Informācija un ieteikumi izglītības iestādēm par gripas profilakses pasākumiem

Gripas vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visvairāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

 

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās:

  • drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38°C;
  • stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”);
  • sauss klepus un rīkles iekaisums;
  • sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
  • izteikts bezspēks, apetītes zudums.


Lai mazinātu infekcijas izplatīšanos, iesakām veikt gripas izplatību ierobežojošos pasākumus.


1. Individuālie pasākumi izglītības iestāžu audzēkņiem, studentiem un darbiniekiem:

  • klepojot un šķaudot aizklājiet degunu un muti ar vienreizlietojamo salveti, pēc lietošanas izmantoto salveti izmetiet un nekavējoties nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni;
  • ja jums nav pieejamas salvetes, šķaudot vai klepojot, cik iespējams, aizklājiet muti un degunu nevis ar plaukstu, bet ar saliektas rokas elkoņa locītavas iekšējo virsmu;
  • izvairieties pieskarties mutei, acīm, degunam ar nemazgātām rokām;
  • regulāri un rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, lai izvairītos no vīrusa pārnešanas ar rokām uz savu seju vai citiem cilvēkiem;
  • gadījumiem, kad ūdens nav pieejams, roku tīrīšanai izmantojiet spirtu saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai speciālās mitrās salvetes;
  • īpaši pievērsiet uzmanību roku mazgāšanai pirms ēšanas vai dzeršanas, pēc tualetes apmeklēšanas, pirms un pēc darba ar datorklaviatūru un peli;
  • centieties izvairīties no kontakta ar personām, kurām ir gripai līdzīgi simptomi vai uzturieties vairāk nekā 1 m attālumā;
  • slimniekam nav jāapmeklē izglītības iestāde, bet jāpaliek mājās un jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

 

2. Iestādes profilakses pasākumi

  • roku mazgāšanai ieteicams nodrošināt šķidrās ziepes, vienreizlietojamos dvieļus vai elektriskos roku žāvētājus;
  • dzeramā ūdens lietošanai ieteicams nodrošināt vienreizlietojamās glāzes;
  • veicināt audzēkņu personīgās higiēnas ievērošanu, īpaši jaunāko klašu skolēniem;
  • rūpīgi mazgāt un tīrīt telpu un priekšmetu virsmas (īpaši durvju rokturus), izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;
  • regulāri vēdināt telpas, atverot logus, un mitrināt gaisu telpās, kur ilgstoši uzturas bērni;
  • ierobežot masu pasākumu rīkošanu;
  • ja personai, atrodoties izglītības iestādē, parādās gripai līdzīgi simptomi, saslimušais nekavējoties jāizolē no veselām personām;
  • nepieņemt slimus bērnus (pirmsskolas izglītības iestādēs).

 

Par skolu slēgšanu

Tiek novērots, ka skolu slēgšana mazina gripas izplatības ātrumu bērnu un jauniešu vidū, līdz ar to kavē uzliesmojuma strauju attīstību, taču pagarina gripas izplatības ilgumu.
 

Jautājums par skolas slēgšanu jāizlemj katrā iestādē atsevišķi atkarībā no epidemioloģiskās situācijas un audzēkņu apmeklējuma.
 

Ja pieņemts lēmums par mācību procesa pārtraukšanu izglītības iestādē gripas uzliesmojuma dēļ, jānodrošina, lai skolas slēgšanas laikā nenotiek cita veida bērnu pulcēšanās pasākumi.
 

Jaunāka informācija par gripas aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā un atsevišķos reģionos atrodama SPKC mājaslapas sadaļā "Epidemioloģijas biļeteni"

 

Pasargā bērnu no gripas

2018. gadā veiktie pētījumi, kas norisinājās Jaunzēlandē un Skotijā pierādīja, ka tie bērni, kuriem D3 vitamīna līmenis asinīs ir bijis normas robežās, tāpat kā tie mazuļi, kuri uzņēmuši šo vitamīnu papildus, ir mazāk gripas un akūtu augšējo elpceļu vīrusu skarti vai arī pārslimojuši šīs infekcijas vieglākā formā.

