatās uz pieaugušo, kad mamma vai tētis lallina, runājas;

ap gada vecumu nereaģē uz savu vārdu;

neveido acu kontaktu;

nekomunicē ar citiem;

bērnam ir paaugstināts jutīgums uz gaismu, trokšņiem;

bērnam ir kavēta valodas, motorā attīstība.

Atceries, ka šajā situācijā jāizslēdz primārie traucējumi – redze, dzirde –, kā arī sadarbībā ar savu primārās veselības aprūpes ārstu (ģimenes ārstu, pediatru) jāizvērtē bērna attīstība kopumā!

Ja traucējumi tiek atklāti

“Autiskā spektra traucējumi nav kā klepus, kuru var izārstēt, lietojot zāles. Mēs mācāmies pieņemt bērnus ar šiem traucējumiem, bērni mācās sadzīvot ar šiem traucējumiem, mācās komunicēt un sadarboties.

Visbiežāk tā ir ārstēšana bez zālēm, rehabilitācijā iesaistās funkcionālie speciālisti, piemēram, audiologopēds, ergoterapeits, lietišķās uzvedības analīzes jeb ABA terapijas speciālists, kas māca sociālās prasmes, sadarbību, strādā ar valodas attīstību utt.

Visbiežāk dzirdam, ka bērns nemāk sociāli pieņemami uzvesties, tāpēc viņam tiek liegta iespēja apmeklēt izglītības iestādi. Tādēļ ir multidisciplinārā komanda, kurā tiek iekļauti dažādi speciālisti, to skaitā ABA terapijas speciālisti, kas māca sociāli pieņemamu uzvedību, komunikāciju, sociālās un citas prasmes,” par turpmāko rīcību, ja atklāti šie traucējumi, stāsta speciāliste.

“Nav tā, ka dzīve nolemta neveiksmei! Cilvēki iemācās sadarboties un var dzīvot pilnvērtīgi. Var gadīties, ka cilvēkam ir vēl kāda paralēlā slimība – kompleksi traucējumi. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc svarīgi, lai bērni saņemtu diagnostiku un rehabilitāciju, kā arī speciālistu ieteikumi tiktu īstenoti ģimenē un izglītības iestādē,” uzsver Iluta Vilnīte.

Sākotnēji rehabilitācija ir ilgtermiņa process, kas no vecākiem prasa pacietību un izturību, atbalstu no pārējiem ģimenes locekļiem – lai nokļūtu pie speciālistiem, spēks vajadzīgs kā pieaugušajam, tā bērnam. Pamazām, soli pa solim bērni mācās iekļauties sabiedrībā. Var gadīties, ka bērnam ir tikai autiskā spektra traucējumu iezīmes, kādreiz var būt citas paralēlās slimības – tā ir ārsta kompetence to visu izvērtēt.

Atsauces: Autiskā spektra traucējumi. Pieejams: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/autiska-spektra-traucejumi

• metodika_izvertesanai_5-6-gad.DOCX

• VISC_2.4_-_informativs_materials_vecakiem_-_autisms.pdf

• spec_izgl_seminars_i.olena_.pdf

• spele-vingrojam-kopa.pdf

• Iekl_izgl_2020.pptx

Lasiet grāmatas kopā ar bērnu. Bērnu grāmatu pasaule ir daudzveidīga un aizraujoša. Parādiet to bērnam. Jā, jūs nogurstat darbā, jā jums reizēm grūti un “ne līdz tam”, bet laiks, kuru pavadāt kopā ar bērnu, tiks jums atdarīts ar bērna dvēseles siltumu un viņa mīlestību. Bērns - dārgs, mīļots, nenovērtējams. Viņš ir jūsu dārgums, saulīte, pērlīte. Dāvājiet viņam savu smaidu. Steidzos pārliecināt, ka jūsu darbības rezultāti vienmēr ir, bet tie nav redzami uzreiz.  Viss, ko mēs ieguldām bērnā, agri vai vēlu, nesīs savus augļus.  Vecāku mīlestība un rūpes dara brīnumus.

