Skolotāja - logopēde Maija Plivča, maģistsre

Darba laiks:

pirmdien: no 12:00 līdz 18:00; 

otrdien – no 7:30 līdz 15:00;

trešdien-piektdien:  no 7:30 līdz 13:00;

Tālrunis: 22324263

e-pasts: maijaplivca@remove-this.inbox.lv

 

Koriģējošās vingrošanas skolotāja Zinaīda Bernāte

Darba laiks: pirmdien, ceturtdien, piektdien no 7:30-14:30; otrdien, trešdien - no 7.30 līdz 15.00

Tālrunis: 25961467

e-pasts: zbernate@remove-this.inbox.lv

 

Psihologs Vadims Bogdanovs

Darba laiks: trešdien, piektdien no 9:00-14:00;

ceturtdien no 7:30-12:30

Tālrunis: 27175791

Atbalsts bērnu vecākiem ar uzvedības traucējumiem

Izglītojamo speciālo vajadzību noteikšanas un individuāla izglītības programmas apguves plāna īstenošanas kārtība

Spēle "Vingrojam kopā"

Atbalsts bērniem, iekļaujošā izglītība

Skolotāja-logopēda ieteikumi vecākiem, kuriem ir bērns ar valodas traucējumiem

Lasiet grāmatas kopā ar bērnu. Bērnu grāmatu pasaule ir daudzveidīga un aizraujoša. Parādiet to bērnam. Jā, jūs nogurstat darbā, jā jums reizēm grūti un “ne līdz tam”, bet laiks, kuru pavadāt kopā ar bērnu, tiks jums atdarīts ar bērna dvēseles siltumu un viņa mīlestību. Bērns - dārgs, mīļots, nenovērtējams. Viņš ir jūsu dārgums, saulīte, pērlīte. Dāvājiet viņam savu smaidu. Steidzos pārliecināt, ka jūsu darbības rezultāti vienmēr ir, bet tie nav redzami uzreiz.  Viss, ko mēs ieguldām bērnā, agri vai vēlu, nesīs savus augļus.  Vecāku mīlestība un rūpes dara brīnumus.

Pasakas attīstīs jūsu bērna runu, paplašinās vārdu krājumu un attīstīs viņa tikumību. Skaistus attēlus var apskatīt kopā, apspriest sižetu, smalkas detaļas zīmējumos. Lasot pasakas, jūs atklāsiet, ka dažādām pasaules tautām ir līdzīgas pasakas.  Liels lūgums, izmantot pilsētas bērnu bibliotēku “Zīlīte” vai citu, kura ir jūsu pilsētas rajonā. Jums pašiem būs pārsteigums, cik tur ir interesanti, bet jūsu bērnam šādi apmeklējumi sniegs neaizmirstamus iespaidus. Runājot svarīgi izrādīt cieņu, runāt kā ar vienlīdzīgu Mēs vēlamies izaudzināt pārliecinātu par sevi, morāli stipru cilvēku? Nekādā gadījumā neizsmejiet. Ja izdarīsiet tā dažas reizes, tad bērna uzticību vajadzēs atjaunot. Reizēm uzdotais jautājums dod vairāk labuma, nekā uzreiz pateikta atbilde. Uzslavējiet  par loģisko domāšanu.