Kādēļ gripa ir tieši “ziemas slimība”

Vīruss, kas izraisa gripu vislabāk “mājo” sausā un aukstā laikā. Silts un mitrs laiks tam nav labvēlīgs. Gripa “mostas” iestājoties rudenim un sāk izplatīties ar pirmajām aukstajām dienām, tā nonākot līdz epidēmijas uzliesmojumam. Šajā gada aukstajā un pelēkām debesīm klātajā sezonā mūsu organisms ir novājinātāks, ar zemāku imunitāti. Tas gripai “patīk”.

Statistika ir nepielūdzama

Tieši tāpēc bērnu vecākiem ziemas periodā ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Mazulim, uzturoties sabiedriskās vietās, bērnudārzā vai skolā, sastapt gripas un akūtu augšējo elpceļu vīrusus ir vienkārši. Statistika ir nepielūdzama – 2019. gada pirmajās nedēļās reģistrēti vairāk kā 362 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Pieaugt turpina arī slimnīcās nonākušo pacientu skaits un to slimnieku īpatsvars, kuriem konstatēta diagnoze – gripas izraisīta pneimonija. Atsaucoties uz mediju telpā nonākušo informāciju, visaugstākie saslimstības rādītāji ar akūtu augšējo elpceļu vīrusu, pneimoniju un gripu reģistrēti bērniem vecumā no 0 līdz 14 gadiem.

2019. gada pirmajās nedēļās gripas dēļ bērni kavējuši skolu un pirmsskolas izglītības iestādes par 61% vairāk kā tas bija pagājušajā gripas sezonā. Tas apliecina, ka ar katru gadu saslimušo skaits un intensitāte pieaug.

Pētījumi, kas pierāda D vitamīna nepieciešamību

Vienā no visu laiku lielākajiem pētījumiem, kas publicēts MBJ (British Medicine Journal), tika pierādīts, ka noteikts D vitamīna līmenis asinīs spēj aizsargāt organismu pret akūtām elpceļu infekcijām, tai skaitā arī gripu. Pētījumā piedalījās vairāk kā 11 tūkstoši dalībnieku, ieskaitot bērnus. Tika konstatēts, ka kritisks D vitamīna līmenis (zemāks par 10 ng/ml) asinīs ir saistīts ar lielāku risku saslimt ar akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju un gripu. Zinātnieku komanda secināja, ka, paaugstinot D vitamīna līmeni organismā, pastāv iespējamība novērst elpceļu un gripas infekcijas iedarbību vairāk kā uz pusi.

Citā pētījumā, kas veikts Japānā piedalījās 167 bērni vecumā no 6 - 15 gadiem. Bērni tika sadalīti divās grupās - vieni ik dienu uzņēma D3 vitamīnu (1200 starptautiskās vienības). Otra bija placebo grupa. Pētījumā tika secināts, ka tie bērni, kas D vitamīnu uzņēma papildus, risks saslimt ar elpceļu infekcijām un gripu mazinājās par 40%. Savukārt placebo grupai šis saslimšanas risks palielinājās par 64%.

Kā uzņemt bērnam nepieciešamo D vitamīna daudzumu

Veselības nozares speciālisti vienprātīgi atzīst, ka D vitamīns bērnam papildus jāuzņem visu gadu. Saules staru lutinātajā laikā, ja netiek izmantots krēms ar aizsardzību pret ultravioletajiem stariem, to var mēģināt uzņemt ar saulītes palīdzību. Tāpat kā citus vitamīnus, arī D vitamīnu var uzņemt ar ēdienu, piemēram, lai nodrošinātu 400 starptautiskās vienības lielu D3 vitamīna devu ir jāapēd vismaz 100 grami laša vai 200 grami tunča eļļā, vai 20 olu dzeltenumi. Taču lielākoties papildus D vitamīna uzņemšanai tiek izmantoti uztura bagātinātāji.