Pasakas attīstīs jūsu bērna runu, paplašinās vārdu krājumu un attīstīs viņa tikumību. Skaistus attēlus var apskatīt kopā, apspriest sižetu, smalkas detaļas zīmējumos. Lasot pasakas, jūs atklāsiet, ka dažādām pasaules tautām ir līdzīgas pasakas.  Liels lūgums, izmantot pilsētas bērnu bibliotēku “Zīlīte” vai citu, kura ir jūsu pilsētas rajonā. Jums pašiem būs pārsteigums, cik tur ir interesanti, bet jūsu bērnam šādi apmeklējumi sniegs neaizmirstamus iespaidus. Runājot svarīgi izrādīt cieņu, runāt kā ar vienlīdzīgu Mēs vēlamies izaudzināt pārliecinātu par sevi, morāli stipru cilvēku? Nekādā gadījumā neizsmejiet. Ja izdarīsiet tā dažas reizes, tad bērna uzticību vajadzēs atjaunot. Reizēm uzdotais jautājums dod vairāk labuma, nekā uzreiz pateikta atbilde. Uzslavējiet  par loģisko domāšanu.

Vismaz 15 minūtes dienā ir nepieciešams veltīt savam bērnam – pagriežoties pret viņu ar seju uzmanīgi, vaļsirdīgi klausīties viņu, kas notika šajā dienā. Jums varbūt šķitīs muļķīgi tas, ko stāsta bērns, bet viņam tas ir ļoti svarīgi un viņa vecumā jūs arī interesējāties par šādām lietām.  Pastaigu laikā runājiet  par visu, ko redzat. Būs brīnišķīgi, ja tad, kad jūs ejat ar jūsu bēnu pie rokas, jūs kopā atcerēsieties dzejoli, sacerēsiet jaunas rindiņas, lai tās arī nebūs saskanīgas, bet ar prieku. Apspriežat mākoņus, debesis, sniegpārslas, gadalaikus, sastaptos dzīvniekus, mašīnas, pasapņojiet kopā.  Jūs izbrīnīsieties, cik gudrs aug jūsu bērns. Zīmējiet kopā. Tas izcili attīstīs smalko motoriku. Nav svarīgi, protat jūs zīmēt vai nē, galvenais to darīt ar prieku. Tādos zīmējumos ir jāiekļauj smalkus elementus – izdomātus rakstus, dažāda veida priekšmetus, punktu laukus un tā tālāk, uz ko būs spējīga jūsu un jūsu bērnu fantāzija. Rokas pirkstu kustību attīstīšana, to koordinēšana ir tiešā saistībā ar runas attīstīšanu, sagatavos bērna roku rakstīšanas apguvei. Būs lietderīgi strādāt ar mālu, mīklu un plastilīnu.  Ieteicamas jebkuras spēles ar runu. Domāju, ārsta darbarīku komplekts ar instrumentiem, halātu, saitēm, recepšu veidlapām, kuras var izgatavot pašiem, ar cukura zāļēm, var būt noderīgs.  Bet nepērciet pilnīgi nokomplektētas rotaļu pasaulītes, bērnam normālai attīstībai ir svarīgi pielikt savas pūles – fantazēt, apjēgt, darīt kaut ko ar savām rokām! Grūti pārvērtēt pirkstu masāžu, tēlaini runājot, runa atrodas pirkstu galos. Balstoties uz daudzu cienījamo autoru viedokļiem, līdz skolai bērns ir jāmāca, bet tikai spēlējotis, tikai ar uzslavu, tikai pozitīvi!  Logopēds vienmēr palīdzēs un sniegs konsultāciju par jums svarīgiem jautājumiem! Neatkarīgi no tā kas notiek, obligāti viss būs labi!

Materiālu sagatavoja
Skolotājs - logopēds

Olga Čapkeviča

Speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.

01.09.2021. stājas spēkā

Vispārējas izglītības likuma 20.¹ pants ar 1.¹ daļu:

"(1¹) Izglītības iestāde veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kas uzsāk obligāto izglītību izglītības iestādes īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām."

Spēles pašiem mazākiem bērniem. Šo spēlīšu nozīmi nevajag nonievāt. Bērns attīsta pirkstiņus (un tas ir saistīts ar runas attīstību), saņem diezgan vienkāršu bet vajadzīgu mašāžu un fizkultūru, ir ciešā kontaktā ar mammu un tēti un vienkārši bērnam ir jautri!

Nedaudz lielākiem bērniem (obligāti pieaugušo uzraudzībā) pirkstiņu attīstībai var dot plēst vecas avīzes strēmelēs, ņemt pa vienai pupiņai vai zirnim un mest glāzē, ar pirkstiņu zīmēt smiltīs, dažādus materiālus berzt un virpināt starp plaukstām, uz pirkstiņa var uzzīmēt sejiņu - lai bērns spēlē kā ar lelli.