Vismaz 15 minūtes dienā ir nepieciešams veltīt savam bērnam – pagriežoties pret viņu ar seju uzmanīgi, vaļsirdīgi klausīties viņu, kas notika šajā dienā. Jums varbūt šķitīs muļķīgi tas, ko stāsta bērns, bet viņam tas ir ļoti svarīgi un viņa vecumā jūs arī interesējāties par šādām lietām.  Pastaigu laikā runājiet  par visu, ko redzat. Būs brīnišķīgi, ja tad, kad jūs ejat ar jūsu bēnu pie rokas, jūs kopā atcerēsieties dzejoli, sacerēsiet jaunas rindiņas, lai tās arī nebūs saskanīgas, bet ar prieku. Apspriežat mākoņus, debesis, sniegpārslas, gadalaikus, sastaptos dzīvniekus, mašīnas, pasapņojiet kopā.  Jūs izbrīnīsieties, cik gudrs aug jūsu bērns. Zīmējiet kopā. Tas izcili attīstīs smalko motoriku. Nav svarīgi, protat jūs zīmēt vai nē, galvenais to darīt ar prieku. Tādos zīmējumos ir jāiekļauj smalkus elementus – izdomātus rakstus, dažāda veida priekšmetus, punktu laukus un tā tālāk, uz ko būs spējīga jūsu un jūsu bērnu fantāzija. Rokas pirkstu kustību attīstīšana, to koordinēšana ir tiešā saistībā ar runas attīstīšanu, sagatavos bērna roku rakstīšanas apguvei. Būs lietderīgi strādāt ar mālu, mīklu un plastilīnu.  Ieteicamas jebkuras spēles ar runu. Domāju, ārsta darbarīku komplekts ar instrumentiem, halātu, saitēm, recepšu veidlapām, kuras var izgatavot pašiem, ar cukura zāļēm, var būt noderīgs.  Bet nepērciet pilnīgi nokomplektētas rotaļu pasaulītes, bērnam normālai attīstībai ir svarīgi pielikt savas pūles – fantazēt, apjēgt, darīt kaut ko ar savām rokām! Grūti pārvērtēt pirkstu masāžu, tēlaini runājot, runa atrodas pirkstu galos. Balstoties uz daudzu cienījamo autoru viedokļiem, līdz skolai bērns ir jāmāca, bet tikai spēlējotis, tikai ar uzslavu, tikai pozitīvi!  Logopēds vienmēr palīdzēs un sniegs konsultāciju par jums svarīgiem jautājumiem! Neatkarīgi no tā kas notiek, obligāti viss būs labi!

 

Materiālu sagatavoja
Skolotājs - logopēds

Olga Čapkeviča

Speciālā izglītība

Speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.

 

 

01.09.2021. stājas spēkā

Vispārējas izglītības likuma 20.1 pants ar 1.1 daļu:

"(11) Izglītības iestāde veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kas uzsāk obligāto izglītību izglītības iestādes īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām."

Logopēdes rekomendācija "Kā bērnam palīdzēt sākt runāt: 12 padomi vecākiem"

 

Mūsdienās visā pasaulē tiek runāts par to, ka bērni nerunā vai runā slikti. Tas galvenokārt saistīts ar faktu, ka vecāki pārstājuši sarunāties ar saviem bērniem, visu atbildību uzveļot runājošām rotaļlietām, multfilmām un citiem gadžetiem jeb modernajām tehnoloģijām.

Vienlaikus psihologi iesaka sākt runāt ar bērnu jau perinatālā vecumā, jo tas palīdz nodibināt emocionālo saikni starp māti un bērnu, un, protams, arī tēvu. Bet tiklīdz mazulis piedzimst, noteikti ar viņu jāturpina pastāvīgi sarunāties un, visticamāk, tu iegūsi lielisku sarunu biedru.

Runā par visu ko uz pasaules

Kā zināms, bērns itin visā atdarina pieaugušos. Ja mājās pastāvīgi noris sarunas starp vecākiem un sarunas starp vecākiem un bērnu, tad mazulis šo procesu uztver kā nepieciešamību. Vērsies pie bērna ar jautājumiem, pat ja tev pēc tam pašam uz tiem jāatbild, tāpat komentē, ko tu daries vai grasies darīt. Pastāsti mazajam par tēti/mammu, par sevi, par tuvākajiem radiniekiem.

Esi emocionāls sarunu laikā

Mazulim būs vieglāk saprast un pareizi attīstīt savas runāt prasmes, ja tu sarunas laikā būs emocionāls, kā arī teikto pabadīsi ar atbilstošu mīmiku un žestiem. Pat nesaprotot vārdus, bērns sapratīs vecāku teikto pēc viņu emocionālā līmeņa.

Ja vēlies, lai bērns runātu pareizi, saki, ka nesaproti viņu

Daudzi vecāki bērnam izdara "lāča pakalpojumu". Kad bērns sāk runāt nepareizi vai izdomāt jaunvārdiņus – pieaugušie pierod pie viņa valodas un sāk saprast mazuļa vēlmes jau no pusvārda. Tā vietā, lai palūgtu pateikt sakāmo pareizi. Mazulis redz, ka viņu saprot un pierod pie šiem nepareizajiem vārdiem, no kuriem vēlāk atradināt būs ļoti grūti. Tieši tas pats notiek ar vārdiņiem, kas tiek lietoti saīsinātā formā. Labāk lai bērns runā kā pieaugušais – nevis "ņam-ņam", "pi-pī", "tu-tū", bet pilniem vārdiem.