Latvijas aptiekās D3 vitamīnu var iegādāties gan kā medikamentu, gan kā uztura bagātinātāju.

Atšķirība šajos produktos galvenokārt ir tajā, kā konkrēto produktu mūsu tirgū ir reģistrējis ražotājs, jo D3 vitamīna jeb holekalciferola forma pārsvarā ir identiska.

Vitamīna D3 uztura bagātinātāji ir pieejami tablešu, kapsulu, pilienu un arī izsmidzināmā formā, kas mūsu tirgū ir parādījusies nesen. Izsmidzināma tipa uztura bagātinātājus, kas apiet kuņģa zarnu traktu jeb uzsūcas caur mutes gļotādu, ārsti un medicīnas speciālisti saviem pacientiem iesaka arvien biežāk. Iemesls ir izsmidzināmā vitamīna uzsūkšanās efektivitāte. D3 vitamīns tiek ātri un efektīvi absorbēts ar bukālās mukozas jeb mutes gļotādas palīdzību. D3 vitamīns nonāk neskaitāmajos kapilāriņos un asins vados, kas atrodas tuvu klājējaudu virsmai un tālāk ar asins cirkulācijas sistēmas palīdzību tiek transportēts tālāk organismā. Ir zinātniski pierādīts, ka D3 vitamīna uzsūkšanās mutes dobumā ir efektīvāks vitamīna izmantošanas veids.

LYLsunD3 – izsmidzināms D3 vitamīns ar pierādītu efektivitāti

Dati, kas apkopo Latvijas aptiekās pārdoto preču klāstu, uzrāda, ka 2018. gadā uztura bagātinātājs LYLsunD3 ir bijis pirktākais bezrecepšu D3 vitamīns izsmidzināmā formā. Vērsāmies pie zīmola LYL love your life® pārstāves Munises Lambertes ar lūgumu izskaidrot, kāpēc tieši šis D3 vitamīns māmiņām ar mazākiem un lielākiem bērniem varētu būt ieteicams.

“Pirmkārt, uzsvēršu, ka LYLsunD3 ir dabisks D3 vitamīns. Tā šķidrā konsistence, ko iesmidzina zem mēles vai vaiga iekšpusē, garantē tūlītēju vitamīna uzsūkšanos organismā. Salīdzinot ar D3 vitamīnu kapsulās, tabletēs vai pilienos, vitamīns izsmidzināmā formā uzsūcas līdz pat 95% efektīvāk.

Bez šaubām, to arī ir ērtāk lietot – bērnam nav jānorij kapsula vai jāgaida, kamēr kāds no vecākiem iepilinās n-tās piles. Te pietiek ar vienu pūtienu, kas nodrošina 2000 starptautiskās vienības lielu D3 vitamīna devu.

LYLsunD3 ir bagātināts ar apelsīnu garšu – tam nav nepatīkamās eļļas pēcgaršas. Kā arī sastāvā ir mutes un zobu veselībai tik nepieciešamais ksilīts.

Manuprāt, LYLsunD3 ir ideāla izvēle, kas nodrošinās D3 vitamīna papildus uzņemšanu bez asarām un ar prieku,” tā vecākus uzmundrina Munise Lamberte.

 

Rakstā izmantotie avoti:

https://spkc.gov.lv/…/Bileteni/2019/eb_gripa_2019_gada_05_n…

https://news.harvard.edu/…/study-confirms-vitamin-d-protec…/

https://grassrootshealth.net/…/vitamin-d-prevent-flu-epide…/

Raksts tapis sadarbībā ar farmācijas zīmolu LYL love your life®.

Par našķiem (cepumiem, vafelēm u .t.t) iestādes ēdienkartē

Par našķiem (cepumiem, vafelēm u .t.t) iestādes ēdienkartē:

2018.gada 1. septembrī  stājās spēka MK noteikumu Nr.172  „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” grozījumi, kuru būtība ir sekojoša: samazināt enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas izglītības  iestāžu izglītojamiem un iekļaut ēdienkartē vairāk augļu un dārzeņu, tai skaitā svaigā veidā. Līdz ar to atļauto kaloriju daudzums izglītības iestāžu audzēkņiem tika samazināts par 317kcal dienā( 1484 kcal vietā tagad ir 1170kcal), kā arī tika samazinātas olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu pieļaujamais daudzums.

