Kā palīdzēt sev?

Pieteikumi Pārtikas pakai maijā

Pieņemam pieteikumus #PārtikasBanka produktu pakām uz maiju.

Pārtikas Banka atbalsta iedzīvotājus dažādās krīzes situācijās, tos, kuriem nav pieejama Eiropas paka un cits sociālais atbalsts.

Jaunajiem klientiem jāaizpilda pieteikums www.paedusailatvijai.lv/sanemt-partikas-paku

Esošie klienti, raksta ē-pasta vēstuli uz kraslavas.maminu.klubs@gmail.com.

Atbalsts pieejams līdz sešām reizēm, lūdzam būt atbildīgiem un izvērtēt vajadzību pēc pārtikas pakas.

INFORMĀCIJA VECĀKIEM - JA KARANTĪNAS DĒĻ SLĒGTA PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS GRUPA

·  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 30.novembra ir iespēja pieteikties vienreizējam slimības palīdzības pabalstam bērna pieskatīšanai, ja ar Covid–19 infekciju saistīto apstākļu dēļ bērns nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti.

 VSAA piešķirs pabalstu par 14 kalendārajām dienām, aprēķinot to 60 procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem.

 Slimības palīdzības pabalstu var saņemt divas reizes – laikposmā no šī gada 30.novembra līdz 31.decembrim un no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

 Pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem vai aizbildnis, adoptētājs, audžuvecāks, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet nevar strādāt attālināti. 

Pabalstu piešķirs par bērnu vecumā līdz 10 gadiem, ja bērns nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

 Lai saņemtu pabalstu, jāiesniedz VSAA iesniegums un:

  • Darba devēja apliecinājums, kurā norādīts, ka persona nevar strādāt attālināti.
  • Pašnodarbinātajam pašam jāapliecina, ka viņš nevar strādāt attālināti, vai nu brīvā formā, vai to atzīmējot VSAA iesnieguma veidlapā.
  • Izglītības iestādes izziņa par bērna pirmsskolas izglītības grupas vai izglītības iestādes atrašanos karantīnā, kurā norādīts karantīnas vai attālināto mācību  sākuma datums.

  No slimības palīdzības pabalsta neieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli, un no tā  neveiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

 Slimības palīdzības pabalstu nepiešķirs, ja pabalsta pieprasītājs strādā un gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kā arī tad, ja personai par to pašu laika posmu ir piešķirts slimības, vecāku, maternitātes, paternitātes pabalsts vai atbalsts dīkstāvē.

 Slimības palīdzības pabalsts jāpieprasa 10 darba dienu laikā no dienas, no dienas, kad karantīnas dēļ slēgta pirmsskolas izglītības grupa vai iestāde.

 Iesniegumu VSAA visērtāk iesniegt portālā Latvija.lv, izvēloties e-pakalpojumu „Iesniegums iestādei” un pievienojot  aizpildītu veidlapu „Iesniegums slimības palīdzības pabalsta saņemšanai” vai rakstot iesniegumu brīvā formā. Iesniegumam jāpievieno skenētas izziņas. Iesniegumu kopā ar izziņām var arī nosūtīt pa pastu, adresējot jebkurai VSAA nodaļai, vai atstāt klientu apkalpošanas centros  izvietotajās pasta kastītēs darba laikā no plkst. 8:30 līdz 17:00.

Kalniem pāri - atbalsta programma ģimenei pēc bērnam nozīmīga aprūpētāja zaudējuma

  • Kalniem Pāri - bezmaksas atbalsta programma sērojošiem bērniem un viņu ģimenēm
  • Atbalsta programmai aicinām pieteikties ģimenes ar bērniem pēc mammas, tēta, brāļa, māsas, vai cita bērnam nozīmīga aprūpētāja zaudējuma. Programma sāksies šī gada oktobrī un sniegs atbalstu kā ģimenēm ar pašiem mazākajiem dalībniekiem (0 – 6 gadi), tā arī ģimenēm ar skolas vecuma bērniem (7 – 11 gadi) un pusaudžiem (12 – 18 gadi).

