Logopēdes rekomendācija "Kā bērnam palīdzēt sākt runāt: 12 padomi vecākiem"

 

Mūsdienās visā pasaulē tiek runāts par to, ka bērni nerunā vai runā slikti. Tas galvenokārt saistīts ar faktu, ka vecāki pārstājuši sarunāties ar saviem bērniem, visu atbildību uzveļot runājošām rotaļlietām, multfilmām un citiem gadžetiem jeb modernajām tehnoloģijām.

Vienlaikus psihologi iesaka sākt runāt ar bērnu jau perinatālā vecumā, jo tas palīdz nodibināt emocionālo saikni starp māti un bērnu, un, protams, arī tēvu. Bet tiklīdz mazulis piedzimst, noteikti ar viņu jāturpina pastāvīgi sarunāties un, visticamāk, tu iegūsi lielisku sarunu biedru.

Runā par visu ko uz pasaules

Kā zināms, bērns itin visā atdarina pieaugušos. Ja mājās pastāvīgi noris sarunas starp vecākiem un sarunas starp vecākiem un bērnu, tad mazulis šo procesu uztver kā nepieciešamību. Vērsies pie bērna ar jautājumiem, pat ja tev pēc tam pašam uz tiem jāatbild, tāpat komentē, ko tu daries vai grasies darīt. Pastāsti mazajam par tēti/mammu, par sevi, par tuvākajiem radiniekiem.

Esi emocionāls sarunu laikā

Mazulim būs vieglāk saprast un pareizi attīstīt savas runāt prasmes, ja tu sarunas laikā būs emocionāls, kā arī teikto pabadīsi ar atbilstošu mīmiku un žestiem. Pat nesaprotot vārdus, bērns sapratīs vecāku teikto pēc viņu emocionālā līmeņa.

Ja vēlies, lai bērns runātu pareizi, saki, ka nesaproti viņu

Daudzi vecāki bērnam izdara "lāča pakalpojumu". Kad bērns sāk runāt nepareizi vai izdomāt jaunvārdiņus – pieaugušie pierod pie viņa valodas un sāk saprast mazuļa vēlmes jau no pusvārda. Tā vietā, lai palūgtu pateikt sakāmo pareizi. Mazulis redz, ka viņu saprot un pierod pie šiem nepareizajiem vārdiem, no kuriem vēlāk atradināt būs ļoti grūti. Tieši tas pats notiek ar vārdiņiem, kas tiek lietoti saīsinātā formā. Labāk lai bērns runā kā pieaugušais – nevis "ņam-ņam", "pi-pī", "tu-tū", bet pilniem vārdiem.

Vairāk grāmatu

Bērnam lasīt grāmatas var jau no dzimšanas. Tas ne tikai veidos labu ieradumu, bet ļaus arī gramatiski pareizi veidot runu. Kad bērns sāk ar vieglumu izprast "mazuļiem" domātu grāmatu sižetus, var pāriet jau uz daudz pieaugušāka vecuma bērniem paredzētu literatūru, piemēram, stāstiem skolēniem. Tie palīdz bērnam papildināt vārdu krājumu ar daudz sarežģītākiem vārdiem un teikumiem.

Pirkstiņteātris

Ar pirkstiņteātra spēli var izstāstīt pasakas un mazuli iepazīstināt ar jauniem personāžiem un viņu īpašībām. Spēles ir pats drošākais veids, lai iepazītu pasauli.

Aktiera meistarība

Lomu spēles ir lielisks veids izaudzināt atbrīvotu bērnu. Parādi mazajam, kā var spēlēties uzreiz ar vairākiem personāžiem, izmainot balsi un intonāciju. Šādās spēlēs var viegli novērot bērna noskaņojumu un iespējamo nemieru, kā arī pieradināt bērnu patstāvīgi spēlēties.

Esi ieinteresēts

Interesējies par bērnu, ar ko viņš nodarbojas, ko vēlas paēst un kur iet. Skatoties grāmatiņas un pastaigas laikā vaicā, ko viņš redz un jūt. Ja mazulim ir grūti atbildēt, pasaki priekšā viņam nedaudz no iespējamās atbildes – tas bērnā veicina pareizu apkārtējās vides uztveri.

Gribu visu zināt

Pēc divu gadu vecuma sasniegšanas bērnam sākas "kāpēcīšu" laiks. Bezgalīgs jautājumu birums – tiklīdz saņemta viena atbilde uz jautājumu, seko jau nākamais. Ir svarīgi nepalaist garām šo veselīgo interesi un sniegt atbildes uz visiem bērna "kāpēc". Nesaki bērnam, ka nezini atbildi, pat ja tas tā ir. Turpiniet atbildi meklēt kopā, paaugoties bērns zinās, ka uz jebkuru jautājumu vienmēr ir iespējams atrast arī atbildi.