 Atbilstoši grozījumiem tika koriģēta arī mūsu iestādes ēdienkarte un, lai ievērotu jaunās likuma prasības, tika pieņemts lēmums samazināt ēdienkartē cepumu, vafeļu un citu tāda veida našķu daudzumu ēdienkartē. Tie tika aizvietoti ar veselīgākiem „našķiem” – vietējiem āboliem, bumbieriem un citiem sezonas augļiem. Cepumi, vafeles un baranciņas pavisam nav izslēgtas no iestādes ēdienkartes, bet to daudzums ir krietni samazināts, un tie retāk tiek iekļauti ēdienkartē.

Atgādinu, ka saskaņā ar augstāk minētajiem MK noteikumiem, izglītības iestādes ēdienkartē neiekļauj pārtikas produktus, kuri satur krāsvielas, saldinātājus, garšas pastiprinātājus un konservantus.

 

PII „Pīlādzītis” ārsta palīgs /diētas māsa Jūlija Menicka

 

ADAPTĀCIJA BĒRNUDĀRZĀ

ADAPTĀCIJA BĒRNUDĀRZĀ – SAREŽĢĪTS PROCESS 

Ar to tikt galā palīdzēs mūsu ieteikumi 

Ja bērnam rudenī jāiet bērnudārzā, nepieciešams savlaicīgi sagatavot bērnu un sevi šim notikumam.

Pārstājiet uztraukties. Viss būs labi. Nepārnesiet savu uztraukumu uz bērnu. Neapspriediet ar viņu iespējamās grūtības.

Pievērsiet uzmanību bērna dienas režīmam. Vasaras periodā bērnam ir jāpierod pie jaunā režīma. Bērnam viegli jāpamostas stundu iepriekš, pirms iziešanas no mājas uz bērnudārzu. Ja jūsu bērns neguļ diendusu, iemāciet bērnu vienkārši gulēt gultā.

Pacentieties iemācīt bērnu iet uz tualeti vienā un tajā pašā laikā. (Ne šajā laikā no plkst. 11:00 līdz plkst.13:00. Tas ir laiks, kad bērni iet ārā.) Uz tualeti bērnu jāiemāca iet ne tad, kad ļoti gribās, bet ātrāk: pirms došanās uz bērnudārzu, pirms pastaigas, pirms miega.

Cik vien iespējams veidojiet bērna ēdienkarti līdzīgu ēdienkartei bērnudārzā. Izvairieties no uzkodām starp ēdienreizēm. Pamēģiniet samazināt kaloriju daudzumu ēdienā, tas palīdzes uzlabot apetīti.

Norūdīt nepieciešams visus bērnus, īpaši tos, kuri iet bērnudārzā. Pats vienkāršākais un efektīvākais veids norūdīt bērnu ir ļaut vasaras laikā gan telpā, gan ārā staigāt basām kājām. Tas nostiprina ne tikai imūnsistēmu, bet arī nervu sistēmu. Noderīgas ir jebkuras ūdens procedūras (duša, vanna, ezers, jūra). Pacentieties neierobežot bērnu un nekontrolēt ūdens temperatūru. Pakāpeniski pieradiniet bērnu pie aukstiem dzērieniem (kefīrs, piens, sula no ledusskapja). Saldējums ir ne tikai garšīgs, bet arī noderīgs temperatūras kontrasta ziņā.

Bieži sastopami bērni, kuri raud, kad jāšķiras no mammas. Bērnus bieži ilgi jāpierunā, pat tad, kad viņi paliek ar tuviniekiem, labi pazīstamiem cilvēkiem. Ja bērns jūtas labi, neskumst, nejautā par mammu, viegli tiek galā ar dienas režīmu, pēc tā kā mamma aizgāja, tad ir tikai jāizmaina šķiršanās „tradīcija”.