     

    Programma nodrošina ģimenei visaptverošu atbalstu, stiprinot ģimeni pārvarēt grūtības pēc tuvinieka nāves. Piedaloties programmā, tiks veicināta atvērtāka savstarpējā ģimenes komunikācija, kliedēta vientulības sajūta un aizspriedumi, kā arī veicināta bērna psiholoģiskās veselības uzlabošana un veselīga sērošanas procesa norise ģimenē. Kalniem pāri speciālistiem ir svarīgi, lai bērns varētu paust savas izjūtas sev pieņemamā veidā – runājot, muzicējot, zīmējot, socializējoties un dažreiz – kopīgi paklusējot. Lai bērns sajustu piederības sajūtu un atbalstu no vienaudžiem, izprastu savas domas, emocijas, rīcību un vairs neprātotu – "vai ar mani viss ir kārtībā?" Lai izjustu radošu kopā būšanas prieku un vairotu sevī cerību.

     

    Apkārtējie cilvēki bieži ir apjukuši un nezina, kā izturēties pret bērnu, kuram nomiris tuvinieks. Tāpēc viena no biežāk sastopamajām reakcijām ir izvairīšanās runāt gan par pašu zaudējumu, gan sērojošā bērna izjūtām un vajadzībām. Sēras tiek pārvērstas par tabu tēmu un bērns sāk justies izolēts. Bet patiesībā – sēras ir dabīga un palīdzoša atbildes reakcija uz tuva cilvēka zaudējumu, kas var būt dziedinoša un spēcinoša. Sēras nav problēma, kas jāatrisina, drīzāk jauna realitāte, ar kuru jāiemācās sadzīvot.

     

    Oktobrī sāksies jaunas Kalniem Pāri grupas ģimenēm ar bērniem, kurām var pieteikties SOS bērnu ciematu asociācijas mājaslapā.

     

Paliatīvā aprūpe

Kas ir paliatīvā aprūpe?

Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe. Tās ietvaros prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas (mājās vai slimnīcā), ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Paliatīvā aprūpe pacientiem ar noteiktām diagnozēm var tikt nodrošināta stacionārā, gan ambulatori – ģimenes ārsta uzraudzībā mājas vizīšu ietvaros. 

Saņemot pakalpojumus paliatīvās aprūpes kabinetā, jāveic pacienta līdzmaksājums, izņemot gadījumus, ja pacients ietilpst, kādā no pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām iedzīvotāju grupām. Savukārt pacientiem, kuri saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumus stacionārajā ārstniecības iestādē vai mājās, pacienta līdzmaksājums nav jāveic.

Lēmumu par pacientam nepieciešamo paliatīvo aprūpi pieņem ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts-speciālists. Ārstējošais ārsts var lemt sasaukt ārstu konsiliju, ja pacienta ārstēšana ir sarežģīta un nepieciešama vairāku specialitāšu ārstu konsultācija vai viedoklis, lai lemtu par pacienta iekļaušanu paliatīvajā aprūpē.

Ceļveži par pieejamiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem Latvijā:


Kam tiek nodrošināta paliatīvā aprūpe?

Paliatīvā aprūpe, tai skaitā arī ģimenes ārsta mājas vizītes, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, var tikt nodrošināta pacientiem ar:

  • humāno imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju;
  • ļaundabīgiem audzējiem;
  • encefalītu (ērču pārnēsāta slimība, kas izraisa ilgstošus nervu sistēmas darbības traucējumus);
  • mielītu (muguras smadzeņu iekaisums) un encefalomielītu (hroniskā noguruma sindroms);
  • centrālās nervu sistēmas slimībām;
  • multiplo sklerozi;
  • perifērās nervu sistēmas slimībām;
  • Myasethenia gravis (neiromuskulāra slimība, kas izraisa skeleta muskuļu vājumu);
  • sirds mazspēju;
  • cerebrovaskulārām slimībām (smadzeņu darbības traucējumi, kā, piemēram, sekas pēc insulta);
  • barības vada, kuņģa un divpatdsmitpirkstu zarnas slimībām;
  • izgulējumiem;
  • muguras smadzeņu bojājumiem.*

Paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējas stacionārā

Paliatīvā aprūpe stacionārā var tikt nodrošināta: 

1. pēctecīgi citiem stacionāriem ārstniecības pakalpojumiem, ja ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, uzskata par nepieciešamību pacientam sniegt šāda veida medicīnisko palīdzību;

2. ja ģimenes ārsts vai jebkurš cits speciālists ir izvērtējis pacienta veselības stāvokli un uzskata par nepieciešamību nosūtīt pirmreizējai vai atkārtotai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai stacionāri.**

 

Ambulatorās paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējas

Ambulatori paliatīvo aprūpi organizē ģimenes ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentus, tai skaitā arī terapijai nepieciešamos pretsāpju medikamentus, kā arī izraksta nosūtījumu pie veselības aprūpes speciālistiem, tai skaitā pie paliatīvās aprūpes speciālista.

Ģimenes ārsta kompetencē ir tiesības veikt visu, lai noņemtu slimības izpausmes fiziskā, psihiskā, eksistenciālā, garīgā un sociālā plānā, kas ietver:

  • kompensējamo medikamentu izrakstīšanu (spēcīgas pretsāpju zāles, var būt arī opiāti u.c.); 
  • atsāpināšanas un izgulējumu kopšanas metožu pielietošanu; 
  • dažādus pasākumus, kas nepieciešami elpas trūkuma, asiņošanas, u.c. gadījumos; brūču kopšanu (iztīrīšanu un pārsiešanu);
  •  diētas plāna izstrādi vai pārskatīšanu; 
  • pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu.

Pacientiem, kuriem nepieciešama ambulatorā paliatīvā aprūpe, ar ģimenes ārsta nosūtījumu var saņemt valsts apmaksātu valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes speciālistu konsultāciju.

 

Paliatīvās aprūpes mājas vizītes

Ģimenes ārsts** vai speciālists paliatīvās aprūpes pacientam var nozīmēt veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ja personai ir pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē. Kā arī papildus var nozīmēt saņemt citus veselības aprūpes pakalpojumus, kā, piemēram, vitālo rādītāju kontrolei, klizmu un izmeklējumu veikšanai.

Informācija par ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās, ir pieejama NVD interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā  “Veselības aprūpes pakalpojumi” – “Veselības aprūpe mājās”.

Paliatīvās aprūpes kabineti

Lai atvieglotu paliatīvās aprūpes pieejamību, Latvijā ir izveidoti trīs paliatīvās aprūpes kabineti. Palīdzība bērniem tiek nodrošināta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet pieaugušajiem - Daugavpils reģionālajā slimnīcā. 

BKUS paliatīvās aprūpes kabineta ietvaros tiek nodrošinātas ambulatoras konsultācijas, kā arī pieejamas konsultācijas pa telefonu 24 stundas diennaktī, kā arī pacientiem, kuri atrodas BKUS paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, tiek nodrošināti paliatīvās aprūpes pakalpojumi mājās 24 stundas diennaktī. 

Liepājas paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošināta palīdzība bērniem, sniedzot pediatra paliatīvās aprūpes konsultācijas, kā arī medmāsas, psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu, komplicētu problēmu gadījumos, Liepājas Paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošinātas ārsta un medmāsas konsultācijas pieaugušajiem.

Savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošinātas onkologa-ķīmijterapeita, kā arī onkoloģijas aprūpes māsas konsultācijas pieaugušajiem.

 

Šobrīd Latvijā ir reģistrētas bērnu paliatīvās aprūpes vadlīnijas “Bērnu paliatīvās aprūpes klīniskās vadlīnijas”, kas ir izdotas 2012.gadā un kuru mērķis ir attīstīt vienotu pieeju sāpju un citu simptomu diagnostikā un terapijā, kā rezultātā nodrošinot pacientam atbilstošu dzīves kvalitāti.