Vairāk grāmatu

Bērnam lasīt grāmatas var jau no dzimšanas. Tas ne tikai veidos labu ieradumu, bet ļaus arī gramatiski pareizi veidot runu. Kad bērns sāk ar vieglumu izprast "mazuļiem" domātu grāmatu sižetus, var pāriet jau uz daudz pieaugušāka vecuma bērniem paredzētu literatūru, piemēram, stāstiem skolēniem. Tie palīdz bērnam papildināt vārdu krājumu ar daudz sarežģītākiem vārdiem un teikumiem.

Pirkstiņteātris

Ar pirkstiņteātra spēli var izstāstīt pasakas un mazuli iepazīstināt ar jauniem personāžiem un viņu īpašībām. Spēles ir pats drošākais veids, lai iepazītu pasauli.

Aktiera meistarība

Lomu spēles ir lielisks veids izaudzināt atbrīvotu bērnu. Parādi mazajam, kā var spēlēties uzreiz ar vairākiem personāžiem, izmainot balsi un intonāciju. Šādās spēlēs var viegli novērot bērna noskaņojumu un iespējamo nemieru, kā arī pieradināt bērnu patstāvīgi spēlēties.

Esi ieinteresēts

Interesējies par bērnu, ar ko viņš nodarbojas, ko vēlas paēst un kur iet. Skatoties grāmatiņas un pastaigas laikā vaicā, ko viņš redz un jūt. Ja mazulim ir grūti atbildēt, pasaki priekšā viņam nedaudz no iespējamās atbildes – tas bērnā veicina pareizu apkārtējās vides uztveri.

Gribu visu zināt

Pēc divu gadu vecuma sasniegšanas bērnam sākas "kāpēcīšu" laiks. Bezgalīgs jautājumu birums – tiklīdz saņemta viena atbilde uz jautājumu, seko jau nākamais. Ir svarīgi nepalaist garām šo veselīgo interesi un sniegt atbildes uz visiem bērna "kāpēc". Nesaki bērnam, ka nezini atbildi, pat ja tas tā ir. Turpiniet atbildi meklēt kopā, paaugoties bērns zinās, ka uz jebkuru jautājumu vienmēr ir iespējams atrast arī atbildi.

Vārdi-parazīti

Aktīvajā runas attīstības periodā, vecākiem pašiem ir jātiek vaļā no daudziem vārdiem-parazītiem, ko, iespējams, ierasts lietot ikdienā. Runā "tīri", skaidri, nelieto sarunās nevajadzīgus izteicienus.

Darbība sarunas laikā

Sākot runāt, bērns lieto daudz lietvārdu. Lai runa attīstītos pareizi, ir nepieciešams viņu iepazīstināt arī ar darbības vārdiem, jo tā viņš ātrāk sāks veidot teikumus un pareizi izteikt savas vēlmes.

Artikulārā vingrošana

Ar šādu vingrošanu var nodarboties jau paši mazākie. Pat divus mēnešus vecu zīdaini uzjautrinās mamma, kura attēlo, kā slauc gotiņu vai kā brauc vilciens. Visus šos vingrinājumus, kad mazais būs paaudzies, viņš ar prieku darīs kopā ar tevi, tas palīdzēs viņam ātrāk sākt runāt un izteikt daudz vairāk pareizu skaņu.

Atkārtošana – zināšanu māte

Lai paplašinātu vārdu krājumu, bērnam pastāvīgi ir jādzird jaunie vārdiņi. Tie var būt sarežģīti, tādēļ tos ir jāatkārto vairākas reizes, lai bērns tos atcerētos un pareizi spētu izrunāt. Vislabāk to darīt, izmantojot spēlēšanos, parādot priekšmetus, kas apzīmē šos vārdus, tādā veidā vizualizējot jaunos vārdiņus.

Un nebūtu jāceļ trauksme, ja bērns teikumos nav sācis runāt divu gadu vecumā. Atceries, ka tavs bērns ir īpašs un nevajag viņa attīstību mēģināt piedzīt kāda cita bērna prasmēm. Mazliet pacietības, tavu pūliņu, un mazulis sāks runāt.