Cepu, cepu kukulīti, (plaukšķina)
citu lielu (iepleš rokas),
citu mazu, maziņu; (sakrusto rokas pār krūtīm)
Viļ, viļ apaļu, (veļ it kā bumbiņu rokās)
Pauks - krāsnītē (pieliek rokas pie mutes)
Ar garu, garu skursteni; (paceļ rokas virs galvas)
Ņam, ņam, ņam-m-m, cik gards! (plaukšķina pa punci)

Vāru vāru putriņu, (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Pieci milti katliņā; (pieskaras pie katra pirkstgala ar rādītājpirkstu)
Šim dos, tam dos, šim dos, tam dos, (pēc kārtas pieliec katru pirkstiņu, sākot ar īkšķi)
Tam nepietika; (pieliec mazo pirkstiņu, viegli saspiež visu plaukstu)
Tas aizskrēja sūdzēties: Memm, memm, man putras nedeva!!! (ar roku pārskrien puncim un sūdzoties pakutina ausi vai padusi).
Vāru, vāru pelei putru, pieci milti katlā; (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Ar astīti pamaisīju; (ar otras rokas mazo pirkstiņu pakutina plaukstiņu Ar snīpīti pasmeķēju; (pieliek plaukstiņu pie deguntiņa)
Atskrēja runcītis, (pārskrien ar pirkstiem pār punci),
Visu izgāza! (noplāta rokas vai vēl pakutina pēc noskaņojuma.

Šis pirkstiņš - vectētiņš, (noliec īkšķi)
Šis - vecmāmiņa, (noliec rādītājpirkstu)
Šis lielais - tētis, (noliec vidējo pirkstu)
Šis - māmiņa, (noliec zeltnesi)
Bet šis, tas maziņais? (pieliec mazo pirksiņu)
Tas jau tas labiņais! (samīļo un sabučo rociņu vai visu bērniņu)

Raudzīsim, kā to lai darām, (pieliek pie pieres roku un raugās tālumā)
Kā visus desmit saskaitīt varam. (ātri izkustina pirkstiņus, kā pianists pirms spēlēšanas)
Viens, divi, trīs - tie citi būs drīz! (liec pēc kārtas klāt vienu pirkstiņu)
Četri, pieci, seši - tie mums ar" nav sveši. (tas pats)
Septiņi, astoņi, deviņi - areče nu, kur viņi! (tas pats)
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt! (pieliec pēdējo un tad uzvaroši paceļ divas dūrītes gaisā)

Cūka cepa plācenīšus, (plaukšķina)
Ies pie kazas ciemiņā; (pieliek pie galvas divus roku ragus)
Kas tā tāda ciemenīca, (plāta rokas)
Ar tik garu šņukuriņu? (rāda klasisku garo degunu) 

Ir jāatšķir traukmi no trauksmainības. Ja trauksme ir epizodiska bērna nemiera, satraukuma izpausme, tad trausmainība ir pastāvīgs stāvoklis. 

Speciālisti uzskata, ka trauksmainība attīstās bērna iekšējā konflikta esamības dēļ, kuru var izraisīt: 

1. pretrunīgas mammas, tēta, vecmāmiņas u.c. prasības; 

2. neadekvātas prasības (biežāk paaugstinātas). 

3. negatīvas prasības, kuras pazemo bērnu, nostāda viņu atkarīgā stāvoklī. 

Trauksmainības pazīmes 

1. Nevar ilgstoši darboties, nenogurstot. 

2. Viņam ir grūti koncentrēties kaut kam. 

3. Jebkurš uzdevums izraisa pārlieku satraukumu. 

4. Uzdevumu pildīšanas laikā bērns ir sasprindzis, nemierīgs. 

5. Kautrējas biežāk kā citi. 

6. Bieži stāsta par saspringtām situācijām. 

7. Parasti, sarkst nepazīstamos apstākļos. 

8. Sūdzās, ka sapņo šausmu sapnus.  

9. Rokas, parasti, ir aukstas un mitras. 

10. Viņam nereti ir traucēta vēdera izeja. 

11. Stipri svīst, kad uztraucas. 

12. Nav laba ēstgriba. 

13. Guļ nemierīgi, aizmieg ar grūtībām.   

14. Bailīgs, daudzas lietas izraisa bailes. 

15. Parasti nemierīgs, viegli aizskarams. 

16. Bieži nevar apturēt asaras. 

17. Slikti pacieš gaidīšanu. 

18. Nepatīk uzsākt neko jaunu.  

19. Nav pārliecināts par sevi, saviem spēkiem. 

20. Baidās no grūtībām. 

Summējiet “plusus”, lai aprēķinātu kopējo trauksmainības punktu skaitu.  