Ar vadlīnijām var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā www.spkc.gov.lv sadaļā “Profesionāļiem” – “Klīnisko vadlīniju datu bāze” – “Reģistrētas 2013.gadā” – “Bērnu paliatīvās aprūpes klīniskās vadlīnijas”.


*Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta pacientiem, kuru pamata diagnozes kods ir B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods – Z51.5.

** No pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādē Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 noteiktajā apjomā, kā arī paliatīvo aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā.

Operatīvie telefoni

Kā būt par vecāku 21. gadsimtā?

Kā izaudzināt laimīgu bērnu digitālajā laikmetā – tas ir gadsimta izaicinājums vecākiem un ne būt ne viegls, bet atbildīgs uzdevums arī pedagogiem.  Skolu psihologi un sociālie pedagogi no Krāslavas pamatskolas piedāvā individuālās konsultācijas un lekcijas skolēnu vecākiem, kas palīdzēs risināt jautājumus par mobilo tehnoloģiju lietošanu ģimenēs. Krāslavas pamatskolā darbojas programmas Kā būt par vecāku 21. gadsimtā? vēstneši, kuri var dalīties ar zināšanām savos novados par šodien ģimenēm tik aktuālo tēmu – kā veidot atbildīgus mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus un kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem.

Vēstnešu lekcijas paredzētas ģimenēm un skolotājiem, lai iedrošinātu veidot noturīgus un veselīgus paradumus digitālo ierīču izmantošanā.Tādēļ programmas vēstneši konsultēs par šādiem, vecākiem un pedagogiem tik svarīgiem, jautājumiem:

            bērnu audzināšanu digitālajā laikmetā,

            kā  iemācīt bērniem tehnoloģijas lietot atbildīgi,

            kā izveidot tehnoloģiju lietošanas noteikumus, kas darbojas,

            kāds ir kvalitatīvs, drošs, bērniem domāts saturs internetā,

           biežāk sastopamās psihoemocionālās grūtības bērniem sākumskolas vecumā.

 

 

Programma ir pieejama Krāslavas pamatskolā, kā arī ikvienai Latvijas skolai  vai pirmsskolas izglītības iestādei, sedzot lektora darba un transporta izmaksas. Lai pieteiktos Amigo iniciatīvas Laimīgām ģimenēm lekcijai “Kā veidot veselīgus digitālo ierīču lietošanas paradumus”, skolu, bērnudārzu un pašvaldību pārstāvji aicināti rakstīt e-pastu pieteikumi@remove-this.laimigamgimenem.lv

Kur meklēt palīdzību

Bērna labklājība ir mūsu visu kopīgs mērķis, tāpēc ikvienā situācija ir svarīgi konsultēties un, ja nepieciešams, savlaicīgi lūgt palīdzību.

Informāciju par to, kā bērnam klājas Jūs varat saņemt pie  audzinātāja, vai administrācijas. Vecākiem ir iespējams saņemt konsultāciju pie psihologa, logopēda un koriģējošās vingrošanas skolotājas.

 

 

Par pārkāpumiem izglītības iestādē varat konsultēties ar Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas  kontrolē ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu ikvienā izglītības iestādē, neatkarīgi no tās dibinātāja.

          Izglītības kvalitātes valsts dienests
          Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050
          Tālrunis: 67222504, 
          Fakss: 67228573, 
          E-pasts: ikvd@remove-this.ikvd.gov.lv
          Anonīmais tālrunis (automātiskais atbildētājs): 67358075

 

 

Konsultācijas par neskaidrajiem jautājumiem izglītībā, piemēram, par normatīvajos aktos noteikto, Jūs varat saņemt IZM informācijas centrā:

          Vaļņu ielā 2, Rīga, LV-1050
          Tālrunis: 67226209
          E-pasts: info@remove-this.izm.gov.lv

 

 

Neskaidros jautājumus par mācību saturu Jūs varat noskaidrot Valsts izglītības satura centrā:

          Valsts izglītības satura centrs

          Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050

          Tālrunis: 67216500;

          Fakss: 67223801;
          E-pasts: visc@remove-this.visc.gov.lv

PII "Pīlādzītis" ir pašvaldības padotībā, tāpēc atbildes uz daudziem jautājumiem varat saņemt, vēršoties pašvaldībā, Izglītības Pārvaldē.