 

PIRKSTIŅROTAĻAS

Spēles pašiem mazākiem bērniem. Šo spēlīšu nozīmi nevajag nonievāt. Bērns attīsta pirkstiņus (un tas ir saistīts ar runas attīstību), saņem diezgan vienkāršu bet vajadzīgu mašāžu un fizkultūru, ir ciešā kontaktā ar mammu un tēti un vienkārši bērnam ir jautri!

Nedaudz lielākiem bērniem (obligāti pieaugušo uzraudzībā) pirkstiņu attīstībai var dot plēst vecas avīzes strēmelēs, ņemt pa vienai pupiņai vai zirnim un mest glāzē, ar pirkstiņu zīmēt smiltīs, dažādus materiālus berzt un virpināt starp plaukstām, uz pirkstiņa var uzzīmēt sejiņu - lai bērns spēlē kā ar lelli.

Cepu, cepu kukulīti, (plaukšķina)
citu lielu (iepleš rokas),
citu mazu, maziņu; (sakrusto rokas pār krūtīm)
Viļ, viļ apaļu, (veļ it kā bumbiņu rokās)
Pauks - krāsnītē (pieliek rokas pie mutes)
Ar garu, garu skursteni; (paceļ rokas virs galvas)
Ņam, ņam, ņam-m-m, cik gards! (plaukšķina pa punci)

 

Vāru vāru putriņu, (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Pieci milti katliņā; (pieskaras pie katra pirkstgala ar rādītājpirkstu)
Šim dos, tam dos, šim dos, tam dos, (pēc kārtas pieliec katru pirkstiņu, sākot ar īkšķi)
Tam nepietika; (pieliec mazo pirkstiņu, viegli saspiež visu plaukstu)
Tas aizskrēja sūdzēties: Memm, memm, man putras nedeva!!! (ar roku pārskrien puncim un sūdzoties pakutina ausi vai padusi).
Vāru, vāru pelei putru, pieci milti katlā; (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Ar astīti pamaisīju; (ar otras rokas mazo pirkstiņu pakutina plaukstiņu Ar snīpīti pasmeķēju; (pieliek plaukstiņu pie deguntiņa)
Atskrēja runcītis, (pārskrien ar pirkstiem pār punci),
Visu izgāza! (noplāta rokas vai vēl pakutina pēc noskaņojuma.

 

Šis pirkstiņš - vectētiņš, (noliec īkšķi)
Šis - vecmāmiņa, (noliec rādītājpirkstu)
Šis lielais - tētis, (noliec vidējo pirkstu)
Šis - māmiņa, (noliec zeltnesi)
Bet šis, tas maziņais? (pieliec mazo pirksiņu)
Tas jau tas labiņais! (samīļo un sabučo rociņu vai visu bērniņu)

 

Raudzīsim, kā to lai darām, (pieliek pie pieres roku un raugās tālumā)
Kā visus desmit saskaitīt varam. (ātri izkustina pirkstiņus, kā pianists pirms spēlēšanas)
Viens, divi, trīs - tie citi būs drīz! (liec pēc kārtas klāt vienu pirkstiņu)
Četri, pieci, seši - tie mums ar" nav sveši. (tas pats)
Septiņi, astoņi, deviņi - areče nu, kur viņi! (tas pats)
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt! (pieliec pēdējo un tad uzvaroši paceļ divas dūrītes gaisā)

 

Cūka cepa plācenīšus, (plaukšķina)
Ies pie kazas ciemiņā; (pieliek pie galvas divus roku ragus)
Kas tā tāda ciemenīca, (plāta rokas)
Ar tik garu šņukuriņu? (rāda klasisku garo degunu) 

Kas ir trauksmainība?

Ir jāatšķir traukmi no trauksmainības. Ja trauksme ir epizodiska bērna nemiera, satraukuma izpausme, tad trausmainība ir pastāvīgs stāvoklis. 

Speciālisti uzskata, ka trauksmainība attīstās bērna iekšējā konflikta esamības dēļ, kuru var izraisīt: 

1. pretrunīgas mammas, tēta, vecmāmiņas u.c. prasības; 

2. neadekvātas prasības (biežāk paaugstinātas). 

3. negatīvas prasības, kuras pazemo bērnu, nostāda viņu atkarīgā stāvoklī. 