Pavērojiet kā bērns spēlējas ar citiem bērniem. (šajā vecumā savstarpējās attiecības ar vienaudžiem tikai veidojas. Vedot bērnu uz bērnudārzu, mēs šo procesu paātrinām.) Vai viņš iederas grupā? Ja viņam ir grūti spēlēties ar citiem bērniem, palīdziet viņam. Iemāciet bērnu pareizi sasveicināties ar grupas bērniem, piedāvāt bērniem savas rotaļlietas, palūgt atļauju spēlēties ar grupas bērnu rotaļlietām, pareizi reaģēt uz atteikumu, atrast kompromisu.

Iemāciet bērnu uz bērnudārzu nest tikai tās rotaļlietas ar kurām viņš ir gatavs dalīties ar citiem bērniem. Pretējā gadījumā bērnā rodas skopums vai satraukums par savu rotaļlietu, ka ar to var kaut kas notikt.  

 


TIPISKAS VECĀKU KĻŪDAS ADAPTĀCIJAS PERIODĀ 

1. Adaptācijas perioda nenovērtēšana, strauji atstājot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Tas ir tad, kad māte, neievērojot psihologa rekomendācijas, atstāj bērnu bērnudārzā uzreiz uz veselu dienu.

2. Sistematizācijas principa neievērošana. (Šodien iesim uz dārziņu, rīt neiesim, jo aizgulējāmies. „Viņš šodien tā raud, ka baidos viņu atstāt.”) Bērnam grūtāk pierast un adaptēties, kad ir nepastāvība.

3. Pēkšņa pazušana šķiršanās laikā, kad māte cenšas novērst bērna uzmanību un aiziet nepamanīta, domājot, ka izbēg no stresa situācijas.

4. Nepareiza ēdināšana. Daži vecāki ilgu laiku baro bērnus ar biezeņiem. Bērns, mājās ēdot tikai biezeņus, neattīsta košļāšanas prasmes, kas nepieciešamas dārziņā. 

5. Vienādu prasību neievērošana mājās un pirmsskolas iestādē. Piemēram, bērnu barošana skatoties televizoru noved pie tā, ka bērns dārziņā bēg no galda. Ja nav koncentrēšanās uz multfilmu, bērns nevar ilgi nosēdēt vienā vietā. Bērns, kas mājās aizmieg tikai tad, kad viņu šūpo, kļūst par lielu problēmu skolotajai klusajā stundā.

6. Neatbilstošs dienas režīms. Agri celties bērnam jāiemāca vēl pirms iestāšanās dārziņā.

7. Iemācīt bērnu pilnībā parūpēties par sevi – tas ir labi, bet ne vienmēr iespējams, ņemot vēra bērna vecumu. Iemāciet bērnu lūgt palīdzību un mierīgi gaidīt savu kārtu.

8. Bērnu jau iepriekš jāsagatavo komunicēšanai ar citiem bērniem un pieaugušajiem, novērojot bērna uzvedību. Bērns jāpieradina, ka mamma un tētis var aiziet darba darīšanās, bet pēc kāda laika tie noteikti atgriezīsies. Pirms tam, ka bērns sāks apmeklēt dārziņu, viņam jābūt šķiršanās pieredzei ar mammu vismaz pāris stundās.

9. Bērna nepareiza attieksme pret bērnudārzu. Daži vecāki pārāk labi bērnam stāsta par dārziņu. Citi atkal bērnam draud ar dārziņu, sodot par nepaklausību. Labāk ir ieņemt pozīciju, ka dārziņš ir nepieciešams.

10. Vēlme izklaidēt bērnu šajā priekš viņa grūtajā periodā ar došanos uz cirku, zooparku, kafejnīcu. Tādā veidā bērna nervu sistēma ir vēl vairāk noslogota.