Izglītības Pārvalde

Adrese: Skolas iela 7, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601

E-pasts: izglitiba(@)kraslava(.)lv

Lidija Miglāne - amats: vadītāja

Tālrunis:   +371-65620025

E-pasts: lidija.miglane(@)kraslava(.)lv

Pieņemšanas laiks:

pirmdiena

13.00 - 17.00

Žanna drozdovska - amats: sociālā pedagoģe

Tālrunis:   +371-65620020

E-pasts: zanna.drozdovska(@)kraslava(.)lv

 

Krāslavas novada pašvaldības iestāde Sociālais dienests

Adrese: Grāfu Plāteru iela 6, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601

E-pastssocagentura(@)kraslava(.)lv

 

Vija Bārtule - amats: vadītāja

Tālrunis:   +371-65622528

Fakss:       +371-65622191

E-pasts: vija.bartule(@)kraslava(.)lv

Pieņemšanas laiks:

pirmdiena:   14:00 - 17:00

ceturtdiena:  9:00 - 12:00

 

Krāslavas novada pašvaldības policija

Adrese:  Dīķu iela 5, Krāslava, LV-5601, Latvija

Tālrunis: +371-65622907

Fakss:     +371-65681772

E-pasts: pasvaldibas.policija(@)kraslava(.)lv

Pieņemšanas laiks:

katru darba dienu: 8:00 - 9:00

_________________________

Pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina

e-pasts: peteris.jacina(@)kraslava(.)lv

Krīzes situācijas

Lielākajā daļā institūciju darbojas uzticības tālruņi, uz kuriem gan bērni, gan pieaugušie var zvanīt un saņemt atbalstu un profesionāļu padomu sarežģītu situāciju risināšanā.

1. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Pārrauga situāciju un sistēmu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Uzticības tālrunis: 116111  www.bti.gov.lv

2. Sociālais dienests nodrošina sociālo palīdzību ikvienā pašvaldībā. Sociālais dienests garantē to, ka bērni, kuri mājās nesaņem atbalstu un aizsardzību, dažādās krīzes situācijās saņem to ar dienesta palīdzību. Katrā situācijā bērnam un ģimenei nepieciešamās palīdzības veids atšķiras, tāpēc dienestā strādā profesionāļi, kas spēj izvērtēt nepieciešamā pakalpojuma vajadzību.

Krāslavas novada Sociālais dienests

Adrese: Gr.Plāteru iela 6, Krāslava, Latvija, LV- 5601

tālrunis:  +371 65622528 e-pastssocagentura(etta)kraslava(punkts)lv

3. Bāriņtiesa Bāriņtiesas kompetencē ir aizstāvēt bērna personiskās intereses un tiesības attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām. Bāriņtiesa risina jautājumus, kas saistīti ar adopciju, mediāciju, aizbildnību, ārpusģimenes aprūpi, mantiskajām interesēm, izvērtēšanu utt. Vairāk par bāriņtiesas kompetencēm: http://www.barintiesuasociacija.lv/ko-der-zinat/kompetence

Ilona Bidzāne

bāriņtiesas priekšsēdētāja

adrese: Grāfu Plāteru iela 6, Krāslava, LV-5601, Latvija

tālrunis:   +371-65623319

mob.tālr.  +371-29873625

fakss:       +371-65623319

E-pasts: ilona.bidzane(@)kraslava(.)lv

Pieņemšanas laiks:

pirmdiena:    13:00-16:00

otrdiena:       9:00 - 12:00

ceturtdiena:   9:00 - 12:00

 

4. Valsts policija aizsargā ikviena veselību, dzīvību, īpašumu, tiesības un brīvības. VP palīdzības tālrunis 110. VP mājaslapa bērniem un jauniešiem par drošības un prevencijas jautājumiem: http://www.sargi-sevi.lv/?id=106&sa=106