Trauksmainības pazīmes 

1. Nevar ilgstoši darboties, nenogurstot. 

2. Viņam ir grūti koncentrēties kaut kam. 

3. Jebkurš uzdevums izraisa pārlieku satraukumu. 

4. Uzdevumu pildīšanas laikā bērns ir sasprindzis, nemierīgs. 

5. Kautrējas biežāk kā citi. 

6. Bieži stāsta par saspringtām situācijām. 

7. Parasti, sarkst nepazīstamos apstākļos. 

8. Sūdzās, ka sapņo šausmu sapnus.  

9. Rokas, parasti, ir aukstas un mitras. 

10. Viņam nereti ir traucēta vēdera izeja. 

11. Stipri svīst, kad uztraucas. 

12. Nav laba ēstgriba. 

13. Guļ nemierīgi, aizmieg ar grūtībām.   

14. Bailīgs, daudzas lietas izraisa bailes. 

15. Parasti nemierīgs, viegli aizskarams. 

16. Bieži nevar apturēt asaras. 

17. Slikti pacieš gaidīšanu. 

18. Nepatīk uzsākt neko jaunu.  

19. Nav pārliecināts par sevi, saviem spēkiem. 

20. Baidās no grūtībām. 

Summējiet “plusus”, lai aprēķinātu kopējo trauksmainības punktu skaitu.  

Augsta trauksmainība— 15—20 punkti 

Vidēja trauksmainība— 7—14 punkti 

Zema trauksmainība — 1—6 punkti.http://www.psi-test.ru/child/trevojnost-child.html 


Trauksmainības profilakse 

  1. Saskarsmē ar bērnu, negrautiet citu, viņam nozīmīgu cilvēku autoritāti.
  2. Esiet konsekventi savā rīcībā, neliedziet bērnam bez jebkādiem iemesliem to, ko esat atļāvuši agrāk.
  3. Ņemiet vērā bērna spējas, neprasiet no viņa to, ko viņš nevar izpildīt.
  4. Uzticieties savam bērnam, esiet ar viņu godīgi un pieņemiet tādu, kāds viņš ir.
  5. Ja kādu objektīvu iemeslu dēļ bērnam ir grūti mācīties, izvelēties viņam pulciņu, kurš viņam patīk, lai nodarbības tajā sagādā viņam prieku, un viņš nejustos aizskatrs.
  6. Ja vecāki nav apmierināti ar sava bērna uzvedību un sekmēm, tas vēl nav iemesls, lai liegtu viņam mīlestību un atbalstu. Lai viņš dzīvo siltuma un uzticības atmosfērā, un tad atlāsies viņa daudzie talanti.
  7. Izvairīties no sacensībām vaijebkāda veida darbiem uz ātrumu.
  8. Nesalīdzināties bērnu ar apkārtējiem.
  9. Biežāk izmatojiet taktīlo kontaktu, relaksācijas vingrinājumus. 
  10. Veiciniet bērna pašvērtējuma paaugstināšanu, biežāk uzslavējiet viņu, bet tā, lai viņš zina par ko. 
  11. Biežāk, vēršoties pie bērna, sauciet to vārdā.
  12. Demonstrējiet drošas uzvedības paraugus, visā esiet piemērs bērnam.
  13. Neizvirziet bērnam paaugstinātas prasības.
  14. Esiet konsekventi bērna audzināšanā.
  15. Centieties izteikt bērnam piezīmes pēc iespējas retāk.
  16. Izmantojiet sodu tikai ārkārtas gadījumos. 
  17. Nepazemojiet bērnu, sodot viņu.

 

Špikeris vecākiem. 

  1. Izvairīties no sacensībām vaijebkāda veida darbiem uz ātrumu.
  2. Nesalīdzināties bērnu ar apkārtējiem.
  3. Biežāk izmatojiet taktīlo kontaktu, relaksācijas vingrinājumus. 
  4. Veiciniet bērna pašvērtējuma paaugstināšanu, biežāk uzslavējiet viņu, bet tā, lai viņš zina par ko. 
  5. Biežāk, vēršoties pie bērna, sauciet to vārdā.
  6. Demonstrējiet drošas uzvedības paraugus, visā esiet piemērs bērnam.
  7. Neizvirziet bērnam paaugstinātas prasības.
  8. Esiet konsekventi bērna audzināšanā.
  9. Centieties izteikt bērnam piezīmes pēc iespējas retāk.
  10. Izmantojiet sodu tikai ārkārtas gadījumos. 
  11. Nepazemojiet bērnu, sodot viņu. 