11. Pārmērīgas rūpes un nemiers. Ja māte pārāk uztraucas, ka bērns saslims, bērns noteikti saslims. Ja māte atvadās no bērna ar norūpējušos sejas izteiksmi, bet pēc tam atnāk viņam pakaļ nemierīgi viņu apskatot vai viss ir kārtībā, viņas trauksme un nemiers pāries uz bērnu. Tādā situācijā mātei ir jāizmaina savs iekšējais stāvoklis.

12. Nepieciešamība apmeklēt pirmsskolas iestādi. Vecāki apšauba piemērotību " audzināšanai bērnudārzā" un jebkuras vecāku svārstības bērns izmanto par iemeslu bērnudārza neapmeklēšanai.

13. Vecāku nesagatavotība pret bērnu negatīvo reakciju pret dārziņu. Bērns raud, bet vecāki pārdzīvo trauksmi un vainas apziņu, tādā veidā tikai saasinot situāciju.

 


Fizioloģiskā adaptācija

Apmeklējot dārziņu, bērni bieži ļoti ātri saslimst. Tam ir divi iemesli: 

  1. Bērns nonāk jaunā vidē, kurā organismam nepieciešama jauna imūnsistēma.
  2. Bērns saņem daudz jaunu iespaidu. Viņa zināšanas par pasauli mainās (piemēram, viņš agrāk domāja, ka mamma vienmēr būs blakus, bet izrādās, ka mamma viņu var arī atstāt uz kādu laiku). Lai jaunās zināšanas nogulsnētos un kļūtu par daļu no viņa „Es”, dažreiz nepieciešams, lai tās izietu caur ķermeni. 

Profilakses veidi: Pieredze rāda, ka nesaslimt, sākot apmeklēt dārziņu un praktiski neiespējami. Bet ir iespējams palīdzēt bērna organismam tikt galā ar slimību ātrāk. 

  1. Norūdīšana. Pastāv dažādas metodes ar dažādu intensitāti, bet pat gaisa vannas un staigāšana basām kājām ir ļoti efektīvas.
  2.  Pretvīrusu medikamentu un imūnpreparātu uzņemšana. Tās ir homeopātiskās zāles, kas pieejamas dažādās formās (uzlējumi ar alkohola saturu un saldās granulas) Granulas daudz vieglāk ir dot maziem bērniem.
  3. Oksacilīna ziede. Ziedes aktīva sastāvdaļa ir oksolīns, kuram ir pretvīrusa aktivitāte pret gripas vīrusu un herpes vīrusu.
  4. Bērna deguna mazgāšana ar jūras ūdeni Humer, Kvix, Akvalor. Mikroelementi, kas atrodas šajos līdzekļos, pastiprina deguna gļotādu izturību pret slimību baktērijām un vīrusiem.

 

Ja bērns tomēr saslima:

  1. Izsauciet ārstu. Agrīnā stadijā ļoti svarīgi ir diagnosticēt slimību, vai tā ir saaukstēšanās vai vīrusa infekcija. Ārstēšanās metodes, protams, atšķirsies.
  2. Pirms ierašanās pie ārsta (tas var būt dažas dienas, piemēram, bērns saslima sestdien, bet ārsts būs tikai pirmdien), nepieciešams uzņemt pretvīrusu un imūnsistēmas uzlabojošos preparātus, lai palīdzētu imūnsistēmai cīņā ar slimību.
  3. Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, necentieties temperatūru mazināt. Mazinot temperatūru, mēs neļaujam imūnsistēmai cīnīties ar slimību, pagarinot tās ilgumu.
  4. Dodiet bērnam daudz dzert – tīru ūdeni, kumelīšu novārījumu, kurai ir antiseptiskas īpašības.

Ja bērnam ir temperatūra, nevajag veikt nekādas sildīšanas procedūras.

Medmāsa/diētas māsa

Inta Ravdeva

Darba laiks:

P.: no plkst. 7:30 līdz plkst. 15:30

O.: no plkst. 10:00 līdz plkst.18:00

T.-Pt.: no plkst. 8:00 līdz plkst.16:00

 

Prasības bērnu mēbelēm