Joku diena

Joku diena tiek svinēta dažādās valstīs 1. aprīlī. Tā nav nacionālā brīvdiena, taču šajā dienā cilvēki izjoko cits citu. (c) Vikipēdija

Rakstnieks Valdemārs Ancītis 1992.gada „Senču kalendārā” rakstīja: „Latviešu senčiem 1.aprīlis bija Māņu (jeb Mānu) diena: cilvēki cits citam centās „iedot aprīli”, t.i., piemānīt.

Izplatīts bija arī paradums apmainīties jocīga satura apsveikumiem. Šim nolūkam tika izdotas pat īpašas atklātnītes.

1.aprīļa pamatticējums: kurš šai dienā nevienu nepiemāna, tas visu gadu piedzīvos neveiksmes, bet kuru 1.aprīlī pieviļ, to vils arī cauru gadu. Te gan jāpiebilst, ka tika atzīta vienīgi jokdarīga mānīšanās, nopietnās lietās arī Māņu dienā meli nebija pieļaujami.”

Limbažu bibliotekāre Rita Lavendele savā blogā saka: „Ir māņticīgs uzskats, ka jokošanās jābeidz pusnaktī, jo jokošanās pēc tam jokotājam nes nelaimi. Ikviens cilvēks, kas joku neuztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev neveiksmes.” http://lgbinternetalasitava.blogspot.com/2009/03/ka-radas-1-aprilis-joku-diena.html

Krāslavas novada PII „Pīlādzītis” šogad Māņu dienu bērni atzīmēja ar neparastām blēdībām: tika organizēta izklaide „Čību un pidžamu diena”. Iestādes darbinieki un bērni, ģērbjoties pidžamās, naktskreklos un smieklīgās, jautrās čībiņās, piedalījās joku stafetēs un sacensībās: spilvenu cīņā, čību un pidžamu  stafetēs,  čību hokejā; čības tika mestas mērķī un lozētas  „fantu spēlē”. Nobeigumā visi draiskojās pidžamu diskotēkā.

Ir vērts atcerēties Mērfija likumu: neatkarīgi no tā, cik reižu ir apgalvots, ka meli ir meli, paliks noteikts procents cilvēku, kuri uzskatīs, ka tā ir taisnība.

 

Lai tā būtu, bet tikai reizi gadā - 1.aprīlī, atsaucoties uz kādu vecu un labsirdīgu aprīļa joku - Aprīl, Aprīl!