Augsta trauksmainība— 15—20 punkti 

Vidēja trauksmainība— 7—14 punkti 

Zema trauksmainība — 1—6 punkti.http://www.psi-test.ru/child/trevojnost-child.html 

Trauksmainības profilakse 

1. Saskarsmē ar bērnu, negrautiet citu, viņam nozīmīgu cilvēku autoritāti.
2. Esiet konsekventi savā rīcībā, neliedziet bērnam bez jebkādiem iemesliem to, ko esat atļāvuši agrāk.
3. Ņemiet vērā bērna spējas, neprasiet no viņa to, ko viņš nevar izpildīt.
4. Uzticieties savam bērnam, esiet ar viņu godīgi un pieņemiet tādu, kāds viņš ir.
5. Ja kādu objektīvu iemeslu dēļ bērnam ir grūti mācīties, izvelēties viņam pulciņu, kurš viņam patīk, lai nodarbības tajā sagādā viņam prieku, un viņš nejustos aizskatrs.
6. Ja vecāki nav apmierināti ar sava bērna uzvedību un sekmēm, tas vēl nav iemesls, lai liegtu viņam mīlestību un atbalstu. Lai viņš dzīvo siltuma un uzticības atmosfērā, un tad atlāsies viņa daudzie talanti.
7. Izvairīties no sacensībām vaijebkāda veida darbiem uz ātrumu.
8. Nesalīdzināties bērnu ar apkārtējiem.
9. Biežāk izmatojiet taktīlo kontaktu, relaksācijas vingrinājumus. 
10. Veiciniet bērna pašvērtējuma paaugstināšanu, biežāk uzslavējiet viņu, bet tā, lai viņš zina par ko. 
11. Biežāk, vēršoties pie bērna, sauciet to vārdā.
12. Demonstrējiet drošas uzvedības paraugus, visā esiet piemērs bērnam.
13. Neizvirziet bērnam paaugstinātas prasības.
14. Esiet konsekventi bērna audzināšanā.
15. Centieties izteikt bērnam piezīmes pēc iespējas retāk.
16. Izmantojiet sodu tikai ārkārtas gadījumos. 
17. Nepazemojiet bērnu, sodot viņu.

Špikeris vecākiem. 

1. Izvairīties no sacensībām vaijebkāda veida darbiem uz ātrumu.
2. Nesalīdzināties bērnu ar apkārtējiem.
3. Biežāk izmatojiet taktīlo kontaktu, relaksācijas vingrinājumus. 
4. Veiciniet bērna pašvērtējuma paaugstināšanu, biežāk uzslavējiet viņu, bet tā, lai viņš zina par ko. 
5. Biežāk, vēršoties pie bērna, sauciet to vārdā.
6. Demonstrējiet drošas uzvedības paraugus, visā esiet piemērs bērnam.
7. Neizvirziet bērnam paaugstinātas prasības.
8. Esiet konsekventi bērna audzināšanā.
9. Centieties izteikt bērnam piezīmes pēc iespējas retāk.
10. Izmantojiet sodu tikai ārkārtas gadījumos. 
11. Nepazemojiet bērnu, sodot viņu. 

Apstrādāja un sagatavoja:

speciālā izglītības skolotāja

Olga Čapkeviča

Runa ir vispārējo kustību sastāvdaļa, tikai šīs kustības ir daudz sīkākas un sarežģītākas. Organismā viss ir saistīts, piemēram, ja bērnam nebūs veiklas kājas un rokas, tad arī artikulācijas orgāni nebūs tik kustīgi un mazulim būs kavēta valoda. Jebkura kustību kopjoša nodarbība ir arī valodas attīstības nodarbība. Bērnu valodas attīstība ir cieši saistīta ar roku sīkas muskulatūras pilnvērtīgu darbību. Ja atpaliek pirkstu kustības, tad atpaliek arī runas attīstība.

Kad vien jums ir iespēja - mašīna, pie televizora, gultā pirms gulētiešanas - paspēlējaties ar šiem vienkāršajiem vingrinājumiem:

Roku pirkstu jeb sīkās muskulatūras vingrinājumi:

• „Sasveicināšanās”- katrs pirksts sasveicinās ar īkšķi un saka "Labdien!", kā arī vienas rokas pirksti sasveicinās ar otras rokas pirkstiem: stāvus- taisni, paklanās- saliecas;
• „Āķīši” – pirksts ar pirkstu cīnās saķeroties;
• „Pīlīte- pēk!” atrauj īkšķi no pārējiem pirkstiem;
• Saburzīt un izgludināt papīra lapu:
• ar abu roku plaukstām;
• ar vienas rokas plaukstu;
• ar abiem lielajiem pirkstiem;
• ar vienu – rādītājpirkstu.

logopēde - D.Ņikiforova