Pārmaiņas pirmsskolā

1. septembrī Latvijā sāks īstenot Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, tāpēc pārmaiņas skars visus bērnudārzus.

Ar ko jau šogad jārēķinās bērndārznieku vecākiem?

 Bērni daudz vairāk darīs paši – skolotāji mazāk rādīs priekšā un mazāk izdarīs viņu vietā, lai mazos rosinātu apzināties, ka viņi paši būvē savu dzīvi. Mācīšanās notiek visu laiku. Arī tad, kad neizdodas aizsiet kurpi, ir jāmācās un jāsaprot, ko darīt, – lūgt palīdzību vai staigāt ar neaizsietu. Iespējams, todien būs jāģērbjas ilgāk, bet nekas – galvenais, lai bērns ir priecīgs, ka tomēr ir kaut ko iemācījies un pats paveicis. Bērni ļoti daudz grib darīt paši, un viņiem tas ir jāļauj – ar pieaugušo atbalstu un padomu, ar lielāku laika patēriņu, bet pašiem.

Kas bērnudārzos būs citādi nekā līdz šim.

Agrāk skolotājs tematu saplānoja nedēļai, bet nu tam būs atvēlēts krietni ilgāks laiks, lai katrs bērns pagūtu aizrauties. Sākot jaunu tematu, skolotājs bērnus rosinās pašiem darboties. Piemēram, bērni atnāks, bet tur – čiekuru kaudze, zaru kaudze. Bērni prātos, ko ar to visu varētu darīt, bet skolotājs virzīs viņus uz iecerēto mērķi. Vairs nebūs tā, ka visi 18 bērni vienā laikā darīs vienu un to pašu – mācīšanās zonās vai centriņos viņi darbosies katrs savā tempā un gaitā, un skolotājs sniegs katram individuālu atbalstu. Bērniem būs elastīga iespēja savu darbu pabeigt – vienam ātrāk, citam vēlāk, bet to nevajadzēs izdarīt, piemēram, tieši 11.50, jo tad jāiet pusdienās. Visi iemācīsies vienu un to pašu, bet katrs uz to ies pa savu ceļu.

Pie sienas nebūs vienādu bērnu darbiņu

Vecākiem vajadzētu zināt, par kādu tematu bērni pašlaik mācās un kādas prasmes apgūst, piemēram, secīgi stāstīt vai saprast kādas matemātiskas darbības. Vecākiem ar bērnu ir jāaprunājas, ko viņš šodiem iemācījies, kā viņam bērnudārzā gāja.

Vecāki WhatsApp grupā no savas grupas skolotājas varētu saņemt fotogrāfijas vai video, kur redzams darbošanās process, nevis kā līdz šim, kad redzēja tikai gatavo rezultātu – vienādus darbus, bet nezināja, kāda bijusi to jēga.

Ļoti svarīga pirmskolā ir vērtēšana – nevis atzīmju izlikšana, bet tas, ka skolotāja bērnus vēro, ikdienā izvērtē, kur katram vajag vairāk palīdzības, un dalās šajā informācijā ar vecākiem. Katram vecākam vajag atrast veidu, kā regulāri un individuāli aprunāties  ar bērna pirmsskolas skolotāju – lai tās būtu dažas minūtes rītā vai vakarā.

Kāpēc vairs neder metode, kad visi visu dara kopā?

Bērni uz bērnudārzu nāk arvien dažādāki. Viņiem visiem nav vienāda iepriekšējā pieredze vai zināšanas. Šādā situācijā vajadzīga individualizēta pieeja, lai katrs bērns iegūtu to pieredzi un prasmes, kuru viņam vēl nav. Pasaule mainās, un mainās arī tas, kas bērniem ir jāiemācās, – nepietiek atkārtot to, ko skolotājs pateica. Mācīšanās jāsāk no vietas, kurā bērns ir, un tas nozīmē, ka skolotājam katrs bērns ļoti labi jāpazīst; daudz vairāk jāpiedāvā situācijas, kurās bērniem savas prasmes jāizmanto jau tagad.