Krāslavas novada pašvaldības policija

 

Adrese:  Dīķu iela 5, Krāslava, LV-5601, Latvija

Tālrunis: +371-65622907

Fakss:     +371-65681772

E-pasts: pasvaldibas.policija(@)kraslava(.)lv

Pieņemšanas laiks:

katru darba dienu: 8:00 - 9:00

Pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina

e-pasts: peteris.jacina(@)kraslava(.)lv

 

pašvaldības policijas vecākais inspektors Mārtiņš Vanags

e-pasts: martins.vanags(@)kraslava(.)lv

 

pašvaldības policijas inspektore Karīna Jacina

e-pasts: karina.jacina(@)kraslava(.)lv

 

pašvaldības policijas kārtībniece Gaļina Kursīte

e-pasts: galina.kursite(@)kraslava(.)lv

 

pašvaldības policijas inspektore Jūlija Galasko

e-pasts: julija.galasko(@)kraslava(.)lv

 

pašvaldības policijas inspektors Deniss Ogņevs

e-pasts: deniss.ognevs(@)kraslava(.)lv

5. Izglītības iestāde nodrošina ne tikai mācīšanās un izglītošanās procesu, bet sniedz bērniem un viņu vecākiem arī atbalstu. "Pīlādzītī" tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas, kas var palīdzēt rast risinājumu ikvienai personai, kas vēršas ar ziņojumu vai lūgumu pēc palīdzības.

6. Gadījumos, kad nepieciešama juridiska palīdzība jautājumu risināšanā, ir organizācijas, kas sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas:

  • Juridiskās palīdzības administrācija (www.jpa.gov.lv; 80001801, 67514224)
  • Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs (67034591)
  • Biznesa augstskolas Turība Studentu juridisko konsultāciju birojs(67607726)

7. Sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušiem bērniem. Gadījumos, kad bērnam viņa dzīvesvietā nav droši, pakalpojums tiek sniegts institūcijā. Lēmumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam, kurš cietis no vardarbības, pieņem pašvaldības sociālais dienests, balstoties uz psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu.

Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas" adrese: Pils iela 5, Krāslava, LV-5601, Latvija
 mob: +371- 29191510 - direktor;  mob: +371 -25612122 - grupa

e-pasts:   kmusmajas(@)apollo(.)lv

Rehabilitācijas centri, kas pašlaik sniedz valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušiem bērniem:

  • Latgales reģionālais atbalsta centrs ” Rasas pērles”: Rugāju novads, Egļusala, tālrunis: 65463494 e-pasts: rasas_perles@inbox.lv  www.rasasperles.lv
  • Dobeles sociālo pakalpojumu centrs: Dobele, Brīvības iela 11, tālrunis: 63721631, e-pasts: baibaspc@inbox.lv   www.dobele.lv
  • Nodibinājums Centrs “Valdardze”: Valmiera, Raiņa iela 9, tālrunis: 64220686, e-pasts: valdardze@inbox.lv   www.valdardze.lv
  • Talsu novada krīžu centrs: Talsi, Saules iela 7, tālrunis: 63291147, e-pasts: info@krizucentrs.lv   www.krizucentrs.lv
  • Nodibinājums “Zantes ģimenes krīzes centrs”: Skolas iela 4, Zantes pagasts, Kandavas novads, tālrunis: 26353631, e-pasts: zanteberniem@inbox.lv   www.zanteberniem.lv
  • Nodibinājums “Bērnu un ģimenes atbalsta centrs “Allaži”": Allažu pagasts, Siguldas novads, tālrunis: 67148606, e-pasts: info@allazukrizescentrs.lv   www.allazukrizescentrs.lv
  • Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Paspārne”: Talsu iela 39, Ventspils, tālrunis: 63661515, e-pasts: pasparne_kc@inbox.lv   www.kc-pasparne.lv

8. Rīgas pašvaldības krīzes centri: http://www.ld.riga.lv/krizes-centri.html