Vārdi-parazīti

Aktīvajā runas attīstības periodā, vecākiem pašiem ir jātiek vaļā no daudziem vārdiem-parazītiem, ko, iespējams, ierasts lietot ikdienā. Runā "tīri", skaidri, nelieto sarunās nevajadzīgus izteicienus.

Darbība sarunas laikā

Sākot runāt, bērns lieto daudz lietvārdu. Lai runa attīstītos pareizi, ir nepieciešams viņu iepazīstināt arī ar darbības vārdiem, jo tā viņš ātrāk sāks veidot teikumus un pareizi izteikt savas vēlmes.

Artikulārā vingrošana

Ar šādu vingrošanu var nodarboties jau paši mazākie. Pat divus mēnešus vecu zīdaini uzjautrinās mamma, kura attēlo, kā slauc gotiņu vai kā brauc vilciens. Visus šos vingrinājumus, kad mazais būs paaudzies, viņš ar prieku darīs kopā ar tevi, tas palīdzēs viņam ātrāk sākt runāt un izteikt daudz vairāk pareizu skaņu.

Atkārtošana – zināšanu māte

Lai paplašinātu vārdu krājumu, bērnam pastāvīgi ir jādzird jaunie vārdiņi. Tie var būt sarežģīti, tādēļ tos ir jāatkārto vairākas reizes, lai bērns tos atcerētos un pareizi spētu izrunāt. Vislabāk to darīt, izmantojot spēlēšanos, parādot priekšmetus, kas apzīmē šos vārdus, tādā veidā vizualizējot jaunos vārdiņus.

Un nebūtu jāceļ trauksme, ja bērns teikumos nav sācis runāt divu gadu vecumā. Atceries, ka tavs bērns ir īpašs un nevajag viņa attīstību mēģināt piedzīt kāda cita bērna prasmēm. Mazliet pacietības, tavu pūliņu, un mazulis sāks runāt.

 

Atbalsta pasākumi

Krāslavas novada PII „Pīlādzītis”

Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākumi ietver dažāda veida pasākumus un metodes, kas palīdz skolēniem ar speciālām vajadzībām pārvarēt veselības problēmu vai attīstības traucējumu radītos ierobežojumus mācību procesā.

Atbalsta pasākumi palīdz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām apgūt mācību saturu, bet tie nedrīkst kļūt par privilēģiju.

 Vispārējās izglītības likuma 53.pants Izglītojamo ar speciālām izglītības vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

(2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram integrētam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.

 

Kas var saņemt atbalsta pasākumus pirmsskolā?

Izglītojamie, kuriem ir

 

pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par speciālās izglītības programmas nepieciešamību

pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbalsta pasākumu nepieciešamību

logopēda atzinums par valodas, lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem

izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par jauktiem attīstības traucējumiem

 

Atbalsta pasākumi mācību procesā

Atbalsta pasākumi aptver šādās jomas:

 

•mācīšanas metodes un materiāli

•mājas darbi un vērtēšana grupā

•laika plānojums

•mācību vide

•informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana

 

Izglītojamiem ar redzes traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Teksts palielinātā drukā

•Teksta palielinātāja iekārtas un citi palīglīdzekļi, kas uzlabo informācijas saskatāmību

Teksts lasīšanai – 36. izmēra burti (TNR)

Teksts lasīšanai – 36. izmēra burti (Arial)

 

Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Uzdevumu nosacījumu un teksta papildus atkārtošana

•Skolotājam atļauts uzdevumu nosacījumus izskaidrot mutiski un/vai zīmju valodā

•Mutvārdu daļā atļauts izmantot zīmju valodu

•Aizstāt izglītojamā mutvārdu atbildi ar rakstisku atbildi

 

Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Datora izmantošana bez teksta redaktora iespējām rakstiskas atbildes sniegšanai

•Rakstu darbus aizstāt ar mutiskām atbildēm, kuras tiek fiksētas audio ierakstā, gadījumos, kad izglītojamais fiziskās attīstības traucējumu dēļ nevar rakstīt

•Iespēja izmantot asistentu atbalstam darbībās, kas nav saistītas ar pārbaudījuma saturu

 

Izglītojamiem ar valodas traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Atļauts lasīt priekšā uzdevuma nosacījumus un tekstus

•Rakstītais teksts palielinātā drukā

•Izmantot palīglīdzekļus, kuri uzlabo teksta uztveri:

ü  zilas vai tumši dzeltenas krāsas filtri / brilles ar tonētiem stikliem

ü  uztveres īpatnībām pielāgots burtu lielums un veids  

ü  līdzekļi, kas palīdz noturēt skatu pie konkrētās rindiņas, vārda (lineāls, balta  lapa, rāmītis)

