Ikdienā bērni lielāko daļu savas dzīves pavada iekštelpās – mācās, rotaļājas, izmanto viedierīces. Arvien mazāk laika paliek būšanai dabā, it īpaši pilsētas bērniem. Līdz ar to bērni atsvešinās no dabiskās vides, pieaug viņu uzvedības problēmas un atkarība no digitālajām ierīcēm. Vides speciālisti to sauc par dabas deficīta sindromu un iesaka mērķtiecīgi arī mācību procesā paredzēt laiku mācībām un atpūtai dabā, jo atrašanās un darbošanās dabā bērnam dod iespēju uzturēties svaigā gaisā. Tādējādi nostiprinās imunitāte, uzlabojas koncentrēšanās spējas, bērni jūtas mierīgi, brīvi un laimīgi. Īpaši svarīgi tas ir pirmsskolā. Dabā bērns ne vien aktīvi kustas un darbojas, bet arī paplašina savu redzesloku un izzina apkārt esošo un notiekošo. Daba ir labs skolotājs – tajā bērns var redzēt, dzirdēt, sataustīt un saost reālas lietas, jo tās atrodas noteiktā vidē, un tādējādi viņam veidojas pilnīgākas zināšanas un izpratne par tām, to saistību ar apkārt esošo. 10.grupas bērni devās pastaigā pie Persteņa ezera, lai iepazītos ar tuvākajā apkārtnē esošu dabas objektu. Bērniem bija daudz pozitīvu emociju par iespēju izklaidēties pludmales rotaļu laukumā.