 

Apstrādāja un sagatavoja:

speciālā izglītības skolotāja

Olga Čapkeviča

Trenēsim savu valodiņu

Runa ir vispārējo kustību sastāvdaļa, tikai šīs kustības ir daudz sīkākas un sarežģītākas. Organismā viss ir saistīts, piemēram, ja bērnam nebūs veiklas kājas un rokas, tad arī artikulācijas orgāni nebūs tik kustīgi un mazulim būs kavēta valoda. Jebkura kustību kopjoša nodarbība ir arī valodas attīstības nodarbība. Bērnu valodas attīstība ir cieši saistīta ar roku sīkas muskulatūras pilnvērtīgu darbību. Ja atpaliek pirkstu kustības, tad atpaliek arī runas attīstība.

Kad vien jums ir iespēja - mašīna, pie televizora, gultā pirms gulētiešanas - paspēlējaties ar šiem vienkāršajiem vingrinājumiem:

 

Roku pirkstu jeb sīkās muskulatūras vingrinājumi:

  • „Sasveicināšanās”- katrs pirksts sasveicinās ar īkšķi un saka "Labdien!", kā arī vienas rokas pirksti sasveicinās ar otras rokas pirkstiem: stāvus- taisni, paklanās- saliecas;
  • „Āķīši” – pirksts ar pirkstu cīnās saķeroties;
  • „Pīlīte- pēk!” atrauj īkšķi no pārējiem pirkstiem;
  • Saburzīt un izgludināt papīra lapu:
    • ar abu roku plaukstām;
    • ar vienas rokas plaukstu;
    • ar abiem lielajiem pirkstiem;
    • ar vienu – rādītājpirkstu.

    logopēde - D.Ņikiforova

Atbalsta pasākumi

Krāslavas novada PII „Pīlādzītis”

Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākumi ietver dažāda veida pasākumus un metodes, kas palīdz skolēniem ar speciālām vajadzībām pārvarēt veselības problēmu vai attīstības traucējumu radītos ierobežojumus mācību procesā.

Atbalsta pasākumi palīdz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām apgūt mācību saturu, bet tie nedrīkst kļūt par privilēģiju.

 Vispārējās izglītības likuma 53.pants Izglītojamo ar speciālām izglītības vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

(2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram integrētam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.

 

Kas var saņemt atbalsta pasākumus pirmsskolā?

Izglītojamie, kuriem ir

 

pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par speciālās izglītības programmas nepieciešamību

pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbalsta pasākumu nepieciešamību

logopēda atzinums par valodas, lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem

izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par jauktiem attīstības traucējumiem

 

Atbalsta pasākumi mācību procesā

Atbalsta pasākumi aptver šādās jomas:

 

•mācīšanas metodes un materiāli

•mājas darbi un vērtēšana grupā

•laika plānojums

•mācību vide

•informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana

 

Izglītojamiem ar redzes traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Teksts palielinātā drukā

•Teksta palielinātāja iekārtas un citi palīglīdzekļi, kas uzlabo informācijas saskatāmību

Teksts lasīšanai – 36. izmēra burti (TNR)

Teksts lasīšanai – 36. izmēra burti (Arial)

 

Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Uzdevumu nosacījumu un teksta papildus atkārtošana

•Skolotājam atļauts uzdevumu nosacījumus izskaidrot mutiski un/vai zīmju valodā

•Mutvārdu daļā atļauts izmantot zīmju valodu

•Aizstāt izglītojamā mutvārdu atbildi ar rakstisku atbildi

 

Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Datora izmantošana bez teksta redaktora iespējām rakstiskas atbildes sniegšanai

•Rakstu darbus aizstāt ar mutiskām atbildēm, kuras tiek fiksētas audio ierakstā, gadījumos, kad izglītojamais fiziskās attīstības traucējumu dēļ nevar rakstīt

•Iespēja izmantot asistentu atbalstam darbībās, kas nav saistītas ar pārbaudījuma saturu

 

Izglītojamiem ar valodas traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Atļauts lasīt priekšā uzdevuma nosacījumus un tekstus