ü  samazināts vai palielināts apgaismojums

ü  IKT izmantošana mācību procesā

 

•Izglītojamos ar valodas traucējumiem, kas neļauj demonstrēt runātprasmi, var atbrīvot vai aizstāt izglītojamā mutvārdu atbildi ar rakstisku atbildi

•Izmantot atgādnes par burtiem (izglītojamiem ar specifiskiem pareizrakstības traucējumiem vai disgrāfiju vai jauktiem mācīšanās traucējumiem)

 

Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Izglītojamie ar lasīšanas traucējumiem drīkst izmantot palīglīdzekļus, kuri uzlabo teksta uztveri

• Atļauts lasīt priekšā uzdevuma nosacījumus un tekstus

•Izmantot atgādnes

–par cipariem (izglītojamiem ar specifiskiem aritmētisko iemaņu traucējumiem vai jauktiem mācīšanās traucējumiem)

–par burtiem (izglītojamiem ar specifiskiem rakstības traucējumiem vai disgrāfiju vai jauktiem mācīšanās traucējumiem)

 

Atgādnēs var tikt rakstīti

•Algoritmi (norādījumi, kā veikt noteiktu uzdevumu)

•Shēmas (dzimtajā valodā) •Paraugi

 

Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem

•Pagarināts darba izpildes laiks

•Palielināts starpbrīžu skaits

•Izmantot atgādnes (vizuālas, verbālas, taktilas) darba organizēšanai, kuras palīdz skolēnam koncentrēties

 

Atbalsta pasākumu izvērtēšana

 Iestādes atbalsta komandai veido katram bērnam Individuālo Izglītības Plānu un divas reizes mācību gadā jāizvērtē:

•katru atbalsta pasākumu un bērna rezultātus  •vecāku vērtējums par to, kā katrs atbalsta pasākums palīdz •skolotāju, profesionāļu un citu speciālistu viedoklis par to, kā šie pasākumi darbojas                                       

Skolotāja - logopēde Maija Plivča, maģistsre

Darba laiks: pirmdien: no 12.00 līdz 18.00; otrdien-piektdien: no 7.30 līdz 13.30

Tālrunis: 22324263

e-pasts: maijaplivca@remove-this.inbox.lv

 

Koriģējošās vingrošanas skolotāja Zinaīda Bernāte

Darba laiks: pirmdien, trešdien, ceturtduien no 7:30-14:30; otrdien, piektdien - no 7.30 līdz 15.00

Tālrunis: 25961467, 65626360

e-pasts: zbernate@remove-this.inbox.lv

Psihologs Diāna Mirošnika

Darba laiks: pirmdien: 8.00-17.15; otrdien: no 8.00 – 13.45

Tālrunis: 26020286

e-pasts: d.drozdovska@inbox.lv

Ieskats koriģējošās vingrošanas nodarbībā

 
 

Iestādē jau otro gadu par koriģējošās vingrošanas skolotāju strādā sporta skolotāja Zinaīda Bernāte. Viņa ir unikālā speciāliste, jo pēc savas pirmās profesijas ir pirmsskolas skolotāja un zina tieši pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības, 2015.gadā ieguva tiesības mācīt 1.klasē.

Zinaīda ikdienā vada sportu bērniem un papildus veic gan bērnu stājas un pēdas traucējumu korekciju, gan nostiprinošo un elpošanas vingrošanu somatiski slimojošiem bērniem. Vienlaikus šādas nodarbības ir kā norūdīšanās procedūras, jo daudzus vingrojumus bērni izpilda basām kājām.

Nodarbībās pie koriģējošās vingrošanas skolotājas nāk līdz 30 bērniem gadā. Ar daudziem bērniem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, viņa strādā individuāli katru dienu.

Par "Pīlādzītis" iekļaujošās izglītības darba pieredzi dalīsimies VISC organizētājā seminārā Rīgā, 19.02.16.

Ieskats logopēda nodarbībā

 

Iestādē jau vairākus gadus par logopēdu strādā Maija Plivča. Viņa ir unikālā speciāliste, jo pēc savas pirmās profesijas ir pirmsskolas skolotāja un zina tieši pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības, 2015.gadfā ieguva maģistra grādu un arī ieguva tiesības mācīt 1.klasē.

  Maija Plivča var veikt valodas attīstības traucējumu korekciju gan latviešu valodā runājošiem bērniem, gan tiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda.

Nodarbībās pie mūsu logopēdes nāk līdz 50 bērniem gadā. Ar daudziem bērniem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, viņa strādā individuāli katru dienu.

Par "Pīlādzītis" iekļaujošās izglītības darba pieredzi dalīsimies VISC organizētājā seminārā Rīgā, 19.02.16.