•Rakstītais teksts palielinātā drukā

•Izmantot palīglīdzekļus, kuri uzlabo teksta uztveri:

ü  zilas vai tumši dzeltenas krāsas filtri / brilles ar tonētiem stikliem

ü  uztveres īpatnībām pielāgots burtu lielums un veids  

ü  līdzekļi, kas palīdz noturēt skatu pie konkrētās rindiņas, vārda (lineāls, balta  lapa, rāmītis)

ü  samazināts vai palielināts apgaismojums

ü  IKT izmantošana mācību procesā

 

•Izglītojamos ar valodas traucējumiem, kas neļauj demonstrēt runātprasmi, var atbrīvot vai aizstāt izglītojamā mutvārdu atbildi ar rakstisku atbildi

•Izmantot atgādnes par burtiem (izglītojamiem ar specifiskiem pareizrakstības traucējumiem vai disgrāfiju vai jauktiem mācīšanās traucējumiem)

 

Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Izglītojamie ar lasīšanas traucējumiem drīkst izmantot palīglīdzekļus, kuri uzlabo teksta uztveri

• Atļauts lasīt priekšā uzdevuma nosacījumus un tekstus

•Izmantot atgādnes

–par cipariem (izglītojamiem ar specifiskiem aritmētisko iemaņu traucējumiem vai jauktiem mācīšanās traucējumiem)

–par burtiem (izglītojamiem ar specifiskiem rakstības traucējumiem vai disgrāfiju vai jauktiem mācīšanās traucējumiem)

 

Atgādnēs var tikt rakstīti

•Algoritmi (norādījumi, kā veikt noteiktu uzdevumu)

•Shēmas (dzimtajā valodā) •Paraugi

 

Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Izmantot atgādnes (vizuālas, verbālas, taktilas) darba organizēšanai, kuras palīdz skolēnam koncentrēties

 

Atbalsta pasākumu izvērtēšana

 Iestādes atbalsta komandai veido katram bērnam Individuālo Izglītības Plānu un divas reizes mācību gadā jāizvērtē:

•katru atbalsta pasākumu un bērna rezultātus  •vecāku vērtējums par to, kā katrs atbalsta pasākums palīdz •skolotāju, profesionāļu un citu speciālistu viedoklis par to, kā šie pasākumi darbojas                                       

Ieskats koriģējošās vingrošanas nodarbībā

 
 

Iestādē jau otro gadu par koriģējošās vingrošanas skolotāju strādā sporta skolotāja Zinaīda Bernāte. Viņa ir unikālā speciāliste, jo pēc savas pirmās profesijas ir pirmsskolas skolotāja un zina tieši pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības, 2015.gadā ieguva tiesības mācīt 1.klasē.

Zinaīda ikdienā vada sportu bērniem un papildus veic gan bērnu stājas un pēdas traucējumu korekciju, gan nostiprinošo un elpošanas vingrošanu somatiski slimojošiem bērniem. Vienlaikus šādas nodarbības ir kā norūdīšanās procedūras, jo daudzus vingrojumus bērni izpilda basām kājām.

Nodarbībās pie koriģējošās vingrošanas skolotājas nāk līdz 30 bērniem gadā. Ar daudziem bērniem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, viņa strādā individuāli katru dienu.

Par "Pīlādzītis" iekļaujošās izglītības darba pieredzi dalīsimies VISC organizētājā seminārā Rīgā, 19.02.16.

Ieskats logopēda nodarbībā

 

Iestādē jau vairākus gadus par logopēdu strādā Maija Plivča. Viņa ir unikālā speciāliste, jo pēc savas pirmās profesijas ir pirmsskolas skolotāja un zina tieši pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības, 2015.gadfā ieguva maģistra grādu un arī ieguva tiesības mācīt 1.klasē.

  Maija Plivča var veikt valodas attīstības traucējumu korekciju gan latviešu valodā runājošiem bērniem, gan tiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda.

Nodarbībās pie mūsu logopēdes nāk līdz 50 bērniem gadā. Ar daudziem bērniem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, viņa strādā individuāli katru dienu.

Par "Pīlādzītis" iekļaujošās izglītības darba pieredzi dalīsimies VISC organizētājā seminārā Rīgā, 19.02.16.

Logopēdes konsultācija "Mans bērns nerunā"